Hover
Daugavpils pilsēta
Augšdaugavas novads
Pilsēta/Novads

Kultūra un vēsture

Daugavpils cietoksnis

Daugavpils cietoksnis ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis, kura platība ir vairāk nekā 150 ha.  Daugavpils cietoksnis ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē. Mūsdienās tas ir viens no Daugavpils populārākajiem apskates objektiem.

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils

Vecsalienas (Červonkas) muižas pils celta 1870. gadā neogotikas stilā un izvietota 19.gs. veidota parka ieskāvumā. Tā ir visai gleznaina ēka ar dinamisku un sarežģītu apjoma kompozīciju – īsta pasaku pils.

Slutišķu sādža un Slutišķu vecticībnieku lauku sēta

Slutišķu ciems ir autentiska apdzīvota sādža, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikālām Latgales vecticībnieku kultūras un sadzīves ekspozīcijām. 2016. gadā Slutišķu sādža tika iekļauta valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.

Rotko muzejs

Rotko muzejs ir daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas komplekss, kultūras un izglītības centrs Arsenāla ēkā Daugavpils cietoksnī. Vienīgā vieta Austrumeiropā, kur var iepazīties ar pasaulē slavenā mākslinieka, abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem.

Baznīcu kalns

Ikvienam ceļotājam, kas vēlas apskatīt Daugavpili, noteikti jāapmeklē Baznīcu kalns – vieta, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami: Mārtiņa Lutera katedrāle, Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca, Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle un Jaunbūves vecticībnieku draudzes Augšāmcelšanās, Dievmātes Piedzimšanas un Svētītāja Nikolas dievnams.

Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle

Katedrāle uzcelta 1905. gadā. Katedrāles ēka ir ļoti izteiksmīga: ēkas paaugstinātās vidusdaļas austrumgalā uz taisnstūra pamatnes izbūvēti 5 tornīši, pavisam ir 10 torņa kupoli, daļa no tiem – zeltītavirs ieejas ir zvanu tornis; tās ārējā veidolā izmantoti dekoratīvie ķīļveida arkas elementi, dzegas, kolonnas. Virs ieejas baznīcā novietots Kristus attēls.

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs ir viens no vecākajiem un lielākajiem muzejiem Latgalē. Tas dibināts 1938.gadā. Atrodas vienā no skaistākajām pilsētas ēkām (1883), kas ir kultūrvēsturisks arhitektūras piemineklis.

Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāle

1839. gadā – mācītāja Jūliusa Bitnera vadībā, no labprātīgiem draudzes locekļu ziedojumiem, sākās Mārtiņa Lutera katedrāles celtniecība pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta, kura tika pabeigta 1893.gadā. Šobrīd ar salīdzinoši nelielu draudzes locekļu skaitu, dievnamā regulāri notiek dievkalpojumi, izstādes, semināri un lekcijas.

Kara tehnikas kolekcija

2. pasaules kara militāras tehnikas privātkolekcija ir unikāla ar to, ka kolekcijā esošie objekti atrasti bijušo kauju laukos un ir prasmīgi restaurēti. Šeit var apskatīt padomju armijas tankus, bruņotas desanta izlūkmašīnas, militāros transportlīdzekļus, pašgājējus, lielgabalus un citas tehnikas vienības.

Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca

Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīcas (1905) divtorņu fasāde veidota neobaroka formās. Neobraokālais centrālais altāris, kā arī neogotiskie sānu altāri, kas ir no koka, darināti 1905. -1906. gadā. Centrālaja altārī ievietota Bartolomē Estebana Muriljo gleznas “Bezvainīgā Dievmāte” kopija.

Raiņa māja Berķenelē

Berķeneles pusmuižā ir pagājusi Latvijas izcilā dzejnieka, tulkotāja, drāmas meistara, politiskā un sabiedriskā darbinieka Raiņa (1865 – 1929) bērnība. Muzejā var apskatīt ekspozīcijas “Rainis un Berķenele”, “Bērnistaba”. Tiek piedāvāts plašs radošo darbnīcu klāsts un iespēja organizēt seminārus.

Daugavpils skrošu rūpnīca

Daugavpils skrošu rūpnīca dibināta 1885.gadā. Rūpnīca ir vecākā munīcijas ražotne Ziemeļeiropā. Vienīgā šāda veida rūpnīca Baltijā, un viens no vecākajiem industriālā mantojuma objektiem Latvijā.

Daugavpils teātris

Vecākais profesionālais Latvijas teātris (1856) un vienīgais profesionālais teātris Latgalē. Daugavpils teātris ir arī vienīgais teātris Latvijā, kurā vienlaicīgi darbojas latviešu un krievu aktieru trupa. Tā repertuārā ir lugas latviešu, latgaliešu un krievu valodā.

Daugavpils Inovāciju centrs

Daugavpils Inovāciju centrs – jauna mācīšanās vide ikvienam, kur var daudz eksperimentēt, pētīt, radīt inovatīvus risinājumus, attīstīt uzņēmējdarbības spējas, sasaistīt mācību saturu ar reālo dzīvi un digitālo vidi.

Daugavpils sinagoga

Tagadējā Daugavpils sinagoga – Kadiša lūgšanu nams, celta 1850. gadā. Sinagogas otrajā stāvā ierīkots muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”.  

Medicīnas izstāde ar kontracepcijas ekspozīciju

Daugavpils cietoksnī atvērta pastāvīgā ekspozīcija, kas veltīta medicīnas vēsturei. Četrās plašās zālēs apskatāmi priekšmeti, fotogrāfijas un dokumenti, kas vēsta par to, kā ārstēja cilvēkus pagājušajā gadsimtā un agrāk.

Skrindu dzimtas muzejs

Muzeja pastāvīgā ekspozīcija ir veltīta pirmajiem tautas atmodas darbinieku, brāļu Skrindu dzīvei un darbam. Ir pieejamas vairākas tematiskās programmas un iespēja piedalīties vietējo amatnieku darbnīcās. Šeit piedāvā iespēju izgaršot latgaliešu tradicionālās “komas”, lauku maizi un zāļu tēju.

Daugavpils Māla mākslas centrs

Daugavpils Māla mākslas centrs piedāvā iespēju iepazīties ar Latgales kultūras mantojumu – keramikas un podniecības tradīcijām. Māla mākslas centrā var apskatīt ekspozīciju un vērot meistarus darbā.

Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs

Daugavpils pilsētas vēsturiskais centrs ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis (vēsturiskā apbūve tapusi 19. gadsimtā saskaņā ar 1826. gadā Pēterburgā apstiprināto apbūves projektu). Vēsturiskais centrs ir pilsētas vispievilcīgākā vieta un viens no veiksmīgākajiem paraugiem, kur izdevies rast kompromisu starp seno un jauno.

Muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”

Muzejs atrodas Daugavpils sinagogas 2. stāvā. Tā ekspozīcija stāsta par ebreju dzīvi un sadzīves tradīcijām Latgalē un Daugavpilī kopš 1900.gada. Ekspozīcija attēlo ebreju skaita izmaiņas, radu rakstus fotogrāfijās, sadzīves un kulta priekšmetus, kā arī dažādus izdevumus: žurnālus, kalendārus un grāmatas par ebreju dzīvi Daugavpilī un Latgalē.

Retro automobiļu ekspozīcija “RetroGaraž-D”

Retro automobiļu ekspozīcijā var apskatīties 22 “Moskvich”, 1 “Volgu”, 2 “Žiguļus”, 1 “Mercedes” automašīnu. Iespējams, ka šī ir pati lielākā “Moskvich” kolekcija Baltijas valstīs.

Atpūtas parks “Stalkers”

Labiekārtotais parks atrodas gleznainā vietā Daugavas krastā meža ielokā dabas parka “Daugavas loki” teritorijā. Parkā iespējams noorganizēt visdažādākos pasākumus. Te atrodas bērnu laukumi, āra grili, galdi, terases, lapenītes utt. Atpūtas parku vienlaikus var apmeklēt vairākas tūristu grupas.

Salons Antikvariāts “Housevintage”

Daugavpils cietoksnī, bijušajās provianta magazīnas telpās atrodas mēbeļu un interjera salons “Housevintage”. Salonā var apskatīt un iegādāties vēsturiskās 19. gs. beigu un 20. gs. mēbeles, traukus, pulksteņus un citus interjera elementus.

I Pasaules kara muzejs “Pie Komendanta”

Muzejs atrodas Daugavpils cietoksnī. Tajā apskatāmi I Pasaules kara (1914 – 1918) artefakti, kas uzieti Daugavpils apkārtnē. Vēstures cienītāji te atradīs ieroču, artilērijas šāviņu un granātu kolekciju, arī daudzus Pirmā pasaules kara laika sadzīves priekšmetus – pudeles, glāzes u. c., kā arī atklātnes un unikālas fotogrāfijas.

Līksnas muižas parks (Līksnas takas)

1999. gadā Līksnas parka teritorijā pagasta ļaudis izveidoja atpūtas taku, kura katru gadu tiek paplašināta. Līksnas parkā ir ierīkoti celiņi, labiekārtotas atpūtas vietas, kreatīvi koka un metāla veidojumi, tajā skaitā Mīlestības koks.

Rīgas iela – gājēju iela

Rīgas iela ir Daugavpils dzīvākā artērija, kas stiepjas no dzelzceļa stacijas līdz Daugavai – Rīgas ielas sākumam, kur zem dambja ar pieeju upei kādreizējās piestātnes vietā izveidota arka.

Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca

Višķu katoļu baznīca tika uzbūvēta 1908. – 1925. gadā. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no nedaudzajām sakrālajām celtnēm Daugavpils novada, kas ir celta no šķeltiem akmeņiem un pieder pie viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa.

Daugavpils sikspārņu centrs

Daugavpils cietoksnī ir atradusi sev vietu otrā lielākā ziemojošo sikspārņu kolonija Baltijas valstīs. Cietokšņa mūros valda liels mitrums, un tie saglabā nosacītu siltumu ziemā, līdz ar to visā cietoksnī ir plašs dažādu mikroklimatu spektrs, kuros atkarībā no ziemas skarbuma un vēja virziena sikspārņi var patverties.  Sikspārņu centra ekspozīcija izveidota Daugavpils cietokšņa Nikolaja vārtos.

Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca

Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca uzcelta 1848.–1849. gadā, pārbūvēta no 1924.g. līdz 1934.g. Vizuāli tā līdzinās Svētā Pētera Bazilikai Vatikānā.

Dinaburgas pilsdrupas un pils makets

Dinaburgas pili Naujenes pilskalna vietā 1275. gadā uzcēla Livonijas ordeņa mestrs Raceburgas Ernests. Mūsdienās ir saglabājušās pils drupas, pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets. Blakus atrodas Dinaburgas dabas taka un atpūtas vieta “Bruninieku laukums”.

Vienības nams

Daugavpils pilsētas vēsturiskā centra dominante ir pirmās brīvvalsts laikā uzceltais Vienības nams (Rīgas ielā 22a). Tas uzbūvēts pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma par ziedojumiem un valsts piešķirtajiem līdzekļiem.

Bruģu ielas promenāde Daugavas labajā krastā

Daugavas labajā krastā, Gajoka mikrorajona apkaimē ir izbūvēta Bruģu ielas promenāde. Tās mērķis ir ielām piešķirt jaunu, funkcionālu veidolu un nozīmi. Pēc Bruģu ielas promenādes izveides Daugavpils pilsēta ieguva sev jaunu, labiekārtotu vietu pastaigām un dabas krāšņuma baudīšanai.

Markovas pilskalns un izziņas taka

Markovas pilskalna apkārtnē ierīkota 1,6 km garā Markovas izziņas taka, kas iekļauj tādus objektus, kā Markovas pilskalns, Markovas kapsēta, projektētās Daugavpils HES  ūdenskrātuves līmeņa atzīme, Putānu strauts, Putānu strauta akmens u.c.

Lielā Stropu ezera promenāde

Lielais Stropu ezers ir Daugavpils pilsētas lielākā ūdenskrātuve, kas atrodas 8 km attālumā no centra un vasaras sezonā pulcē lielu atpūtnieku skaitu. Ezera krastā ir izbūvēta ~5 km gara promenāde. Dodoties pastaigā pa promenādi no centrālās pludmales pa kreisi, var nokļūt pludmalē “Stropu vilnis”, turpat atrodas piedzīvojumu parks “Daugavpils Tarzāns” un kempings. Ezera krasta labiekārtojums turpinās gar Daugavpils reģionālo slimnīcu līdz Vecstropu apkaimei.  

Tradīciju māja

Tradīciju mājā, praktiski darbojoties, piedaloties meistardarbnīcās un nodarbībās, var izzināt latviešu tautas tradīcijas. Šeit tiek svinēti tradicionālo gadskārtu svētki, rīkotas amatniecības darbnīcas, izstādes, tautas mūzikas instrumentu spēles apmācības, semināri par latviešu tradicionālajiem svētkiem, godiem, spēlēm, rotaļām, dančiem, tradicionālo danču vakari, sarunu vakari un diskusijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu.

Krievu kultūras centrs (Krievu nams)

Krievu kulturas centrā var aplūkot unikālas ekspozīcijas: „Vecticība Latvijā”, „Pareizticība Latvijā”, „Pjotra Hudobčenoka gleznas”, „Gžeļas keramika”, „Hohlomas izstrādājumi”, „Dinaburgas cietoksnis 1812. gada karā”.

