Keramiķis (1918-2001). Dzimis 1918. gada 23. septembrī Preiļu rajona Dūbēs. Amata prasmi sāk apgūt jau bērnībā pie tēva un tēvabrāļa P.Vilcāna, kuru uzskata par savu skolotāju. No 1935. gada ar keramiku nodarbojas patstāvīgi. 1938. gadā viņa darbi pieņemti mākslas salonos Rīgā. 1957. gadā S.Vilcāns pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī, kur, strādājot labiekārtošanas uzņēmumā par podnieku, brīvajā laikā virpoja darbus „dvēselei”. No 1971. no 1991. gadam strādāja radošajā apvienībā „Daiļrade”. 1983. gadā S.Vilcāns tika uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā. Pateicoties meistaram, Daugavpilī sākusi attīstīties novada podniecība, tika izveidota Tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) „Latgale”, saglabātas un attīstītas Silajāņu keramikas tradīcijas. 1985. gadā viņam tika piešķirts Vissavienības pašdarbnieku mākslas daiļrades skates laureāta nosaukums. Keramiķis darināja brīnišķīgas vāzes, krūzes, svečturus, kuros atspoguļojas dzimtās zemes dabas krāsas.
1942. gadā, II Pasaules kara laikā, S.Vilcāns piedalījās izstādē Preiļos un tika godalgots ar diplomu. Kopš 1947. gada aktīvi piedalījās izstādēs. Nozīmīgākās izstādes: 1978., 1980. gadā – Francijā; 1980. gadā – Rīgā; 1979., 1980., 1982. gadā – Latgales keramikas izstādes Maskavā; 1979. gadā – Ungārijā; 1979., 1991., 1995. gadā – Lietuvā; 1983. gadā – Bulgārijā; 1986. gadā – Portugālē, Polijā, Vācijā; 1991., 1992. gadā Republikāniskā tautas lietišķās mākslas izstāde – Rīgā; „Gleznas un keramika” – Zarasos (Lietuvā); Latgales keramika – Jēkabpils rajonā; TLMS „Latgale” darbi – Daugavpils teātrī; 1993. gadā Latgales keramiķu darbi „Mana zeme – mana tēvu zeme”; 1995. gadā Latgales svečturi – Viļņā (Lietuvā); 1996. gadā „Mākslas dienas`86” Daugavpilī; „Pļaujas svētku” izstāde – Rēzeknē; 1998. gadā „Veltījums Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem” – Rīgā; Baltijas republiku keramikas izstāde – Rīgā.
Darbi atrodas daudzos Latvijas muzejos, kā arī privātkolekcijās, arī ārzemēs.
Miris 2001. gada 9. decembrī Daugavpilī.