No 13. septembra līdz 17. novembrim Rotko muzejā ir skatāma rudens izstāžu sezona: leģendārajam čehu sirreālisma kinorežisoram Janam Švankmajeram un viņa sievai Evai Švankmajerovai veltītā izstāde “Disegno Interno: Padodies savām apmātībām”, latviešu mākslinieka Vernera Lazdāna izstāde “Cilvēki, zvēri un ainavas” un slavenā avangardista Solomona Geršova darbu izstāde “Ebreju motīvi”, savukārt Martinsona mājā – keramiķes Skaidrītes Cihovskas izstāde “Atspulgi”.
Janam Švankmajeram veltītā izstāde “Disegno Interno: Padodies savām apmātībām”
Šī gada rudens sezonas vērienīgākais izstāžu projekts, kas tapis sadarbībā ar filmu producentkompāniju “Athanor”, ir veltīts sirreālisma kinorežisoram Janam Švankmajeram. Izstāde ļaus apmeklētājiem pilnībā iegrimt mākslinieka unikālajā pasaules redzējumā, apskatot ne vien dažādus mākslas objektus no visām Jana Švankmajera filmām un īsfilmām, bet arī mākslinieka un viņa sievas Evas Švankmajerovas gleznas, grafikas darbus, keramiku, tekstus, brīvās rokas zīmējumus un kolāžas. Izstādes ietvaros apmeklētājiem būs iespēja noskatīties režisora spilgtākās filmas un īsfilmas, piemēram, “Alise” (Alice, 1988), “Fausts” (Faust, 1994), “Baudas sazvērnieki” (Conspirators of Pleasure, 1996) un citas. Izstādes centrālā tēma būs ļaušanās apmātībām, sirreālisma manierē pārbaudot, uz ko ir spējīga mūsu psihe, mums pilnībā neierobežojot savu apziņu.
Izstādes kurators Aivars Baranovskis stāsta: “Šogad visā pasaulē tiek svinēta sirreālisma simtgade, kā arī Jans Švankmajers svin 90 gadu jubileju, līdz ar to arī mēs godinām sirreālismu un mākslinieku ar šo vērienīgo projektu. Šī unikālā izstāde būs kā visas Jana un Evas Švankmajeru daiļrades kartējums, Rotko muzeja telpas piepildot ar formā un vēstījumā neredzētiem objektiem un iepazīstinot skatītājus ar mākslinieku unikālo pasaules redzējumu un izpratni par lietu iekšējo kārtību.”
Vernera Lazdāna “Cilvēki, zvēri un ainavas”
Mākslinieks Verners Lazdāns jaunu radošo posmu savā daiļradē iezīmē ar izstādi, kurā apvienotas trīs darbu sērijas. Pirmā darbu kopa pēta privāto un sociālo atmiņu attiecības, gleznieciski risinot “ģimenes portretu” tēmu un skatītājos rosinot déjà vu sajūtu. Otrais darbu cikls ir veltīts vīzijām par ideālās vietas meklējumiem un ilgām pēc harmonijas un piederības sajūtas, savukārt trešā darbu sērija, turpinot “cilvēkdzīvnieku” tēmu, kas jau ilgstoši caurvij Lazdāna daiļradi, atspoguļo mākslinieka personīgo pieredzi, ko viņa zemapziņā diktē kontakts ar dabu.
Mākslinieks Verners Lazdāns stāsta: “Darba procesu uztveru kā spēli, kuras laikā, radot tēlus, es brīvi un netieši meklēju kopsakarības starp personisko un universālo. Mani darbi ir eksperimenta rezultāts; to uzdevums ir apšaubīt manis paša uztveres pareizumu. Vispirms es pieļauju, ka pasaule nav tāda, kādu to redzu katru dienu, tāpēc jāatmet centieni visu izskaidrot. Ja jau fiziķi apraksta neredzamo pasauli, kālab lai māksla nevarētu to darīt ar saviem līdzekļiem?”
Solomona Geršova “Ebreju motīvi”
Daugavpilī dzimušais mākslinieks Solomons Geršovs ir viens no leģendārākajiem un neparastākajiem avangarda meistariem, kuram piemīt ekspresionistisks un tūdaļ atpazīstams, unikāls rokraksts. Viņa darbos parasti redzamas ainavas, portreti un Bībeles sižeti. Rotko muzeja izstādē mākslinieks ar savu daiļradi “atgriežas” dzimtajās mājās, apmeklētājiem piedāvājot darbu kolekciju, kas aptver ebreju tautas likteni.
Stāsta izstādes kuratore Farida Zaletilo: “Šoreiz tapis kopprojekts ar Vache galeriju Gruzijā, kas mums atvēlējusi 30 darbus no savas Geršova kolekcijas. Izstādes galvenā tēma ir cilvēka esības traģisms un skaistums, ko tik uzskatāmi iemieso ebreju tautas likteņgaitas – gadu tūkstošiem pārmantotās tradīcijas un Otrā pasaules kara katastrofālā pieredze. Arī pašu mākslinieku skāris ne mazums zaudējumu un likteņa triecienu, taču nesalaužamais gars ļāva izturēt un nesabrukt zem gadiem ilga izsūtījuma un aizmirstības sloga. Viņa dzīvesgājuma līkloči man atgādina Mikelandželo soneta rindās ietverto vēsti: jo augstāks radītāja rokas lidojums, jo smagāks seko kritiens.”
Skaidrītes Cihovskas “Atspulgi”
Skaidrīte Cihovska ir viena no septiņdesmito gadu paaudzes Latvijas spilgtākajām personībām Latvijas keramikā. Savas radošās karjeras laikā veidojusi gan dekoratīvus, gan funkcionālus keramikas priekšmetus. Izstrādājusi arī monumentālus tēlniecības darbus, kas divdesmitā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tika dēvēti par “dārza keramiku”.
Izstāde “Atspulgi” Rotko muzeja Martinsona mājā aptver keramiķes Skaidrītes Cihovskas daiļradi vairākos posmos, piedāvājot darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rotko muzeja krājumiem. Mākslinieces daiļradi raksturo stabilitāte un precizitāte, racionāla formu valoda un klasiska vienkāršība, kas nekad nepārsātina, bet gan harmoniski apvieno funkcionālo un dekoratīvo mākslas izpausmē.
Rotko muzeja rudens sezonas izstādes apmeklētājiem būs pieejamas no 13. septembra līdz 17. novembrim, savukārt izstāde “Disegno Interno: Padodies savām apmātībām” būs skatāma līdz 2025. gada 16. februārim.
Informācija: Rotko muzejs