Jezupovas (Juzefovas) muižas parks

Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā, mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka, kurā ir atrodamas vairāk nekā 100 dažādu augu sugu.

Daugavpils Baltkrievu kultūras centrs

Baltkrievu kultūras centrs Daugavpilī ir vienīgā baltkrievu māja Latvijā. Tā ir unikāla kultūras saliņa, kurā skan baltkrievu valoda, kur ir izveidoti visi apstākļi baltkrievu radošo talantu attīstībai, savas nacionālās identitātes izpausmēm, dzimtās valodas un tradīciju saglabāšanai, baltkrievu kultūras popularizēšanai sabiedrībā. Piedāvā ekskursiju skolēniem „Baltkrievu nams”.

Daugavpils Poļu kultūras centrs

Daugavpils Poļu kultūras centrs popularizē poļu valodu, kultūru, vēsturi un nacionālo mantojumu. Rīko izstādes, koncertus, festivālus un dažādus kultūras pasākumus.

Mūzikas skvērs Esplanādes atpūtas parkā

Mūzikas skvērs ir atpūtas un pastaigu vieta Esplanādes atpūtas parkā Daugavpilī. Mūzikas skvēra centrālā tēma ir mūzikas skaņas pilsētas vidē. Mūzikas skvērā brīvdabā izvietoti dažādi muzikāli vides objekti, kas ļauj gan dzirdēt, gan arī sajust mūziku tās dažādākajās izpausmēs. Šeit ir izvietoti 10 dažādi āra mūzikas instrumenti – bungas, ksilofons, cauruļu zvani un citi interesanti objekti.

Daugavpils Kultūras pils

Daugavpils Kultūras pils koncertzāle ir viena no lielākajām Latvijā un var uzņemt 1070 skatītājus. Daugavpils Kultūras pils vestibilā skatāma ievērojamā vitrāžista Egona Cēsinieka (1915 – 1978) 1971. gadā darinātā monumentālā vitrāža “Uguns un Nakts”.

Latviešu kultūras centrs (Vienības nama koncertzāle)

Vienības namā darbojas Latviešu kultūras centrs (LKC) – tā ir vadošā kultūras iestāde, kas vislielāko vērību velta latviskās kultūrvides saglabāšanai un popularizēšanai pilsētā. Vienības nama Koncertzālē tiek rīkoti dažāda mēroga pasākumi. 

Polijas karalim Stefanam Batorijam veltītā piemiņas zīme

1582. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs Daugavpilij (Dinaburgai) dāvāja Magdeburgas pilsētas tiesības. Piemiņas zīmē ar simboliska pulksteņa, zobratu un rādītāju palīdzību atspoguļota pilsētas vēsture pirms un pēc Magdeburgas tiesību piešķiršanas un tās vēsturiskie nosaukumi. Attēlots arī St. Batorija bareljefs un paraksta faksimils.

Medumu parks un taka

XX gs. sākumā pie Medumu ezera Sanktpēterburgas botāniskā dārza pārzinis Lackis iekārtoja Medumu parku. Šī ir populāra atpūtas vieta makšķerēšanai un atpūtai pie ezera labiekārtotā pludmalē. Parka teritorijā izveidota 2 km gara taka.

Dubrovina parks

Parka iekārtošanā aktīvi piedalījās Pāvels Dubrovins (1839–1890), kas laikā no 1876. līdz 1890. gadam bija pilsētas mērs. Tāpēc parkam dots P. Dubrovina vārds un tajā uzstādīts viņa piemineklis.

Piemineklis Pāvelam Dubrovinam

Dubrovina parkā uzstādīts piemineklis bijušajam pilsētas mēram un parka veidotājam Pāvelam Dubrovinam (1839-1890). Pieminekli darinājis pazīstamais Maskavā dzīvojošais tēlnieks Aleksandrs Tartinovs.

Vaboles muižas parks

Vaboles parks ir veidots kā ainavu jeb angļu stila grāfu Plāteru-Zībergu pusmuižas parks (19. gs.). Parkā saglabājušas vairākas vēsturiskas ēkas – bijušās pusmuižas apbūves elementi. Parkā atrodama 21 koku un krūmu suga, dīķis un ir ierīkots atpūtas laukums.

Andreja Pumpura skvērs

Skvērā izvietots dzejnieka Andreja Pumpura krūšutēls, atrodas Sv.  Aleksandra Ņevska pareizticīgo kapela, piemineklis Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem

Vecračinas pilskalns

Vecračinas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā Daugavas labajā krastā Vecračinas sādžā, 2,5 km uz D no Izvaltas dzelzceļa stacijas. Daļēji nopostīts, ierīkojot plakumā vecticībnieku kapsētu. Senlietas nav atrastas. Iespējams, izmantots vēlajā dzelzs laikmetā.

Centrālais parks

Centrālais parks ir pilsētas zaļā rota, kura akcents ir daudzās puķu dobes un apstādījumi. Te ierīkots bērnu rotaļu laukums, parkā atrodas šaha klubs, kurā izvietots Šaha un dambretes muzejs. 2012. gadā parkā atklāta Soliņu aleja un Mīlestības koks.

Aktiera Solomona Mihoelsa dzimtas māja

Daugavpilī, Mihoelsa ielā 4,  saglabājies nams, kurā 1890. gadā piedzima izcilais aktieris Solomons Mihoelss, kuru uzskata par 20. gs. teātra leģendu. 1990.gadā, atzīmējot  S.Mihoelsa 100. dzimšanas dienu, toreizējā Jaunatnes iela tika pārdēvēta par Mihoelsa ielu, bet pie dzimtas mājas tika uzstādīta piemiņas plāksne ar bareljefu. 

Saules pulkstenis

Saules pulkstenis (1910.) Izvietots Vienības ielā 13 pie Daugavpils Universitātes mācību korpusa.

Jaunbornes Svētā krusta Romas katoļu baznīca

Uzcelta 1859. gadā pēc poļu muižnieka Juliusa Sivicka gribas, 1890. gadā pārbūvēta, 1921. gadā atjaunota. Ap baznīcu izkārtojusies lauku kapsēta, kurā centrālo vietu ieņem Sivicku ģimenes apbedījumi.

Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca

Elernes baznīcas mūra ēku 1650. gadā uzbūvēja Heinrihs Tinens. Līdz 1761. gadam tā kalpojusi luterāņu draudzes vajadzībām, taču vēlāk luterāņi apmainījās ar katoļiem ar Sīķeles baznīcu. Baznīcas arhitektūra gan apjomos, gan detaļās sasaucas ar citām šai laikā Kurzemes hercogistes teritorijā celtām baznīcām.

Sīķeles luterāņu baznīca

Celta 1819. gadā. Sākumā tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē katoļi to atdevuši luterāņiem, vietā saņemot Elernes dievnamu.

