Dzimis 1839. gada 24. maijā. Izglītību ieguvis Konstantinovas kadetu korpusā, pēc kura beigšanas viņam piešķirta septītās klases civilierēdņa dienesta pakāpe – galma padomnieks. Līdz ar dzimtbūšanas iekārtas atcelšanu (Aleksandra II parakstītais Manifests 1861.g.) un lai izvairītos no konfliktsituācijām ar zemniekiem un muižniekiem, tika izveidots mierstarpnieku institūts.
1864. gada 29. janvārī Pāvels Dubrovins tika iecelts par Dinaburgas pilsētas mierstarpnieku pirmā iecirkņa priekšsēdētāju, un šajā postenī viņš saņēma pirmos apbalvojumus – Svētās Annas trešās pakāpes ordeni par nevainojamu dienestu un Izcilības zīmi – par dzimtbūšanas atcelšanas manifesta ieviešanu dzīvē. 1864. gadā P.Dubrovinu apbalvoja ar medaļu «Par poļu dumpja apspiešanu 1863.-1864.g.”. 1874.g. P. Dubrovins kļuva par pilsētas pirmās sabiedriskās bankas direktoru, bet 1876.g. pirmo reizi viņš tika ievēlēts par pilsētas galvu un strādāja šajā amatā līdz pat nāvei.
Pāvels Dubrovins veica lielu ieguldījumu pilsētas attīstībā. Viņš bija brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības dibināšanas iniciators, gādāja par sieviešu proģimnāzijas izveidošanu, bet pēc tam — par tās pārveidošanu par ģimnāziju. Vēlāk sieviešu ģimnāzija kļuva par lielāko pilsētas mācību iestādi. Ar P. Dubrovina aktīvu līdzdalību tika nodibināta «Palīdzības biedrība Dinaburgas sieviešu ģimnāzijas trūcīgajām audzēknēm”, bet 1879.gadā — ”Savstarpējā kredīta biedrība”, kurā viņš bija valdes priekšsēdētājs.
19.gadsimta beigās, pateicoties P. Dubrovinam, Daugavpilī tika ierīkots parks, kurā bija ieejas arka un estrāde koncertiem. Parks saglabājies līdz mūsu dienām. Tas nosaukts Dubrovina vārdā un ir pilsētnieku iemīļota atpūšanās vieta. Parkā uzstādīts Dubrovina piemineklis.
Pāvels Dubrovins nomira 1890. gada 23. maijā un tika apglabāts Daugavpils pareizticīgo kapsētā.