Baznīca uzcelta 1797. gadā. Baznīcas novietojums saskaņots ar grāfu Plāteru – Zībergu muižas ansambli un parku, pils ar baznīcu atrodas uz vienas ass, kuru iezīmē parka un baznīcas vārti. Baznīcai nav torņu, ir tikai divi metāla krusti uz jumta – viens priekšpusē, otrs aizmugurē. Zvanu tornis veidots kā atsevišķa celtne, kurā ir trīs zvani. Šī celtne kalpo arī kā ieejas vārti baznīcas dārzā, kuru ieskauj akmens mūra žogs. Baznīcas fasādē abpus galvenajām durvīm četrās nišās gleznoti apustuļi – Pēteris, Lūkass, Matejs un Marks.
Dievnamā ir trīs altāri. Centrālajā altārī atrodas gleznojums ‘’Marijas debesīs uzņemšana’’ (1866), vienā sānu altārī ‘’Rožukroņa Dievmāte’’, bet otrā sānu altārī ‘’Sv. Jānis Kristītājs’’ (1909).
Dievnamā saglabājušies baroka formās darināti grāfa un vienkāršo baznīcēnu soli.
Baznīcā atrodas vēl joprojām darbojošās ērģeles (19.gs.).
Dievnams ir nozīmīgs ne tikai kā savrups sakrālās arhitektūras piemineklis, bet arī kā muižas un baznīcas ansambļa kopējā telpiskā risinājuma un vietējās kultūrainavas būtiska sastāvdaļa.
Ikdienā baznīca apskatāma no ārpuses, dievnamā var ieiet svētdienās vai iepriekš piesakot ekskursiju vietējā gida pavadībā.