Krucifiksu ceļš

Vaboles pagastā atrodas vislielākais krucifiksu skaits Latvijā. Pēc Otrā pasaules kara daudzi tika iznīcināti – no 44 krucifiksiem šodien ir saglabājušies tikai 29.

Galerija “Bunkurs”

Galerija “Bunkurs” iekārtota daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagrabā, autentiskā padomju laika civilās aizsardzības bunkurā. Tā ir vieta, kur eksponēti vairāk nekā 300 priekšmeti, kas attiecināmi uz vairākiem vēstures posmiem: 19.gs. nogali un 20.gs. sākumu, I un II Pasaules karu, Latvijas brīvvalsts periodu un padomju laiku.

Forštates Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca

Forštates Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca pilsētas ainavā izceļas ar smailu gotiskā stilā veidotu torni un gaišu fasādes apdari. Turklāt šis projekts apvieno klasisko ar mūsdienīgo, jo dievnams atrodas līdzās Daugavpilij raksturīgajai kultūrvēsturiskajai koka apbūvei. 

Grīvas Sv. Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca

Dievnams tika celts 1881. – 1889. gadā, 1935. – 1942. gadā to pārbūvēja. Kopš 1938. gada te atrodas Dekanāta centrs. 1990. gadā dievnamam līdzās, pieskaņojot baznīcas arhitektūrai, pēc Kazimira Lielauša projekta tika uzcelts ķieģeļu zvanu tornis.  Ēkas fasāžu veidojumā un dekorējumā izmantoti gotikas un romānikas motīvi. Nozīmīgākais dievnama interjera akcents – logailās ievietotās vitrāžas, kas 1889. gadā tapušas Sv. Lukasa vitrāžu darbnīcā Varšavā. Dievnama vitrāžas ir vienīgie Latvijā atrodamie Varšavas Sv. Lukasa vitrāžu darbnīcas meistaru darinājumi Latvijā.  

Daugavpils Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca

Dievnams celts stilā, kāds bija raksturīgs Krievijas ziemeļdaļai. Baznīca iesvētīta 1897. gadā. Baznīca ir vienstāva koka guļbūve, kas nav apšūta ar dēļiem. Baznīcai 9 tornīši, kuru karkasi apšūti ar dēļiem, un tiem ir piecas atšķirīgas formas. Virs sānu ieejām uz jumtiņiem atrodas smaili torņi ar četrslīpju jumtu.

Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca

Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca tika iesvētīts 1877. gadā. 1964. gadā padomju vara to slēdza. Līdz 1991. gadam dievnama telpās atradās bibliotēka. 2007. gadā atjaunotajā dievnamā notika pirmais dievkalpojums.

Nīderkūnu vecticībnieku lūgšanas nams

Vecticībnieku draudze Nīderkūnos tika izveidota 19. gadsimta beigās. Dievnams tika uzcelts 1907. gadā, bet 1908.-1911. gadā tika veikti iekšējie apdares darbi. Draudzes locekļi dievnamam ziedoja svētbildes un grāmatas. Līdz pat mūsdienām te ir saglabājušās tādu autoru kā Konstantīna Pavlova, Vasīlija Kiriļļina, Varvaras Kiriļļinas, Ļeontija Seļezņova veidotās svētbildes.

Aizsargdambis

Aizsargdambis ir unikāla inženiertehniskā būve, kas stiepjas 6 km garumā gar Daugavu un pasargā pilsētu no plūdiem; tā vienlaikus ir arī ceļš.

Jūgendstila ēkas

Jūgendstila ēkas Daugavpilī atrodas Saules ielā 41, Saules ielā 55 un ir celtas 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā.

Vienības laukums

Vienības laukums ir pilsētas sirds, kur notiek visi lielākie pilsētas pasākumi. Laukums pilsētniekus vieno visnozīmīgāko notikumu laikā.

Skulptūru dārzs

Skulptūru dārza rota ir vairāku Latvijas tēlnieku skulptūras un krāšņi ziedu paklāji.

Daugavpils ūdensvada muzejs

Muzeja ekspozīcija ietver Daugavpils ūdensvada vēstures dokumentus un fotogrāfijas (no “Dinaburgas ūdensvada biedrības” līdz  uzņēmumam “Daugavpils ūdens”), vēsturiskos eksponātus – piemiņas plāksnīti, kas bija novietota muzeja ēkas pamatos 1889.gadā, senatnīgu ūdens skaitītāju, kā arī senas un mūsdienīgas ūdensvada un kanalizācijas ierīces, dažādas kartes, katalogus, grāmatas par ūdens tematiku.

Daugavpils 10. vidusskolas Paleontoloģijas muzejs

Paleontoloģijas muzeja pamatā ir  pazīstamā mākslinieka Pjotra Hudobčenoka kolekcija. Viņš visu dzīvi aizrāvās ar izrakumiem un izveidoja kolekciju, kuru  dāvāja skolai. Eksponātus šim muzejam mākslinieks savācis 30 gadu laikā.

Stropu estrāde

Stropu estrāde ir kultūrvēsturisks komplekss, kas izvietots gleznainā vietā ar interesantu reljefu. Te notiek lieli folkloras pasākumi, dziesmu un deju svētki un teatrāli uzvedumi. 1940. gada 15. un 16. jūnijā Daugavpilī Stropu estrādē notika Latgales Dziesmu svētki, kas bija pēdējie Latvijas brīvvalsts dziesmu svētki.

Vides objekts “Cietokšņa spoks”

Lielformāta interaktīvā skulptūra “Cietokšņa spoks” Daugavpils cietoksnī atklāta 2017. gadā Mākslas nakts laikā. Tā ir Daugavpils Marka Rotko Mākslas centra rīkotā II starptautiskā tēlniecības simpozija uzvarētājdarbs

Vides objekts “Veltījums Rotko”

Franču Mākslinieka Patrika Peltjē (Patrick Peltier) vides objekts „Veltījums Rotko” pie Daugavpils Marka Rotko mākslas centra tika atklāts 2016. gada 25. septembrī mākslinieka Marka Rotko 113. dzimšanas dienā.

Piemiņas zīme “Veltījums Rotko”

Daugavpils mākslinieka Romualda Gibovska veidotā piemiņas zīme “Veltījums Rotko” uzstādīta gleznainajā Daugavas krastā, kas ir bijis mākslinieka Marka Rotko spilgtāko bērnības iespaidu avots.

Daugavpils geto un ebreju tautas genocīda upuru piemiņas memoriāls Daugavpilī (Holokausta memoriāls)

Ebreju genocīda un Daugavpils geto upuru piemiņas memoriāls atklāts 1991.g. 10.novembrī, pieminot Holokausta sākuma piecdesmito gadadienu (memoriāla autors – tēlnieks Oļegs Marinoha). To veido granīta stēla ar izcirstu Dāvida zvaigzni un uzrakstu jidišā “Izraēlas bērnu piemiņai” un abās pusēs izvietotas 16 akmens stēlas, kas simboliski atgādina par dažādu Eiropas valstu Holokausta upuru piemiņu.

