Jau šo svētdien visā pasaulē tiks svinēta Mīlestības diena jeb Valentīndiena, kad tuvajiem cilvēkiem tiek veltīta īpaša uzmanība un sagādāti patīkami pārsteigumi.
Lai arī šogad nav pieejami publiski pasākumi saistībā ar pandēmijas ierobežojumiem, neviens neliedz sagādāt pārsteigumu saviem mīļajiem, pasniedzot kādu mīļu praktisku vai gardu dāvaniņu, ko sarūpējuši Daugavpils novada amatnieki un saimnieces, kā arī baudīt jauku pastaigu svaiga gaisā.
♥ Mīlestības dienas noskaņa mājo pie Špoģu Mūzikas un mākslas skolas, kuras apkārtni un telpas rotā Valentīndienas mīlīgie zvēriņi un sirsniņas. Estētisko noformējumu darināja skolas pedagogi Valdis Grebežs un Anita Jasinska.
♥ Kalkūnu uzņēmēja konditore Jelena Jadzeviča aicina nobaudīt pašas gatavotos gardumus – zefīru, makarūnus un citus saldumus, kas tapuši īpaši Valentīndienai.
Kontakti: +371 26518015
Instagram: orange_bakery_
https://www.facebook.com/jelena.jadzevica
♥ Dubnas pagasta amatniece Anita Drozdova piedāvā skaistus Valentīndienas groziņus, kuros var pasniegt dažādus našķus. Jāteic, ka Savus neparastos pinumus Anita veido no avīzēm. Par jauku dāvanu Valentīndienā var kļūt arī Anitas adītās siltās rakstainās zeķes, kas īpaši noderēs šajā aukstajā ziemā.
Tālrunis: + 371 27005734
www.facebook.com/anita.drozdova
♥ Skaistus pinumus, adījumus un austus grīdceliņus Mīlestības svētkos piedāvā arī Inas Vaikules darbnīca “Pītenis” Naujenes pagastā. Tie kalpos ilgi, dāvājot siltas izjūtas ikdienā.
Tālrunis: +371 29358096
E-pasts: inavaikule@inbox.lv
www.facebook.com/pitenis.lv
♥ Ja vēlaties Valentīndienu pavadīt svaigā gaisā un par piemiņu izveidot skaistu fotogrāfiju, tad 14. februārī varat doties uz Vecsalienas muižas pils parku, kur no plkst. 11.00 būs pieejama romantiska foto zona individuālām fotosesijām.
♥ Romantiski pavadīt laiku, baudot ziemas priekus un skaisto dabu, piedāvā atpūtas bāze “Virogna”. Lai rezervētu kameras šļūkšanai no kalna, vietas naktsmītnei vai ēdienus līdzi ņemšanai, lūdzam laicīgi zvanīt pa tālr. 29532933 vai rakstīt e-pastus uz virogna@inbox.lv. Atpūtas bāzē pieejama arī slēpju noma.
Ieskats svētku vēsturē
Par šo svētku izcelsmi pastāv dažādas versijas. Viena no tām vēsta, ka šī diena ir nosaukta par godu 3. gadsimta kristiešu svētajam Valentīnam, kas bija moceklis aptuveni 269. gadā Romas imperatora Klaudija II valdīšanas laikā. Klaudijs II aizliedza jauniešiem precēties, jo uzskatīja, ka neprecēti vīri ir karot spējīgāki. Saskaņā ar leģendu, priesteris Valentīns turpinājis paslepus laulāt cilvēkus. Tas esot bijis iemesls, lai viņu sodītu ar nāvessodu.
Vēl pastāv versija, ka mūks Valentīns nonāca cietumā tieši tāpēc, ka bija kristietis. Kristiešus tajā laikā vajāja. Valentīns rakstīja vēstules cietuma uzrauga meitai, ar kuru viņš bija sadraudzējies un kurā bija iemīlējies. Vēstules viņš esot parakstījis ar frāzi “no Tava Valentīna”.
Svētku pirmsākumi tiek saistīti arī romiešu svētkiem Luperkālijām (Lupercalia), kas svinēti februāra vidū. Šajos svētkos svinēja pavasara atnākšanu, tika veikti auglības rituāli, kā arī salozēja pa pāriem sievietes ar vīriešiem. Kristietībā šie pagānu svētki netika atzīti, lai arī tautā tie bija ļoti iecienīti, un, iespējams, tieši tāpēc 5. gadsimta beigās pāvests Gelasijs I pārdēvēja Luperkālijas par Svētā Valentīna dienu, lai radītu reliģijai atbilstošu iemeslu svinībām.
Aptuveni 14. gadsimtā Svētā Valentīna diena kļuva par romantikas dienu un ieguva tradīcijas, kas vairāk līdzinās mūsdienu Svētā Valentīna dienas svinēšanas tradīcijām.
Šie svētki, kas aizgūti no Rietumiem, jau ilgus gadus tiek svinēti arī Latvijā.
