Dzimis 1912. gada 26. janvārī Dricānu pagasta Lāču ciemā zemnieku ģimenē. Mācījies Aglonas ģimnāzijā un Latgales Tautas augstskolā žurnālistiku un tautsaimniecību. Strādājis par ierēdni Ruka dzelzceļa kantorī Rēzeknē. No 1931. gada latgaliešu periodikas izdevumos iespiesti V. Loča publicistiskie raksti, tēlojumi un stāsti. 1936. gadā V. Locis dienēja 9. Rēzeknes kājnieku pulka 3. ložmetējnieku rotā Ludzā. Jau šajā laikā bija sakrāts bagātīgs materiāls par savas dzimtas ciltskoku un radusies iecere uzrakstīt romānu triloģiju „Myuža dīnas”, taču sacerēta tikai pirmā daļa „Brōļi”. Vajadzēja šo darbu izdot, un 1939. gadā V. Locis kopā ar Jāni Cibuļski Daugavpilī nodibināja latgaliešu izdevniecību. Izdevniecība atradās V. Loča dzīvoklī, Alejas ielā 3. Tur tika ne vien spriests par izdodamo rakstu krājumu saturu un formu, drukas aizlieguma atcelšanas svinēšanu, bet arī tika noteikti pamatvirzieni visas latgaliešu kultūras darbam. Izdevniecībā nonāca informācija, notika debates, n tur atklājās mūsu literatūras darbinieku pulks un viņu intereses, tur veidojās tautas sabiedriskā doma, tur vadošie tautas spēki saliedēja savus uzskatus. Izdevniecība bija kā tautas pilnvarotais runāt par tautas kultūras dzīvi. Jāatzīmē, ka līdz 1944. gadam (kad V.Locis emigrēja uz Vāciju) viņa vadītā izdevniecība Daugavpilī izdeva 30 grāmatas, „Tāvu zemes kalendāru” 6 gadagājumos, rakstu krājumu „Olūts” 6 numuros, laikrakstu „Latgolas Bolss”.
No 1943. gada periodiski, vienu reizi 3 mēnešos, tika izdots žurnāls „Dzeive”. Pēc otrreizējās padomju okupācijas V. Loča izdevniecība atsāka darbu trimdā Rietumvācijā. Šī „Latgaļu izdevniecība”, sākot ar 1955. gadu, V. Loča darbībā darbojās sabiedriskā kārtā. 1949. gada martā tika nodibināts atsevišķs literatūras un kultūras veicināšanas fonds, ko nosauca latgaļu tautas dziesminieka Andriva Jūrdža vārdā. Šis fonds trimdas apstākļos regulāri piešķīra godalgas par izciliem latgaļu literātu un zinātnieku darbiem. Savas dzīves pēdējā laikā to vadīja V.Locis.
Nozīmīgākie izdevumi, rakstu krājumi: „Olūts”, „Tāvu zemes kalendārs”, „Acta Latgalica”, laikraksti „Latgola”, „Latgolas Bolss”, žurnāls „Dzeive”.
Miris 1984. gada 30. decembrī Minhenē (Vācijā). Pārapbedīts 1992. gada 21. oktobrī Dricānu pagasta Pilcenes kapos.