Ābrams Īzaks Kūks – rabīns, filozofs, garīdznieks – dzimis 1865. gada 7. septembrī toreizējās Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa Grīvas pilsētā, kas tagad ir Daugavpils sastāvdaļa. Kuks cēlies no senas rabīnu dzimtas un jau bērnībā tika uzskatīts par brīnumbērnu. 11 gadu vecumā uzrakstīja savu pirmo reliģiska satura grāmatu. 13 gadu vecumā viņu nosūtīja mācīties pie Ludzas rabīna Eliezera Don-Jehija. 1880. gadā viņš atgriezies Grīvā, kur turpināja mācības pie sava tēva, kā arī rabīna Šlomo Zalmana un Daugavpils rabīna Ruvina Halevi. No 1884. līdz 1888.gadam Kuks mācījās Viļņas guberņas Ošmjanu apriņķa Voložinas (tagadējā Baltkrievijas teritorija) ješivā, pēc tam kļuva par Žeimeles rabīnu. Būdams Bauskas rabīns, viņš no 1901. līdz 1904. gadam publicēja trīs nozīmīgus rakstus, kas bija priekšvēstneši izvērstajai filozofijai, kuru viņš attīstīja vēlāk. Vairāki šajā periodā uzrakstītie darbi tika publicēti tikai pēc viņa nāves (reliģiskie komentāri „Eyn Ayah” un grāmata par morāli un garīgumu „Mussar Avikhan”).
1904.gadā rabīns Kuks pārcēlās uz Izraēlu, lai uzņemtos rabīna pienākumus Jafā. Viņam ierodoties Palestīnā, ebreji bija ļoti šķirti, katrs centās nosargāt tikai to, ko bija atvedis sev līdzi no izceļošanas valsts. Ābrams Kuks nevarēja samierināties ar šo vispārējo sadrumstalotību un veltīja sevi gandrīz neizpildāmai misijai: apvienot ebreju tautu vienā domā, vienā vēlmē. Pēc Kuka ieskatiem par ebreju tautas apvienošanas un atdzimšanas pamatu bija jākļūst kabalai. I Pasaules kara laiku viņš pavadīja Šveicē un Lielbritānijā, kur piedalījās politiskajās diskusijās par Izraēla zemes nākotni, kas noveda pie Britu mandāta teritorijas Palestīnā izveides pēckara periodā. 1919. gadā viņam piedāvāja kļūt par Jeruzalemes rabīnu, bet 1921.gadā Palestīnā rabīni viņu ievēlēja par virsrabīnu. 1924.gadā viņš Jeruzalemē nodibināja ješivu, kas nosaukta viņa vārdā par „Mircaz Harav Kook”. Nenovērtējams ir viņa ieguldījums nacionālo ideju krātuvē, likumdošanā un kultūrā. Viņš bija ebreju tautas garīgais līderis, spožs domātājs, lielisks dzejnieks, tomēr Ābrams Kuks bija dižens kabalists, Talmuda un Toras skolotājs. Rabīna Kuka sekotāji vēl arvien veido lielāko reliģisko grupu Izraēlā, kuras mācības pamatā ir Kabalas idejas.
Kuks miris 1935. gada 1.septembrī.
Rabīnam Kukam pie Daugavpils sinagogas 2013.gada 7.martā atklāta piemiņas plāksne.