Dvietes senlejā, dabas parkā “Dvietes paliene” atrodas informācijas centrs “Gulbji”, kas tika izveidots 2008. gadā. Šajā Bebrenes pagasta centrā var iegūt informāciju par Dvietes senlejas dabas bagātībām un kultūrvēsturiskajām vērtībām, par bioloģiski vērtīgo zālāju un dabas parka apsaimniekošanu, var saņemt konsultācijas par dabisko ganīšanu.
Sākot ekskursiju galvenajā infocentra ēkā, tiek izrādīti brunči vai villaines, ko piemeklēja audēja Ārija Grūberte. Viņa bija arī atradusi Bebrenes kora fotogrāfijas no Stropu estrādes Latvijas dziesmu un deju svētkiem, ar kurām tiek pētītas krāsas un raksti, kādi ir uz tērpiem. Svītraini un rūtaini raksti ir atrodami visos novados, bet, ja raksti ir redzami ar lāsumiņiem, tad tas ir nācis no Sēlijas:
“Šis brunča audums ar lāsumiņiem, tiem gaišajiem ielaidumiem ir dārgākais Latvijā, jo te ir jāiegulda vislielākais laiks, lai tiktu pie tāda brunča. Rūtainos, svītrainos uzmetam stellē un aužam, bet lai tiktu pie lāsumiņa, katru lāsumiņu jāielasa iekšā,” stāsta Bebrenes pagasta priekšsēdētāja Benita Štrausa.
Vēl viena lieta ar ko var lepoties ir Kaldabruņas Māras matu josta. Tajā laikā, kad tā tapusi, Kaldabruņa atradās Bebrenes pagastā, Ilūkstes apriņķī, tādēļ to mūsdienās pieskaita pie vietējām. Šādu jostu pērļošana bija modē pirms 100 un 200 gadiem, ne tikai mūsdienās. Kaldabruņas Māras jostā ir 51 svastikas elements – tik pat daudz ugunskrustu ir tikai Stāmerienas villainē. Arī vietējā villaine ir īpaša ar skaisto, cēloto apmalīti un bārkstīm. Ar šiem dekoriem rotājās jauna meita, bet precētas sievas jau rotājās ar dāmatu jeb galvasautu. Tas arī ir viens no garākajiem Latvijā – četri metri.
Turpina B. Štrausa: “Tad kad šo uzliek galvā, speciālajā sējumā, galva mēdz skaisti atliekties uz atpakaļu, zods un deguns paceļas, un Augšzemes saimniece var lepni doties uzņemt savus viesus.”
Senos rokdarbus mūsdienās diemžēl mēdz sviest laukā, nenovērtējot vecvecāku darbu, kuri pēc garām biešu vagām, pēc ilga darba siena druvā, kad lopiņi sadzīti mājās un izslauktas govis, vakaros laiku veltīja pūra izveidei. Arī vīriešiem un bērniem veidoja rotātu apģērbu.
Māju kompleksā ir pieejama semināru un vides klašu nodarbību telpa, kurā notiek arī Lauku konsultāciju biroja semināri. Tajā ir atrodami arī interesanti zīmējumi, kas atspoguļo aptuveno izskatu, kā izskatījās Putnu salā, kad šajā teritorijā ienāca pirmie ziemeļbriežu mednieki, pirms dažus tūkstošus gadu. Apkārtnē ir atrasti vairāki seno laiku artefakti – akmens cirvji, āmuri, kas ir atrodami gandrīz katrā Dvietes palienes sētā, podu lauskas no akmens laikmeta, kuras bieži vien atrod, rokot kartupeļus.
Benita stāsta, ka Ulmaņlaikos Dvietes upē ir atrasts Ziemeļbrieža raga harpūns, kas ir vissenākais savrups atradums Latvijas teritorijā. Viņa pat apstrīd Latvijā iesakņojušos priekšstatu par pirmā cilvēka ienākšanu šajā teritorijā. Mūsdienās uzskata, ka pirmais cilvēks te ieradās Lubānas klānos, pēc ledāja atkāpšanās. Viņasprāt loģiskāk uzskatīt, ka pirmais cilvēks, nākdams no Dienvidu puses, tomēr varētu ienākt tieši Dvietes apkārtnē, nākdams pa upju ielejām, jo tieši Daugava tam pretī stātos pirmā, bet tikai vēlāk Aiviekstes paliene.
