Gleznotājs (1909-1992). Dzimis 1909. gada 1. jūlijā Daugavpilī. Bērnības gadus pavadīja Kārsavas apkaimē. Pēc pamatskolas beigšanas strādāja Ilūkstē par fotogrāfu un mācījās Daugavpils vakara vidusskolā. Šajā laikā radās pirmā nopietnā interese par mākslu. 1938. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā. Profesionālās iemaņas apguva pie A.Annusa, V.Tones, K.Ubāna, taču vislielāko ietekmi uz mākslinieka personību un daiļradi atstāja studiju gadi prof. Vilhelma Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā. Staņislavs Kreics strādāja ar māksliniekiem amatieriem, piedalījās Mākslas dienu organizēšanā. Ilgus gadus bija Mākslas fonda izstāžu sektora vadītājs (rosināja Mākslas fonda gleznu dāvinājumu Rēzeknes mācību iestādēm). Aktīvi piedalījās 50.-60. gadu novada izstāžu organizēšanā. Ļoti ražīgs mākslinieks. Viņa atstātais mākslinieciskais mantojums ir 5000 gleznu, kas skatāmas ne tikai Latvijas muzejos un privātkolekcijās, bet arī Tretjakova galerijā Maskavā, Japānā, Itālijā, Austrālijā, Anglijā, Holandē, ASV, Somijā, Vācijā un citviet. Viņa pirmā personālizstāde tika atklāta Liepājas muzejā 1945. gada 20. maijā, tajā mākslinieks eksponēja 111 darbus, pārsvarā akvareļus un zīmējumus. Radošā mūža gados notikušas ap 20 personālizstādes.
No 1950.g. Mākslinieku savienības biedrs. Bija aktīvs Mākslas dienu norišu dalībnieks. Ievērojams ainavu, marīnu (jūras ainavu) un sadzīves žanra gleznotājs. Daudz gleznojis dzimtās Latgales ezerus, mazpilsētu ainavas, Daugavu, Baltijas jūru, Atlantijas okeānu, zvejnieku darba ainas. Latvijas tonālās glezniecības tradīciju kopējs. Devis lielu ieguldījumu latviešu marīnu gleznošanā, attēlodams jūru dažādās tās noskaņās. Strādājis eļļas un akvareļglezniecības tehnikā.
1980. gadā viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums.
Miris 1992. gada 7. janvārī Rīgā, apbedīts Miķeļa kapos.
Saistība ar Daugavpili:
Dzimis Daugavpilī.