Dzimis 1903. gada 3. jūlijā Cēsu apriņķī Lizuma pagastā. 1932.g. absolvēja Latvijas Universitātes (LU) Arhitektūras fakultāti profesora P. Kundziņa darbnīcu. Studiju gados pētīja un uzmērīja Latvijas arhitektūras pieminekļus. Strādāja Latvijas Kara ministrijas būvniecības daļā, kā arī savā birojā. 1933. g. sākumā arhitekts Verners Vitands saņēma pasūtījumu projektēt modernu vienģimenes māju. Arī šis projekts tapa funkcionālisma garā un pieskaņojās apkārtējās arhitektūras jaunajam vilnim. V.Vitands jau bija guvis ievērību ar virkni šajā stilā veiksmīgi veidotu namu. Pēc Vitanda projekta uzcelts Madonas aizsargu nams (1933) un Daugavpils Vienības nams (1936 -1937), kā arī pieminekļi Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Smiltenē (1937, tēlnieks M.Pluka), Indrā (1939), Rīgā, Slokas ielā 58 (bijušajās Auto tanku pulka kazarmās, 1939.g., tēlnieks R.Feldbergs). Meistars allaž ievēroja 20. gadsimta modernisma principus, veidoja savus namus monumentālās, kubistiski skaidrās formās, atsakoties no līdz tam tradicionālajiem arhitektūras orderiem. 1941.-1943.g. bija asistents LU un pedagogs Rīgas pilsētas tehnikumā. 1943.g. pārcēlās un Čehoslovākiju, vēlāk – uz Vāciju. 1949.g. izceļoja uz ASV, strādāja savā specialitātē Kalamazū. Rosīgi darbojies emigrācijas latviešu sabiedriskajā dzīvē.
Miris 1982. gada 19. janvārī Kalamazū ASV.
Saistība ar Daugavpili: Pēc V.Vitanda projekta uzcelts Daugavpils Vienības nams (1936 – 1937).