“Te ir redzams upes atjaunošanas projekts, kas norisinājās vēl 2015. gadā, 2 km upes atgriežot vecajos līkumos, turpat, kur tie arī bijuši. Ulmaņlaikos visu upi novagarēja, cauri diviem palieņu ezeriem izraka taisnu grāvi.”
Rezultātā līmenis ezeros nokritās par 1,5 m, un tie aizauga ar dūņām, kaut gan vecie ļaudis vēl atceras, ka viņi tur peldējušies, ka tur bija izveidotas smilšainas pludmales. Ulmanis savulaik teica, ka Dvietes palienē būs līdzīga maizes klēts kā Zemgalē. Viņš vēlējās te redzēt, viļņojamies kviešu un rudzu laukus. Dabu uzveikt neizdevās, un šīs ieceres nepiepildījās.
Dvietes palienē ir tik mitrs, ka ar smago tehniku te nav iespējams iebraukt, tādēļ savvaļā ganās zirdziņi un gotiņas, topošie tauri un tarpāni, kuri arī apsaimnieko palieni.
Blakus informācijas centram “Gulbji” ir izveidota ekspozīcija par koka priekšmetiem.
Rijā redzamie senie sadzīves priekšmeti paglābti no iznīcības sagruvušās, cilvēku pamestās mājās Dvietes palienes teritorijā. Gadsimtu liecinieki ir savākti, nomazgāti, novietoti zem senās rijas niedru jumta.
Īpaša vieta ekspozīcijas centrā iekārtota arheoloģiskajiem atradumiem, kuri savākti vienkārši pastaigājoties Dvietes palienē vai strādājot piemājas dārzā. Šajā vietā var izjust gadsimtu strāvojumu, jo ļaudis te dzīvojuši jau 11 gadu tūkstošus. Te apskatāmi arheoloģiskie atradumi, kas pārstāv gan akmens laikmetu, gan dzelzs laikmetu un viduslaikus. Vienkopus savāktas seno trauku lauskas, krama un akmens rīki, senas monētas, rotaslietu fragmenti, bedrīšakmeņi.
Dabas parkā „Dvietes paliene” kopš 2006. gada dzīvo Konik Polski šķirnes savvaļas zirgi un Highlander šķirnes liellopi. Tie ir labi pļavu „apsaimniekotāji”. Dabisko palienes pļavu noganīšana ar lielajiem zālēdājiem ir nozīmīgs dabas daudzveidības saglabāšanas pasākums, jo mitrās un ciņainās pļavas, ko agrāk pļāva ar rokām, mehanizēti apkopt ir gandrīz neiespējami. Tās pakāpeniski aizaug, samazinās augiem un dzīvniekiem piemērotu dzīvotņu platības. Lielo zālēdāju galvenais darbs ir nepieļaut palieņu pļavu aizaugšanu, uzturēt tās atklātas un dot iespēju dabas vērotājiem iepazīt savvaļas dzīvnieku dzīvi.
Lielie zālēdāji uzturas ganībās visu gadu, tie nav izvēlīgi barības ziņā: vasarā barojas ar zāli, krūmu atvasēm, jaunajām niedrēm, bet ziemā tie labprāt ēd veco zāli, koku un krūmu zarus, mizas. Ar sienu piebaro visnelabvēlīgākajos apstākļos bargās ziemās.
Ekskursanti pie savvaļas zirgiem un govīm tiek gaidīti visos gadalaikos!
Dodoties ekskursijā pie savvaļas zirgiem un govīm jārēķinās vismaz ar 1 stundu laika un ~ 2 km garu pastaigu dabā, svaigā gaisā. Līdzi ņemiet fotoaparātus un binokļus!
Avots: https://ieej.lv/O3FK9
