Piektdien, 11. septembrī plkst. 15.00 Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā tiks atklāta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma izstāde “Radošais tandēms: Romans Suta (1896-1944) un Aleksandra Beļcova (1892-1981)”.
20. gadsimta sākumā modernisma mākslinieku vidū ir zināmi daudzi ģimenes pāri – Sonja un Robērs Delonē, Mihails Larionovs un Nataļa Gončarova, Aleksandrs Rodčenko un Varvara Stepanova, Aleksandrs Vesņins un Ļubova Popova, Aleksejs Kručenihs un Olga Rozanova, Gustavs Klucis un Valentīna Kulagina, Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova – ir šo radošo tandēmu piemēri. Mākslas vēsturnieki izceļ šo faktu kā īpašu 20. gadsimta sākuma kultūras fenomenu. Latvijā tāds mākslinieku pāris bija Romans Suta (1896-1944) un Aleksandra Beļcova (1892-1981).
Katrā no minētajiem radošajiem tandēmiem attiecības veidojās pēc dažādiem scenārijiem, tomēr pārsvarā līdera loma piederēja tieši vīriešiem. Romans Suta bijis aktīvs gan kā mākslinieks, strādājot dažādās mākslas jomās – glezniecībā, grafikā, scenogrāfijā, lietišķajā mākslā un dizainā, gan kā mākslas teorētiķis, rakstot tekstus par modernisma mākslu. Beļcova tieši otrādi – netiecās pēc publicitātes, tāpēc starpkara laika mākslas kritiķu un skatītāju vidū varēja rasties maldīgs viedoklis, ka māksliniece atradās sava vīra ēnā.
Romans Suta un Aleksandra Beļcova ir Latvijas modernisma klasiķi, abi bijuši Rīgas mākslinieku grupas biedri. Pēc izstāšanās no grupas 1926. gadā viņi pievienojās mākslinieku un dzejnieku kopai “Zaļā vārna”. Viņu daiļrades spožākais laiks ir 20. gs. 20. gadi. Abus saistīja franču modernisms – kubisms, pūrisms, jaunais reālisms un par to liecina viņu gan tā laika gleznojumi, gan grafika.
Beļcova un Suta ir divu neatkarīgu radošu personību tandēms, kurā katram bija savs daiļrades attīstības vektors. Ir bijuši tādi brīži, kad viņu ceļi tuvojās un krustojās, un arī tādi, kad viņi katrs gāja savu ceļu un attālinājās. Viņu sadarbības spožākā epizode ir abu kopā ar Sigismundu Vidbergu dibinātā porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars” (1924-1929). Šajā izstādē tiks eksponēti Sutas un Beļcovas trauku apgleznojumu meti.
Pēc 1937. gada Sutas un Beļcovas gan radošie, gan dzīves ceļi sāka attālināties. Ģimene pat piedzīvoja šķiršanos, tomēr Romans Suta uzstāja, lai Beļcova piekrīt salaulāties atkal. 1941. gada 22. jūnijā viņi otrreiz reģistrēja savu laulību, un jau drīz, sākoties vācu okupācijai Latvijā, Suta atstāja dzimteni. Viņš devās uz Gruziju, kur sāka strādāt Tbilisi kinostudijā. Mākslinieku represēja 1944. gadā, bet ģimene par Sutas nošaušanu uzzināja tikai pēc Staļina nāves. Beļcova turpināja dzīvot un strādāt Latvijā un mira 89 gadu vecumā.
Vecāku mantojumu saglabāja un valstij novēlēja mākslinieku meita Tatjana Suta (1923–2004). Šobrīd dzīvoklī, kur viņi dzīvoja, ir Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas vārdā nosauktais muzejs (atklāts publikai 2008. gadā) – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja filiāle. Izstādē tiks eksponēti mākslas darbi un fotogrāfijas no šī muzeja krājuma.
Izstādes “Radošais tandēms: Romans Suta (1896-1944) un Aleksandra Beļcova (1892-1981)” atklāšana norisināsies 11. septembrī plkst. 15.00.
Izstāde Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs skatāma līdz 2021. gada 31. janvārim.
Preses relīzi sagatavoja:
R. Sutas un A. Beļcovas muzeja vadītāja
un krājuma glabātāja, izstādes kuratore
Dr. Art. Natālija Jevsejeva