Piemiņas akmens Daugavpils geto ieslodzītajiem

2015.gada 6. septembrī geto vietā, līdzās Daugavgrīvas cietumam, Daugavpils ebreju kopiena atklāja pieminekli ar uzrakstu angļu, latviešu, krievu un ivrita valodā: “Geto ieslodzīto piemiņai. Šeit no 1941.g. 15.jūlija līdz 1942.g. 1.maijam atradās Daugavpils ebreju geto.”

Nacisma upuru memoriāls

Mežciema (vēsturiskais nosaukums Poguļanka) mežā no 1941. gada jūlija līdz 1943. gada beigām tika nošauti dažādos laikos izvestie no Daugavpils geto ebreji. Precīzs upuru skaits nav zināms. 1960. gadā Mežciema mežā atklāja nacisma upuru memoriālu (tēlnieks Harijs Sprincis, arhitekts Zigurds Ābelīte), taču lielākā daļa pieminekļu tika nopostīta 20. gs. 90. gados.

Piemineklis 1941. gada 8 .- 9. novembra akciju upuriem

II pasaules kara laikā Daugavpils geto atradās ap 15 000 – 20 000 ebreju, no kuriem izdzīvoja mazāk par 100 cilvēku. 1941.g. 8.- 9.novembrī kārtējās geto selekcijas rezultātā ap 1134 ebreji, tai skaitā bērni, tika nosūtīti uz Mežciemu un nošauti. 1967.gadā masu slepkavības vietā, netālu no Mežciema stacijas, tika uzstādīts piemiņas obelisks. 1974. gadā tika uzstādīts piemiņas akmens, kura uzraksts krievu valodā vēsta: “Šajā vietā 1941.g. 8.-9. XI vācu fašisti nošāva 2000 mierīgo iedzīvotāju – bērnu un pieaugušo”.

Holokausta memoriālā vieta Dzelzceļnieku dārzā

Līdz 7.jūlijam tika arestēti un aizvesti uz cietumu 1125 ebreji, kas vēlāk nošauti Dzelzceļnieku dārzā. Padomju laikā šajā vietā uzstādīta granīta stēla uz betona postamenta ar uzrakstu krievu valodā: “Šeit apbedīti Padomju armijas cīnītāji, komandieri, vācu-fašistu iebrucēju nomocīti 1941.-1945.g. Mūžīga slava kritušajiem.” 2007.g. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome uzstādīja piemiņas zīmi – divas melna granīta plāksnes ar Dāvida zvaigznēm un uzrakstu latviešu, krievu, angļu un jidiša valodā: “Šajā vietā 1941.g. jūlijā nacisti nošāva vairāk nekā 1000 Daugavpils ebreju”.

Holokausta memoriālā vieta Daugavpils Komunālajos kapos

Daugavpils Komunālajos kapos pārapbedīta daļa no Mežciema mežā nošautajiem Daugavpils geto gūstekņiem, kuru  mirstīgās paliekas atklātas 20.gs. 50. gados. Pirmajos pēckara gados pārapbedījumi atradās vecajā ebreju kapsētā, bet 20.gs. 70. gados, līdz ar kapsētās likvidāciju, piemineklis tika pārnests uz Komunālo kapsētu. Uz pieminekļa ir uzraksts krievu un jidiša valodā:  “Šeit dus ebreju ģimenes, kuras nošāva hitleriešu bendes 1941-1945”.

Piemiņas akmens vecās ebreju kapsētas vietā

Piemiņas akmens (autors – mākslinieks Juris Pundurs) atklāts 2013.gada 12.septembrī, Aizpilsētas parkā pie Gubiščes ezera (aiz Daugavpils 15.vidusskolas), vietā,  kur atradās vecā ebreju kapsēta.

Polijas armijas I Leģiona brigādes pulka karavīru kapu piemiņas vieta

Polijas armijas I Leģiona brigādes pulka karavīru kapi Slobudkā pie Satiksmes ielas bija Latvijā lielākā poļu karavīru kapsēta, kurā tika apbedīti 500 Latvijas Brīvības cīņās 1919. -1920.gadā kritušie. 1928. gada 22. jūnijā Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals šajā kapsētā atklāja pieminekli.

II pasaules karā kritušo vācu karavīru piemiņas vieta

Daugavpilī atrodas Austrumlatvijā lielākā rekonstruētā Otrā pasaules kara vācu karavīru kapsēta, kurā apbedīti  aptuveni 3000 kritušie karavīri. Kapsētas atjaunošanu 2004. gadā veica Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība sadarbībā ar Brāļu kapu komiteju.

Grāfam Leonam Plāteram veltītā piemiņas plāksne Daugavpils cietoksnī

Daugavpils cietoksnis ir apspiestā poļu dumpja (1863.g.) dalībnieku ieslodzīšanas vieta, kurā sacelšanās vadītājam Leonam Plāteram piesprieda nāvessodu. 2013. gada 9. jūnijā Daugavpils cietoksnī tika atklāta Leonam Plāteram veltīta piemiņas plāksne. Pasākumā piedalījās Latvijas prezidents Andris Bērziņš un Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis.

Grāfa Leona Plātera piemiņas vieta Daugavpils katoļu kapos

Daugavpils katoļu kapos ir iekārtota Leona Plātera piemiņas vieta. Te uzstādīta melnā granīta plāksne, kuru rotā uzraksts: “Grāfam Leona Broel Plāteram – poļu sacelšanās organizētājam  (nogalināts 1863.gada 9.jūnijā)”. Sākotnēji plāksne uzstādīta 1923.gada 9. jūnijā, atjaunota 2002.gadā. 

Dzejnieka Raiņa krūšutēls

Daugavpils ir dzejnieka Raiņa (1865-1929) dzimtā puse. Daugavpils Universitātes priekšlaukumā atrodas dzejnieka Raiņa krūšutēls (autors – tēlnieks Indulis Folkmanis, 1966).

Gžegoža Fitelberga piemiņas plāksne

Slavenais mūziķis Gžegožs Fitelbergs (1879 – 1953) dzimis Dinaburgā (Daugavpilī) poļu ebreju ģimenē. Bija ievērojams komponists, diriģents un vijolnieks. Ar Polijas vēstniecības Latvijā un Rīgas Ebreju apvienības iniciatīvu Daugavpilī pie Bērnu bibliotēkas ēkas sienas Mihoelsa ielā 58 2005.gada vasarā viņam tika atklāta piemiņas plāksne.

Piemiņas plāksne Andrejam Švirkstam

Andrejs Švirksts (1897-1955)  bija pašvaldību darbinieks (1928.-1934.g. Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs un 1934.-1938.g. apriņķa vecākais, 1938.-1940.g. Daugavpils pilsētas galva),
sabiedriskais darbinieks (1938.-1940.g. Daugavpils Latviešu biedrības priekšnieks).

