Ambeļu Sv. Jura Romas katoļu baznīca

Ambeļu Romas katoļu sv. Jura baznīca ir koka celtne, 13 m gara un 8 m plata, ar šīfera jumtu, pamats mūrēts no akmeņiem, uz jumta ir neliels tornītis ar krustu. Par baznīcas celšanas laiku noteiktu ziņu nav, taču netieša informācija liecina, ka 1782. gadā tā jau bijusi. Ambeļu katoļu baznīca raksturo vietējo 18.-19. gs. koka celtniecības tradīciju izmantošanu sakrālā arhitektūrā, tās struktūra atspoguļo baroka laika profesionālo glezniecības un skulptūru darbu.
1782. g. 17.XII dominikāņu provinciāls Dr. A. Soļuha, apmeklējot Aglonas klosteri, uzdod rūpīgāk apkalpot Ambeļu, Putānu un Raģeļu baznīcu. Tātad, 1782. gadā Ambeļu baznīca jau bija. Ir zināms, ka to cēlis Plāters-Zībergs kā kapu kapliču. Sākumā tā ir bijusi ļoti neliela, ar apaļiem logiem. Tos vēl tagad var saskatīt baznīcas vecajā daļā. Kapliča bija veltīta sv. Jura godam, to izmantoja arī draudzes vajadzībām.
1888. gadā šo kapliču pārbūvēja. Pēc pārbūves tā ir 13m gara un 8 m plata (bez presbitērija un priekštelpas 11,4 x 7,25 = 83 m2). Ambeļu baznīca ir koka celtne ar šīfera jumtu, pamats mūrēts no akmeņiem, uz jumta ir neliels tornītis ar krustu. Baznīcas griesti ir nedaudz velvēti. Ir tikai viens altāris, kurā ir Jaunavas Marijas glezna. Altāris ir veidots baroka stilā, rotāts ar īpatnējiem, mākslinieciski augstvērtīgiem kokgriezumiem.
Ambeļu baznīcā saglabājušies vairāki mākslas pieminekļi. Nozīmīgs Latgales baroka koktēlniecības paraugs ir 18.gs. veidotais altāra retabls. Aplūkojamas arī vairākas anonīmu profesionālu mākslinieku darinātās gleznas: “Sv. Jans Nepomuks”, “Sv. Francisks Ksaverijs’, “Sv. Ignacijs Lojola” (18.gs. II puse), “Golgāta” (18.gs. beigas). Interesanti, ka daļa amatniecības izstrādājumu un gleznu (19.gs.) glabājas Rundāles pils muzejā. (R.Kaminska ‘Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Daugavpils rajonā”. Rīga, 2009, “Neputns”)