Līdz 19.gs. vidum lauku amatnieki galvenokārt auž apģērbu audumus un mājoklim nepieciešamos praktiskos audumus, bet gadsimta beigās un 20.gs. sākumā audēji sevišķu vērību velta darinājumiem, kuros audumam ir rotājoša nozīme: sienas un grīdas segas, dekoratīvos spilvenus, aizkarus, paklājus un citas lietas.
Mūsu sirmās vecmāmiņas un māmiņas pūrā mums ir atstājušas austas segas, villaines, lakatus, dvieļus un citus darinājumus. Vecmāmiņu laiks bija radīt dzīvei nepieciešamas lietas, kad pašu mājās tika audzētas aitas, vērpta un šķeterēta dzija. Mājās bija arī visi nepieciešamie darba rīki, lai radītu pašu smalkāko dzijas pavedienu. Cik tas viss ir aktuāli šodien? Kādas vērtības mūsu dzīvē ienāk šodien, ko mēs atstāsim mantojumā nākamajām paaudzēm.
Tas laiks, kad katra sieviete prata adīt un darināt sadzīvei vajadzīgas lietas, jau aiz muguras. Ja kādreiz stelles bija gandrīz vai katrā lauku mājā, tad šodien tas jau ir retums. Arī Vaboles pagastā, kurā šodien dzīvoju un strādāju, stelles vēl var atrast, bet grūti atrast kādu šī amata pratēju. Aušanas tradīcijas Vaboles pagastā visvairāk bija attīstījušās 1940.-1980. gados. Pateicoties VKKF atbalstītajam projektam 2007. gadā, Skrindu dzimtas muzejam izdevās iemūžināt Vaboles pagasta audēju amatu prasmes un dzīvesstāstus videoierakstos un fotogrāfijās (video, foto Guntis Kaminskis). Rozālija Bļudiņa, Veronika Stinķevica, Helēna Jankovska nav vairs mūsu vidū, bet viņu stāsti videoierakstos mums glabājas muzeja krājumos. Bronislavas Paukštes austo darbu skaits sniedzas vairākos desmitos, šodien audēja var dalīties par to tikai atmiņu stāstos.
Skrindu dzimtas muzejam ir izveidojusies laba sadarbība ar audēju Daci Teivāni no Līksnas pagasta. Audēja muzejam ir dāvinājusi vairāk kā 100 gadus vecas stelles, kuras ir labi saglabājušās un uz tām var arī aust. Manas iegūtās zināšanas aušanā paver iespēju darboties aušanas prasmju iemaņu apgūšanā ar muzeja apmeklētājiem.
Mēs lepojamies ar tiem cilvēkiem, kuri muzejam dāvina dažādās tehnikās austus dažādus darbus (segas, galdautus, dvieļus un citas tekstīlijas), lai mēs tos saglabātu nākamajām paaudzēm. Muzejā pašlaik ir skatāmas segas, kuras kā mantojums nāk no Skrindu dzimtas, Regīnas Rokjānes atrastās un nosargātās segas un Antoņinai Geriņai mantojumā nodotā sega.
Skrindu dzimtas muzeja vadītāja Anna Lazdāne