Raiņa tēva Krišjāņa Pliekšāna kapa vieta

Dzejnieka Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns tagadējā Daugavpils novada teritorijā nomāja vairākas pusmuižas – Birķineli, Randeni un Vasiļovu. Miris 1891. gadā un apglabāts Daugavpils luterāņu kapos.

Sarkano ķieģeļu arhitektūra Daugavpilī

Daugavpils apbūvē sastopamas neparasti daudz sarkano ķieģeļu stila ēku. Spilgts sarkano ķieģeļu arhitektūras piemērs ir ēkas Saules ielā 1/3 un Muzeja ielā 6, kuru fasādēs bagātīgi izmantotie eklektismam raksturīgie formveides paņēmieni pat pēc tik ilgiem gadiem pārsteidz ar izsmalcinātām detaļām.

Emīlijas Plāteres piemiņas akmens

Piemiņas zīme atrodas Līksnas takās – Emīlijas Plāteres takas sākumā. Emīlija Plātere (1806 – 1831) ir poļu un lietuviešu nacionālā varone, kas dzīvojusi arī Līksnas muižā. Viņa ir vadījusi patriotu karaspēka vienību Latgalē un Lietuvā poļu nemieros jeb sacelšanās laikā, kas notika 1830. – 1831. gados.

Vecpils kapsētas piemiņas vieta

Aplūkojami trīs balti krusti un Vecpils kapsētas piemiņas zīme. Kapsēta tika iznīcināta 1986.gadā, gatavojoties Daugavpils HES celtniecībai.

Višķu ebreju kapi

Kapsēta izveidota 19. gadsimta sākumā. To izmantoja arī Somersetas (tagad Aglonas) ebreji. Senākie kapu pieminekļi – akmens stēlas šajā kapsētā datētas ar 19. gadsimta 50. – 90. gadiem. Lielākā daļa pieminekļu ir labi saglabājusies.

Grāfu Engelhartu dzimtas kapi

Atrodas netālu no kādreizējās Šenheidas muižas pils, kuru uzcēla grāfs Eugenijs fon Engelharts. Kapsētu 1996./1997. gadā atjaunojis un sakopis vecā barona mazdēls barons Sigvards fon Engelharts.

Kapu piemineklis Maskavas (Maskovskas) kapos

Maskovskas ciemata kapsētā aplūkojams pelēks granīta piemineklis – falla atveidā, ko dēvē par “vīrietības apliecinājumu”. Granīta pamatnē tikko jaušams uzraksts: “Te atdusas “devica” (jaunava) un gadu skaitļi 1864 – 1884.”

Jaunbornes kapela (krucifikss)

Jaunbornē atrodas ķieģeļu kapela ar nišu, kurā ievietota Jaunavas Marijas pastāvīga palīga glezna koka rāmī.

Ambeļu Sv. Jura Romas katoļu baznīca

Ambeļu katoļu baznīca raksturo vietējo 18.-19. gs. koka celtniecības tradīciju izmantošanu sakrālā arhitektūrā, tās struktūra atspoguļo baroka laika profesionālo glezniecības un skulptūru darbu.

Demenes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca

Demenes baznīcas celtniecība tika uzsākta 1932. gadā, taču Otrais pasaules karš pārtrauca ieceres. Padomju laikā, tajā atradās izklaides vieta. Savu sakrālo nozīmi baznīca atguva 80-tajos gados, bet pilnībā pabeigta un iesvētīta tā tika 1992. gadā.

Maļinovas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca

Tagadējā Maļinovas Svētā Pravieša Elijas pareizticīgo baznīca ir pārbūvētā priestera māja. 2010. gadā, bijušās baznīcas atrašanās vietā uzbūvētais Maļinovas kultūras nams nodega, tagad draudze nodegušās ēkas vietā atjauno dievnamu.

Rubenišķu vecticībnieku lūgšanu nams

Koka dievnams uzcelts 1907. gadā. Lūgšanu nams vairākkārt ir zaudējis savu sakrālo nozīmi, taču kopš 2003. gada draudze tika atjaunota un sākās arī baznīcas atjaunošanas darbi. Lūgšanu nama uzturēšanu sekmē vietējie un Latvijas vecticībnieku kopienas.

Bondarišķu vecticībnieku lūgšanu nams

Bondarišķu vecticībnieku lūgšanu nams ir būvēts aptuveni starp 1920. un 1930 gadiem. Baznīcas kopējā kompozīcija ir ļoti vienkārša: ēka ar divslīpju jumtu, virs tā – taisnstūra zvanu tornis, kuru sedz četrkantains kupols. Ēka ir saglabājusies tās pirmatnējā izskatā.

Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams

Krivošejevas vecticībnieku lūgšanu nams celts 20. gadsimta sākumā ap 1906. gadu. Dievnams celts guļbūves tehnikā un apšūts ar horizontāliem krāsotiem dēļiem. Viena no lūgšanu nama grāmatām (1575) iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Aščuku vecticībnieku lūgšanas nams

Lūgšanu nams tika uzcelts 1910. gadā vecā lūgšanu nama vietā. Šo lūgšanu namu var saukt par tipisku vecticībnieku baznīcu Daugavpils reģionā, ar oriģināliem apdares elementiem.

Laucesas Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca

Baznīcas koka celtne tika uzbūvēta 1921. – 1923. gadā, 1797. gada celtās, bet 1920.g. nodegušās koka baznīcas vietā. Tā atradās muižnieku Līdinghauzenu-Volfu īpašumā un bija viena no vecākajām Zemgales baznīcām.

Ēģiptes luterāņu draudzes baznīca

Ēģiptes luterāņu draudzes baznīcu Vilkumiestā sāka būvēt muižnieks A. Etingens 1823. gadā, 1863. gadā baznīcai uzcēla torni. Baznīca tika sagrauta pirmā pasaules kara laikā, otrā pasaules kara laikā tā tikusi pilnīgi izdemolēta.

Berķeneles (Birķineļu) luterāņu baznīca

Kādreizējs baznīcas (1830) celtne tapusi par grāfa Fridriha fon Klopmana līdzekļiem. Tās torņa smaili rotā dekoratīvs vējrādis, bet baznīca, kopš padomju vara draudzei to atsavināja, nedarbojas jau daudzus gadu desmitus.

Didrihšteinas (Laucesas) muiža

Kungu māja ir sarkano ķieģeļu celtne ar neogotisku torni vienā malā. Bijusī īpašniece 20. gs. sākumā Viktorija Plātere- Zīberga. Bijusī Laucesas pamatskola.

Maskavas (Maskovskas) pilskalns

Atrodas 0,5 km no Maskavas pareizticīgo baznīcas Ambeļu virzienā. No pilskalna paveras gleznains skats uz Višķu ezeru.

