Oskars Stroks dzimis 1893. gada 6. janvārī (1892. gada 25. decembrī – pēc vecā stila) Daugavpilī muzikālā ebreju ģimenē. Tēvs Dāvids Stroks bija armijas muzikants un klezmera kapellas vadītājs, spēlējis vairākus instrumentus. Oskars Stroks mācījās Sanktpēterburgas konservatorijā klavierspēles klasē, jau studiju laikā strādāja kā pavadītājs koncertos un kino. Akompanējis vairākām slavenībām, tajā skaitā dziedātājai Nadeždai Pļevickai.
Pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja Latvijā, uzstājās Rīgas restorānā un deju klubā “Alhambra” un kafejnīcā “Otto Švarcs”. 1928. gadā viņš esot iemīlējies savā sekretārē, sacerējis tango “Melnās acis” (Чёрные глаза) un kopā ar viņu devies ilgstošā koncertturnejā uz Parīzi un Berlīni. Viņa radošās darbības uzplaukums bija tieši 20.-30. gadi. Šajā periodā O. Stroks sacerēja savas pasaulslavenās romances, kuras līdz pat šim laikam iekļautas ne tikai Eiropas, bet arī Japānas orķestru repertuārā. Dzīves laikā komponists sacerēja vairāk kā 300 dažādu žanru darbus: fantāzijas, polonēzes, valšus, romances, fokstrotus, dziesmas. Populārākās dziesmas ir “Melnās acis”, “Mēness rapsodija”, “Mans pēdējais tango”, “Zilās acis”, “Sakiet, kāpēc?”, “Guli, mana nabaga sirds”. Pavisam Oskars Stroks sacerējis vairāk nekā 300 skaņdarbus. Viņa dziesmas izpildīja tādi ievērojami mākslinieki kā L. Utjosovs, K. Šuļženko, V. Kandelaki, I. Jurjeva, P. Ļeščenko, A. Bajanova, K. Sokoļskis, J. Sugavara, J. Polomskis u. c.
Ierakstīja džeza skaņuplati ar pseidonīmu Fred King, kā arī vairākas skaņuplates ar tango un čigānu romancēm Rumānijas baritona Petra Ļeščenko (1898—1954) izpildījumā, kas bija ieradies Rīgā ar savu latviešu sievu Ženiju (Zinaīdu) Zaķīti. Ar “Oskara Stroka džeza orķestri” ierakstīja vairākas skaņuplates Helmāra Rudzīša “Bellacord Electro”.
Iesaistījās arī vairākos neveiksmīgos biznesa pasākumos, to skaitā 1931. gadā deju kafejnīcas “Barberina” dibināšanā Sniķera namā Brīvības ielā. Izdeva avīzi “Jaunā druva” (Новая нива), dibināja izdevniecību “Kazanova”. Būdams slavas virsotnē, komponists baudīja dzīvi: sievietes, skriešanās sacīkstes, azartspēles, greznus pasākumus. Šādi dzīvojot, viņš zaudēja lielāko daļu līdzekļu, ieslīga parādos un kādu laiku pat bija ieslodzīts cietumā. Vēlāk O. Stroks nāca pie prāta, apprecējās, norēķinājās ar kreditoriem, pakāpeniski viss nokārtojās.
Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara sākumā devās bēgļu gaitās uz PSRS, dzīvoja Alma-Atā, vēlāk — Maskavā. Sacerēja vairākas populāras patriotiskas kompozīcijas par kara tēmu. Piedalījās M. Gorkija kinostudijas filmā “Kotovskis” (1942) ar dziesmu “Mama”.
Pēc kara atgriezās Rīgā. Pēc kara O. Stroks tika atstumts, jo „vieglā” mūzika padomju varas laikā nebija cieņā. Lai nopelnītu iztiku, mūziķis uzstājās restorānos, dažkārt – atpūtas namos un sanatorijās. 1948. gadā cīņas ar kosmopolītismu ietvaros izslēgts no Latvijas PSR komponistu savienības ar formulējumu «Stroka darbība neatbilst LPSR Komponistu savienības mērķiem un uzdevumiem». Lielākā viņa populāro kompozīciju daļa tika iekļauta melnajā sarakstā, faktiski aizliedzot tiražēt Stroka mūziku.
60. gadu sākumā viņš atkal kļuva populārs. O. Stroka skaņdarbi biežāk skanēja ēterā, taču kādreizējā slava neatgriezās. Savu pēdējo tango „Zvaigžņu laime” ar Maskavas dzejnieka Anatolija Gorohova vārdiem Oskars Stroks uzrakstīja 82 gadu vecumā, veltot to dziedātājam Jurijam Guļajevam. Aizliegumi un pazemojumi iedragāja veselību. Komponists nomira 1975. gada 22. jūnijā un tika klusi apglabāts Jaunajos ebreju kapos Šmerlī. Pēc ebreju tradīcijām bēru ceremonijā mūzika neskanēja, tango karali pavadīja vientuļa vijole, kuru spēlēja toreiz vēl nepazīstamais vijolnieks Gidons Krēmers.
Tikai pēc 60 gadiem, 2008. gadā, Latvijas Komponistu savienība atjaunoja Stroku savās rindās.
Rīgas Krievu teātris ir iestudējis teātra izrādi “Tango ar Stroku”, bet režisore Ilona Brūvere uzņēmusi spēlfilmu “Tapieris”, kas ir stāsts par Stroku – krogus muzikantu, tirgotāju uzņēmēju, avantūristu, mīlētāju, tapieri un Tango karali.