Tagadējā J. Raiņa Daugavpils 6.vidusskolā mācījās mākslinieks un grafiķis Rihards Kārlis Valdemārs Zariņš (1869 – 1939), kura radītie simboli – latviešu tautumeitas portrets un Latvijas valsts ģerbonis – rotā Latvijas eiro monētas.
Fakti
- 1886. gadā Rihards Zariņš ar izcilību absolvēja Grīvas vācu skolu. Tagad te atrodas J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskola.
- Līdz 1919. gadam Rihards Zariņš strādāja Krievijas Valstspapīru spiestuvē un zīmēja metus naudaszīmēm, monētām, kā arī vērtspapīrus, plakātus, diplomus, apsveikumus un pastmarkas.
- 1919. gadā Rihards Zariņš uzņēmās Latvijas Valstspapīru spiestuves iekārtošanu un vadību, kā arī ilgus gadus bija tās pārvaldnieks (1919 – 1933).
- Rihards Zariņš izstrādāja slavenās 5 latu sudraba monētas grafisko dizainu. Pasaules monētu kolekcionāri joprojām to uzskata par vienu no skaistākajām monētām pasaulē. Par tautumeitas tēla modeli kļuva Latvijas Valstspapīru spiestuves vecākā korektore Zelma Brauere (1900 – 1977).
- Rihards Zariņš izveidoja Latvijas Republikas lielo valsts ģerboni, ko apstiprināja 1921. gadā un atjaunoja 1993. gadā.
- Mākslinieks izveidoja 28 oriģinālus Latvijas marku zīmējumus.
- Rihards Zariņš piedalījās krājuma “Latvju raksti” (3 sējumi) (1924 – 1931) sastādīšanā, kam ir liela nozīme latviešu tautas lietišķās mākslas apzināšanā.
Rihards Kārlis Valdemārs Zariņš (Zarriņš) piedzima 1869. gada 27. jūnijā Valmieras apriņķa Viļķēnu pagasta Ķieģeļu muižas pārvaldnieka latvieša un vācietes ģimenē. Pēc vairākiem gadiem tēvs pārgāja darbā uz Līgatni, kur mazais Rihards uzsāk pirmās skolas gaitas. Jau agri tēvs pamanīja zēna mēģinājumus attēlot uz papīra vienu otru skatu un mudināja viņu uz zīmēšanu.
Ap 1877. gadu Zariņu ģimene pārcēlās uz dzīvi Grīvas apkārtnē, kur tēvs uzsāk darbu muižā. 1886. gadā Rihards Zariņš 18 gadu vecumā ar izcilību beidz Grīvas vācu skolu un iestājas Štiglica Centrālajā tehniskajā zīmēšanas skolā Pēterburgā. Te viņš specializējās sākumā ksilogrāfijā, vēlāk ofortā pazīstamā reproducējošās grafikas meistara Vasilija Matē vadībā. Mācoties Štiglica skolā, R. Zariņš sāka vākt un apkopot materiālus par latviešu tautas ornamentiem. Vēlāk šī aizraušanās kļuva par mākslinieka mūža darbu. Līdztekus studijām R.Zariņš darbojās Pēterburgā studējošo latviešu jaunatnes pulciņā “Rūķis”.
1895. gadā R.Zariņš pabeidza Štiglica skolu un ieguva stipendiju izglītības papildināšanai ārzemēs. Viņš studēja pie izciliem grafikas meistariem Berlīnē, Minhenē, Parīzē un Vīnē (1896-1899). Vīnē R. Zariņš iepazinās ar zviedru izcelsmes dziedāšanas studenti Evu Sundbladi, kurai veltīja savu pirmo grāmatzīmi. Eva kļuva par viņa sievu, dāvājot četrus bērnus.
1899. gadā, atgriezies Pēterburgā, Rihards Zariņš strādāja Krievijas Valstspapīru spiestuvē. Sākumā – par mākslinieku, vēlāk, līdz pat 1919. gadam, par tehnisko vadītāju. Zīmēja metus naudaszīmēm, monētām, vērtspapīrus, plakātus, diplomus, apsveikumus, pastmarkas (Krievijas caru Romanovu dinastijas portretu sērija (1913), sērija “Atraitnēm un bāreņiem” (1914), nepabeigtā sērija “Krievijas atbrīvošana” (1918)). 2001. gadā Krievijā rīkotajā aptaujā, filatēlisti par labāko Krievijas marku atzina R. Zariņa 1914. gadā darināto marku “Svētais Georgs Uzvarētājs”. Paralēli maizes darbam, Rihards Zariņš aktīvi darbojās Latviešu mākslas veicināšanas biedrībā, ilustrēja latviešu preses izdevumus un grāmatas, vāca etnogrāfiskos materiālus, piedalījās latviešu mākslinieku izstādēs.
1919. gadā R.Zariņš atgriezās Latvijā un kļuva par jaundibinātās Latvijas Republikas Valstspapīru spiestuves pārvaldnieku, kuru arī vadīja no 1919. līdz 1933. gadam. Viņš darināja grafisko dizainu tagad jau nacionālās valsts vērtspapīriem, latu un santīmu monētām, diplomiem un pastmarkām. Izcilākais mākslinieka veikums šajā jomā ir nacionālā romantisma stilā darinātais pieclatnieks, kuru tautā dēvē par “Mildu”. Kopā ar Vili Krūmiņu viņš veidoja Latvijas Republikas ģerboņa attēlu.
Rihards Zariņš pievērsās arī pedagoga darbam, vadot grafikas meistardarbnīcu Mākslas akadēmijā (1921-1938) un no 1926. līdz 1932. gadam mācot arī etnogrāfiju un latviešu ornamentiku. Viņš darbojās arī stājgrafikā, aizsāka ekslibru tradīciju latviešu grafikā. R.Zariņš ir “Latvju dainu” pirmizdevuma 1. sējuma vāka autors. Viņš veidoja arī ofortus (“Dzejnieka kaps”), litogrāfijas, reklāmplakātus, ilustrēja pasakas, zīmēja karikatūras, gleznoja akvareļus, sastādīja krājumu “Latvju raksti” trijos sējumos (1924-1931), kam ir liela nozīme latviešu tautas lietišķās mākslas apzināšanā. Nozīmīgs R.Zariņa daiļradē ir ofortu cikls „Ko Latvijas meži šalc” (1908-1911), kas veidots pēc latviešu teikām.
R. Zariņš apbalvots ar 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1926) un Zviedrijas Vāsas ordeni.
Rihards Zariņš miris 1939.gada 21. aprīlī Rīgā, apbedīts Meža kapos.
Riharda Zariņa oriģinālgrafikas glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Mākslinieku savienības muzejā Rīgā, Valsts Krievu muzejā un Mākslas Akadēmijas muzejā Sanktpēterburgā, kā arī privātkolekcijās.
Daugavpils Raiņa 6.vidusskolā uzstādīta R.Zariņam veltīta piemiņas plāksne, bet skolas muzejā apskatāma neliela ekspozīcija, kas sniedz ieskatu mākslinieka biogrāfijā un daiļradē.