Augškalnes Romas katoļu draudzes Sv. Ģimenes baznīca

Baznīca ir 18,5 m gara un 8,5 m plata ar kieģeliem apmūrēta koka celtne, kas tika iesvētīta 1947. gadā. Iepriekšējā baznīca nodega 1944. gadā un lielāko daļu materiālu šī dievnama būvniecībai saziedoja paši draudzes locekļi.

Briģenes muižas mauzolejs (kapliča)

Netālu no Briģenes muižas bijušā kompleksa atrodas viens no skaistākajiem Daugavpils novada valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem – pēc muižas īpašnieka Makša fon Engelharta rīkojuma celtais mauzolejs (kapliča) viņa mirušajai sievai Dorotejai fon Engelhartei (1862 – 1898).

Demenes evaņģēliski luteriskā baznīca

Dievnams uzcelts 1895.-1896. gadā. Projekta autors arhitekts Vilhelms Neimanis. Baznīca ir neliela, vienjoma halles tipa celtne ar vientorņa fasādi. Ēkai ir stāvs divslīpju jumts. Ēka pašlaik iekonservēta un netiek izmantota.

Koroļevščinas vecticībnieku lūgšanu nams

Lūgšanu nams celts 1918. gadā. Vēlāk tas tika parbūvets, kā rezultātā šī dievnama izskats atgādina protestantu baznīcu motīvus, kas, iespējams, tika noskatīti no Latgales apkārtējās kultūrvides un norāda uz abu kultūru savstarpējās ietekmes procesu.

Medumu vecticībnieku lūgšanu nams

Ir piejamas liecības par dažādiem tempļa celtniecības laikiem – diapazonā no 20. gs. sākuma līdz 1940. gadam. Dievnams ir interesants ar to, ka tas dod priekšstatu par vecticībnieku kulturālās ēkas izskatu līdz 1905. gadam, laikā, kad vecticibniekiem tika aizliegts saviem dievnamiem piešķirt atpazīstamu izskatu.

Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns

Atrodas Daugavas kreisajā senkrastā pie Daugavpils. Daļēji postīts ar kara laika ierakumiem. Kultūrslānī atrasta tīkla gremde, bezripas trauku lauskas u.c. senlietas. Apdzīvots no 1. g.t. p.m.ē. līdz 1. g.t. m.

Robežnieku pilskalns

Jaunatklāts pilskalns (1998). Atrodas pie Baltkrievijas robežas. Tas ir vizuāli iespaidīgs un labi saglabājies. Kultūrslānī atrasta švīkātā keramika. Apdzīvots no 1. g.t. p.m.ē. beigām līdz 1. g. t. vidum.

Zabornajas (Podgurjes) pilskalns

Atrodas starp Zabornaju un Podgurji. Tautā saukts arī par Napoleona reduti. Lai atvairītu krievu armijas uzbrukumu, 1812. gadā pilskalnā pēc pavēles tikuši uzstādīti franču armijas lielgabali.

Lielbornes muiža un parks

Lielbornes muiža ir vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parka „Daugavas loki“ teritorijā. Šobrīd apskatāma, iespējams, 18. gs. celtā vecā pils, kā arī 19. gs pirmajā pusē klasicisma stilā celtā jaunā pils.

Tabores muiža

Muiža celta 19. gadsimta 2. pusē (iespējams 1875. gadā). 1.pasaules kara laikā muiža stipri cietusi. Padomju laikā tajā bijusi Tabores astoņgadīgā skola, līdz 2016. gadam ēkā darbojās Tabores pamatskola.

Kalkūnes muižas pils

Celta 1890. – 1892.g. pēc pazīstamā arhitekta V. Neimaņa projekta. Pils ēka ir asimetriska, kopā ar torņiem, tornīšiem un jumta izbūvēm tā atstāj visai gleznainu iespaidu. Muižas ēka ir nolaista un nav apdzīvota.

Līksnas muižas ēkas vieta

Līksnas muižas ēka tika celta 1770. gadā baroka stilā. Tagad redzami vien tikai atsevišķi drupu fragmenti.

Bruņenes (Bruņu) muižas apbūve

No muižas apbūves ir saglabājušies 19. gs. celtie staļļi, 2 laukakmeņu mūra saimniecības ēkas un pils. Pirms 1920. gada agrārās reformas muiža piederēja baronu Līvenu dzimtai, bet vēlāk muižas kunga mājā atradās skola, vietējais veikals un dzīvokļi.

Vaboles muižas apbūve

Muižas veidošanu 19.gs. sākumā sāka grāfs Boļeslavs Plāters-Zībergs. Līdz mūsdienām no muižas apbūves saglabājusies klēts, pārvaldnieka māja un stallis. Bijušā staļļa ēkā atrodas Vaboles vidusskola.

Ilgas muižas pils

Ēka celta pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta 19. gs otrā pusē kā Ilgas muižas medību pils.

Piemineklis Afganistānas karā kritušajiem karavīriem

Piemineklis atklāts 2017. gadā un atrodas Jātnieku ielas skvērā. Tas ir veltījums Afganistānas karā kritušo karavīru piemiņai. Pieminekļa projekta autors ir mākslinieks Romualds Gibovskis, kas to veidojis kā uz pusēm pāršķeltu sienu, kas simbolizē dzīvi, kuru pārrāvis karš un nāve.

Piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Latvijas armijas Zemgales divīzijas 10. Aizputes kājnieku pulka karavīriem

1924. gada 14. novembrī Daugavpils cietokšņa dārzā svinīgi atklāja pieminekli Latvijas Brīvības cīņās 44 kritušajiem Latvijas armijas Zemgales divīzijas 10. Aizputes kājnieku pulka karavīriem. Padomju laikā piemineklis tika nopostīts. 2017. gada piemineklis tika atjaunots sākotnējā izskatā. Tā atklāšanas svinīgais pasākums notika 2017. gada 14. novembrī.

Piemiņas plāksne pulkvedim Frīdriham Briedim

2015. gada 6. novembrī pie ēkas Muzeja ielā 6 (agrāk Frīdriha Brieža iela), kur šobrīd atrodas Daugavpils pilsētas pašvaldības policija, tika atklāta memoriālā piemiņas plāksne I Pasaules kara varonim pulkvedim Frīdriham Briedim (1888-1918).

Vides objekts “Es mīlu Daugavpili”

Daugavpils pilsētas centrā, laukumā pie Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīcas, par godu Daugavpils pilsētas svētkiem, 2018 uzstādīts jauns vides objekts “Sirds”. Lielā sirds ar uzrakstu “Daugavpils” ir izgaismota, tāpēc izskatās lieliski gan dienā, gan naktī. Pilsētas iedzīvotājiem un viesiem ir lieliska iespēja nofotografēties pie jaunā vides objekta, izrādot mīlestību Daugavpils pilsētai.

