Jau pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās radās ideja, ka Forštates rajonā vajadzētu uzbūvēt baznīcu. Diemžēl, politisku iemeslu dēļ tas nebija iespējams. Pēc 1990. gada, kad Latvijā atkal varēja brīvi praktizēt ticību, iedzīvotāji atgriezās pie domas par baznīcas celšanu un draudzes veidošanu. Tika organizēti dievkalpojumi skolās, ticīgie pulcējās mājās, lai lūgtos par šo nodomu nodomā. Beidzot Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis pieņēma lēmumu par jaunas draudzes dibināšanu, kā arī sāka meklēt līdzekļus jaunā dievnama celšanai. Par šīs draudzes pirmo prāvestu tika nozīmēts Daugavpils dekāns pr. Aleksandrs Madelāns (1925 – 2018). Viņš pielika ne mazums pūļu, lai iegādātos zemi un atbalstīja būvdarbus. Pateicoties Vācijas kristiešu, kā arī dažu Saeimas un Daugavpils domes deputātu atbalstam, bija iespējams paveikt baznīcas būvēšanas darbus. Jaunā baznīca tika iesvētīta 2006. gada 1. oktobrī – Sv. Terēzes no Lizjē piemiņas dienā. Pēc dievnama iesvētīšanas draudze tika nodota Mariāņu Kongregācijas tēvu aprūpē. 2009. gadā pie draudzes formāli tika dibināts Mariāņu tēvu klosteris svētīgā Staņislava Papčinska godam. Klosteri svinīgi iesvētīja Kongregācijas provinces priekšnieks pr. Pāvils Zeiļa MIC.
Baznīca pilsētas ainavā izceļas ar smailu gotiskā stilā veidotu torni un gaišu fasādes apdari. Turklāt šis projekts apvieno klasisko ar mūsdienīgo, jo dievnams atrodas līdzās Daugavpilij raksturīgajai kultūrvēsturiskajai koka apbūvei. Baznīcas projekta autors ir arhitekts Alfreds Kokins.