Kapsēta izveidota 19. gadsimta sākumā. To izmantoja arī Somersetas (tagad Aglonas) ebreji.
Ebreji Višķu apkaimē sāka apmesties 18.gadsimta beigās. Sākoties I pasaules karam, daudzi viņiem aizbrauca uz Krievijas iekšieni, citiem pēc tam izdevās emigrēt uz Amerikas Savienotajām valstīm un Izraēlu. Taču daļa atgriezās Višķos. 1921. gadā Višķos atvēra 4 klašu ebreju skolu, kurā mācības notika idišā. 20. gadsimta 30. gados Višķos ebreji veidoja 56% (423 cilvēki) no kopējā iedzīvotāju skaita. 1935. gadā 50 no Višķu 58 amatniecības un tirdzniecības uzņēmumiem piederēja ebrejiem.
Kapsētu ieskauj mūra žogs. Senākie kapu pieminekļi – akmens stēlas šajā kapsētā datētas ar 19. gadsimta 50. – 90. gadiem. Lielākā daļa pieminekļu ir labi saglabājusies, taču ir stēlas, kad daļēji ieaugušas zemē, sašķiebušās un nolauztas. Šajā kapsētā ir arī daži oheli – mājiņas, ko parasti cēla uz ievērojamu cilvēku (piemēram, rabīnu) kapu kopiņām. Oheli veidoti no betona. Stēlas galvenokārt ir no pelēkiem un tumšiem laukakmeņiem. Ir arī dažas melnā granīta stēlas, kas attiecināmas uz 20. gadsimtu. Stēlu noformējums ir ļoti vienkāršs, bez grezniem dekoriem. Izplatītākie dekori: balodis vai divi viens pret otru vērsti baloži, kas simbolizē ebreju tautu un sievietes vārdu; viens vai divi brieži, kas simbolizē nevainību; lauva (Jūdu cilts ģerbonis), vīnogulāji – auglīga darba un ebreju tautas simbols, Dāvida zvaigzne, ziedu motīvi, rokas, kas ir kohenu zīme, kā arī ebreju nacionālais svečturis – menors. Taču stēlu noformējumā galvenokārt ir tikai uzraksts. Uz dažām stēlām tas aizņem visu virsmu. Datumi norādīti pēc ebreju kalendāra.