Seno amatu darbnīca “Klēts”

Seno amatu darbnīca “Klēts” izveidota Raiņa mājā Berķenelē.  Ēkas pirmajā stāvā ierīkota dažādu seno amatu ekspozīcija un daudzfunkcionāla telpa dažādu pasākumu rīkošanai. Bēniņi ir sadalīti divās daļās –  viena lielākā daļa ir izstāžu zāle, bet mazākajā bēniņu daļā ir izveidota apsildāma telpa – darbnīca, kur gan vasarā, gan ziemā var darboties amatnieki, bet apmeklētāji var apgūt dažādas seno amatu prasmes.

Ekskursija pa Daugavpils cietoksni ar elektrobusu

Pirmā Pasaules kara muzeja “Pie Komendanta” veidotāji piedāvā ekskursijas pa Daugavpils cietoksni ar elektrobusu. Brauciena laikā pilsētas viesi un iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar interesantākajiem un nozīmīgākajiem Daugavpils cietokšņa objektiem un to vēsturi. Maršruts ved pa Daugavpils cietokšņa ielām un tajā ir iekļauti tādi objekti kā Virsnieku mājas, karavīru kazarmas, kara hospitāļa ēka, cietokšņa dārzs, pulvera pagrabi, piemiņas vietas, kazemāti, cietokšņa vārti, nocietinājumi un daudz kas cits.

Bebrenes muižas komplekss

Bebrenes muižas ansamblis ir viens no nedaudzajiem Sēlijā, kurā pilnībā ir saglabājušies visi 19. gs. Bebrenes muižas apbūves elementi – kungu māja, palīgēkas, parks ar vārtiem un žogu.

Bebrenes dzirnavas

Bebrenes muižas apbūves teritorijas ciešā tuvumā, turpat pie muižas mūra žoga ir saglabājusies dzirnavu ēka ar dzirnavnieka dzīvojamo māju blakus.

Stendera muzejs

Lašu pagastā (tagad Eglaines pagasts) 1714. gada 27. augustā dzimis Gothards Frīdrihs Stenders – vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās literatūras dibinātājs, valodnieks, saukts arī par Veco Stenderu. 1989. gadā šeit atklāts piemiņas akmens un atvērts muzejs.

Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca

Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Romas katoļu baznīca tika uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem. Ievērojams valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viens no greznākajiem sakrālajiem baroka interjeriem Augšdaugavas novadā.

Dvietes muižas komplekss

Dvietes muižas komplekss veidojās 19. gs. un tā īpašnieki bija grāfu Plāteru-Zībergu dzimta. Lai arī Dvieti smagi skāra pasaules kari un daudz ēku tika nopostītas, līdz mūsdienām ir saglabājušās vairākas kompleksa ēkas, kas ļauj sajust muižas senatnīgo garu.

Šlosbergas (Pilskalnes) muižas vārti

Šlosbergas (Pilskalnes) muižas vārti (1918.g) ir vienīgie vēstures liecinieki, kas palikuši no Plāteru – Zībergu muižas. Pilskalnes parkā atrodas arī piemineklis grāfienes sunim (1892 – 1898).

Subates senlietu krātuve-muzejs

Krātuve piedāvā aplūkot informāciju un senlietas, kas ir savāktas Subates pilsētas un Prodes pagasta teritorijā, iepazīties ar Subates pilsētas attīstību laiku lokos.

Seno lietu krātuve “Sēļu istaba”

Ilūkstes Bērnu un jauniešu centra seno lietu krātuve “Sēļu istaba” tapusi daudzu gadu garumā, krājot un apkopojot Sēlijas un Ilūkstes kultūrvēsturisko mantojumu. Seno lietu krātuvē ir skatāmas fotoaparātu, pulksteņu, naudas, atklātnīšu, linu dvieļu un radioaparātu kolekcijas.

Vides objekts “DAUGAVPILS”

Daugavpilī pie Laucesas ietekas Daugavā uzstādīts vides objekts – lielformāta burti, kas veido uzrakstu “DAUGAVPILS”.

Daugavpils cietokšņa promenāde

Promenādes kopējais garums ir apmēram 1km, tā virzās pa cietoksni ieskaujošā aizsargdambja augšējo līmeni. Cietokšņa promenāde ir piemērota nesteidzīgām pastaigām, cietokšņa nocietinājumu apskatei abos Daugavas krastos, kā arī lai baudītu saulrietus un nesteidzīgo upes tecējumu. Katrā promenādes galā ir pieejama auto un velo novietne.

Raiņa centrs

Raiņa centrs darbojas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja paspārnē, piedāvājot iepazīt Daugavas kreisā krasta vēsturi, kultūras mantojumu un ievērojamas personības.

Bebra ekspozīcija

Dvietes senlejas informācijas centrā ‘’Gulbji’’ izveidota Bebrenes simbola un Dvietes palienes iemītnieka bebra ekspozīcija, kura iepazīstina ar Eirāzijas bebru, tā vēsturi un dzīvesveidu, paradumiem, sliktajiem un labajiem darbiem.

Pirmā pasaules kara muzejs

Pirmais pasaules karš ir atstājis ilgi nedzīstošas rētas ne tikai cilvēku likteņos un sirdīs, bet arī lielā tagadējās Latvijas un Lietuvas teritorijā, kur vairākus gadus atradās frontes t.s. „Dzīvības un Nāves” līnija. Frontes līnijas abās pusēs tika būvēta sarežģīta  nocietinājumu sistēma ar ierakumiem, tranšejām un bunkuriem.

Laikmetīgās keramikas krātuve

Daugavpils cietokšņa 7. bastiona kazemātos jeb cietokšņa valnī ir brīvi pieejama Rotko muzeja laikmetīgās keramikas kolekcijas atklātā tipa krātuve. Atklātajā krātuvē ir izvietoti vairāk nekā 100 mākslinieku darbi, kas pārstāv 40 pasaules valstis.

Jaunsventes muižas parks

Jaunsventes muižas parks veidots 19. gadsimta beigās. Parka platība 5,22  ha un tajā aug 27 dažādas koku sugas, interesantākās no kurām ir Akmens (Ērmaņa) bērzs un Ungārijas ceriņš.

Bebrenes muižas parks

Bebrenes muižas parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis, viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība 7,9 hektāri.

Sudmaļu pilskalns

Sudmaļu pilskalnu pirmais 1882. gadā reģistrēja A. Bīlenšteins. 1926. gadā pilskalna aprakstu un uzmērījumu publicēja E. Brastiņš.

Bebrenes Romas katoļu baznīca

Baznīca uzcelta 1797. gadā, tās projektu veidojis poļu – itāļu mākslinieku un arhitektu dzimtas pārstāvis arhitekts L. Markoni.