Andrejs Pumpurs (1841 – 1902) ir viens no izcilākajiem 19.gs. latviešu tautas dzejniekiem, kurš no tautas dziesmām, teikām un pasakām 1888.gadā radīja tautas eposu “Lāčplēsis”.
Jau no bērnības pēc nostāstiem viņš zināja vēsturi, prata vācu valodu un daudz lasīja. 1853. gadā viņš sāka apmeklēt Lielvārdes draudzes skolu. Skolotājs Fridrihs Augusts Beneveskis sniedza labas zināšanas, taču centīgais jaunietis par vecāku naudu tos pašus priekšmetus vasarā vēlreiz apguva vācu valodā. Draudzes skolā kā pirmais skolnieks viņš pabeidza trīs klases, un 19.gs. vidū tā bija laba izglītība. 1858. gadā sāka mērnieka mācekļa gaitas Heinriha fon Rautenfelda Rembates muižā. Par mērnieku viņš nostrādā 14 gadus. Mērnieka gaitās paplašinās A. Pumpura redzesloks, veidojas uzskati par dzīvi un cilvēkiem.
1896. gadā A. Pumpurs apmetas uz dzīvi Daugavpilī. Te viņš pildīja cara armijas intendanta amatu. Pumpurs iekļāvās nelielajā pilsētas latviešu inteliģences pulciņā. Diemžēl Daugavpils laiks Pumpura dzīvē bija liktenīgs – te nomira viņa meita un dēls, ar nāvējošu slimību saslima arī pats dzejnieks.
Pumpura vārdā Daugavpilī nosaukta iela, skvērs, kurā atrodas dzejnieka krūšutēls. Dzīves vētru svaidīts, izstaigājis tālās zemes, A. Pumpurs atdusas Rīgā, Lielajos kapos.