Gleznotājs (1904-1966). Dzimis 1904. gada 18. maijā Jēkabpils apriņķa Daudzeses pagastā strādnieku ģimenē. 1921. gadā K. Mudelis kļuva par Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) studentu un mācījās pie tādiem izciliem meistariem kā J. Feders, Ģ. Eliass un V. Purvītis. Studiju gadi turpinājās ilgi, ar pārtraukumiem. Tikai 1934. gadā viņš beidz LMA R. Zariņa grafikas meistardarbnīcu, izstrādājot diplomdarbu – „Ziemas vakarā”.
No 1934. līdz 1935. gadam K. Mudelis mācījās Parīzes Mākslas augstskolā profesora Andrē Lotkē darbnīcā. Pēc studiju beigām viņš ceļoja, daudz un spraigi strādāja. 1936. gadā mākslinieks atgriezās dzimtenē.
1937. gadā K. Mudelis piedalījās Zemgales mākslas izstādē, kura notika no 28. augusta līdz 7. septembrim Jelgavas pilī. Viņš eksponēja divas gleznas: „Mežs marta dienā” un „Meža avotiņš”.
Kopš 1938. gadā K. Mudelis strādāja Jēkabpils apriņķa izglītības pārvaldē par skolotāju mākslinieku. 1945. gada oktobrī viņš sāk strādāt Daugavpils daiļamatniecības skolā par skolotāju, un visa viņa dzīve līdz pēdējam elpas vilcienam saistījās ar Daugavpili. K. Mudelis strādājis skolā līdz 1951. gadam, kamēr tā atradās Daugavpilī. Pēc tās pārcelšanas uz citu pilsētu, mākslinieka dzīvē sākas ļoti smags periods, jo viņš saslima ar epilepsiju.
Glezniecība vienmēr bija K. Mudeļa galvenā dzīves jēga. Tajā laika posmā viņš ļoti daudz gleznoja, pastāvīgi apmeklējot dažādus Latgales rajonus, kā arī Daugavpils un tās apkārtnes visskaistākās vietas. Pēc kārtējās veselības stāvokļa uzlabošanās K.Mudelis sāka gatavoties savai personālizstādei, kuru atklāja 1956. gada maijā.
1956. gada 29. maijā pilsētas avīzē „Krasnoje Znamja” parādījās raksts ar nosaukumu „K.Mudeļa ainavas”, kurš stāstīja par to, ka aiz Grīvas, Judovkā dzīvo vecs gleznotājs – ainavists K. Mudelis, kas savā dzīvē radījis daudz gleznu. Meistara daiļrade tika raksturota šādi: „Kārļa Mudeļa ainavas attēlo Latvijas dabas skatus. Tādas ir viņa gleznas „Skats uz Daugavu”, „Mežs”, „Stropi”, „Kūļi”.
Pēdējais K.Mudeļa radošās enerģijas uzplūdums attiecas uz 1960.-1961. gadu. Viņš uzgleznoja daudz dažādu ainavu, attēlojot Daugavpils apkārtnē iemīļotās vietiņas dažādos gadalaikos, atklājot savu romantisko dvēseli un savu neizsīkstošo mīlestību pret dzimto dabu, spoguļojoties savās gleznās kā spogulī.
Miris 1966. gada 1. oktobrī Daugavpilī vientulībā, gandrīz nabadzībā, nesaprasts un neatzīts. Apbedīts Daugavpils luterāņu kapos.
Saistība ar Daugavpili:
Dzīvoja un strādāja Daugavpilī.