Slavenais mūziķis Gžegožs Fitelbergs (1879 – 1953) dzimis Dinaburgā (Daugavpilī) poļu ebreju ģimenē. Bija ievērojams komponists, diriģents un vijolnieks.
Jau agrā jaunībā zēns pārsteidz vecākus ar savām muzikālajām dotībām, kas ir pašsaprotami, jo Gžegoža tēvs bija kazaku pulka orķestra kapelmeistars. Ģimenē tika nolemts sūtīt apdāvināto zēnu uz Varšavu muzikālās izglītības iegūšanai. Mācījies Varšavas Mūzikas institūtā (1891-1896). 17 gadu vecumā veiksmīgi debitēja kā komponists, ieguva pirmo prēmiju konkursā Leipcigā par vijoļsonātes atskaņojumu.
Spēlējis vijoli Lielajā orķestrī un bijis Varšavas filharmonijas orķestra diriģents (1908-1919) ar pārtraukumiem.
1904.gadā debitēja kā diriģents. 1905.gadā G.Fitelbergs kļūst par vienu no Polijas komponistu radošās apvienības „Jaunā Polija” (Mlada Polska) un izdevniecības „Poļu mūzikas biedrība” dibinātājiem un vadošajiem darbiniekiem.
1908.gadā diriģēja operā, 1912.gadā – Vīnē. No 1914. gada līdz 1919.gadam vadīja operu iestudējumus Petrogradā (Sankpēterburga), no 1920.gada līdz 1921.gadam bija Maskavas Lielā teātra diriģents, kā arī četrus gadus diriģēja Djagiļeva Krievu baleta viesizrādēs Eiropā.
Koncertējis arī Latvijā (diriģējis orķestri 1910.gada vasarā Majoros).
30.gadu vidū G.Fitelbergs izveidoja Polijas Radio simfonisko orķestri Varšavā, taču Otrā pasaules kara laikā ebreju izcelsmes dēļ bija spiests atstāt dzimteni, 1939.-1947.g. dzīvojis ASV un Portugālē. Pēc atgriešanās Polijā 1947.gadā pārņēma Polijas Radio Lielā simfoniskā orķestra vadību Katovicē. 1951.gadā apbalvots ar Polijas Tautas Republikas I šķiras Valsts prēmiju.
Laikabiedri G.Fitelbergu raksturo kā mūziķi ar augstu profesionālo kultūru, viņa atskaņojumiem piemīt spilgta emocionalitāte, smalkums, detaļu filigrāna apdare.
Komponējis romantiskā stila muzikālos sacerējumus (simfonijas, uvertīras, simfoniskās poēmas, sonātes, romances, dziesmas).
Diriģents miris 1953.gada 10. jūnijā Katovicē.
Slavenā mūziķa piemiņai kopš 1979.gada tiek rīkots G.Fitelberga vārdā nosauktais Starptautiskais diriģentu konkurss.
Par ievērojamo novadnieku Daugavpilī uzzināja nesen, pateicoties poļu komponistam K.Pendereckim, kas uzstājās pilsētā. Ar Polijas vēstniecības Latvijā un Rīgas Ebreju apvienības iniciatīvu Daugavpilī pie Bērnu bibliotēkas ēkas sienas Mihoelsa ielā 58 2005.gada vasarā tika atklāta piemiņas plāksne. Vietu izvēlējās simboliski, jo šajā mājā līdz karam atradās Latgales Tautas konservatorija, bet G.Fitelberga vecāku māja nav saglabājusies.