Atrodas Ilūkstes paugurainē, 137 m vjl., Augšdaugavas novada Sventes pagastā (dienvidu gals – Medumu un Kalkūnes pag.). Sventes ezers ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū un kopā ar apkārtējo ainavu veido dabas parku.
Sventes ezers ir Latvijas 10 dziļāko ezeru skaitā (arī ūdens tilpums liels – 57,3 milj. m3). Tas ir līčains un izcili ainavisks ezers. Tā 3 salas (D galā) ir botānisks liegums. Ezera krasti augsti. Dienvidaustrumu daļā iztek Laucesas pieteka Pakrāce. Sventes ezera mazā baseina dēļ tā ūdens pilnībā apmainās 1 reizi 16-17 gados. Sventes ezerā mīt līdakas, asari, raudas, plauži, līņi, sīgas, karpas.
| Ezera platība | 7,35 km2 (kopā ar salām 7,39 km2) |
| Ezera garums | 5,3 km |
| Ezera platums | 2,8 km |
| Ezera vidējais dziļums | 7,8 m |
| Ezera lielākais dziļums | 38 m (ZA daļā) |
| Ezera sateces baseina platība | 18 km2 (Daugavas lielbaseinā) |
Atpūtas iespējas ezera krastā nodrošina:
- Viesu māja “Ezermala” – nakšņošana, tradicionālā un melnā pirts, makšķerēšana.
- Viesu māja “Saules nams” – nakšņošana, pirts, ugunskura un grila vieta, futbola un volejbola laukumi, bērnu rotaļu laukums, pludmale, laivu noma, makšķerēšana.
- Brīvdienu māja “Pakrasti” – nakšņošana, pirts, lapenes, telšu vietas, laivu noma, sporta un bērnu rotaļu laukums, makšķerēšana.
- Atpūtas vieta “Sventes Rasa” – nakšņošana, piknika vietas, ūdens velosipēdu, vindsērfinga aprīkojuma un laivu noma, makšķerēšana.
Anita Liepa (Kumeļa gadi. “Karogs” Nr. 6, 1982):
“Tamā vietā, kur tagad ezers, senākus laikus bijis līdzenums un pļavas. Bet līdzenuma viņā galā, rau, tur aiz Antuzeviču pussalas nelielā uzkalniņā – upuru birzs. Zem paša varenākā ozola no laukakmeņiem sakrauts altāris. Senie sēļi tur Pērkonam nesuši ziedu. Bet tad Sēlijā iebrukuši bruņinieki. Līdzenuma vidū uzcēluši baznīcu ar augstiem torņiem. Nu sēļiem pavēlēts iet baznīcā, bet ziedot Pērkonam uz to stingrāko aizliegts. Tad Pērkons briesmīgi noskaities un vienā jaukā svētdienā, kad baznīca ļaužu pilna, uzgāzis tai virsū ezeru. Ieleja palikusi zem ūdens, virspusē redzama vairs tikai sala ar upuru birzi. Sēļi gauži nobijušies, kāpuši laivās un braukuši uz salu Pērkonam ziedu dot. Bet ezers iesaukts par Sventes ezeru. Nogrimušās baznīcas krusti kādu laiku rēgojušies virs ūdens. Nu gan vairs nav redzami. Taču zvejnieki saka – viņiem aiz tiem krustiem ķeroties tīkli, ja gadoties tos ietrāpīt tajā vietā, kur apakšā baznīca. Un vēl runā, ka svētdienās rāmā laikā uz ezera varot dzirdēt no dziļuma zvanus skanam, ērģeles dūcam, baznīcēnus dziedam”.