Izteiksmīgums, vitalitāte, tehniskā virtuozitāte, pārliecinošs krāsas lietojums – tie ir tikai daži no pozitīvajiem aspektiem, kas pirmajā acu uzmetienā kļūst redzami grafiķa Roma Viesula (1918–1986) darbos. Tomēr viņa abstraktās vīzijas slēpj smeldzošas sāpes un neviltotu emocionālu pārdzīvojumu, kurā varam atpazīt mūsdienu sarežģīto pasauli.
Viesuls izpelnījās plašu atzinību un kļuva starptautiski slavens kā litogrāfijas meistars. Viņu saistīja šīs tehnikas spontānums, maigie, smalkie pustoņi un dziļi samtainie melnie toņi, zīmēšanas sniegtā brīvība un iespēja uzburt ultrasmalkas līnijas, kas balansē uz izzušanas robežas. Viesula izteiksmīgo, spontāni brīvo triepienu un gleznieciski krāsainās litogrāfijas pamazām nomainīja drūmāks, minimālistisks izteiksmes veids un eksperimentāli mākslas sintēzes atklājumi. Būdams lielisks litogrāfijas entuziasts, viņš deva ievērojamu ieguldījumu šīs tehnikas popularizēšanā ASV.
Pateicoties Viesula un viņa kolēģu pūlēm, slavenā Tamarindas litogrāfijas darbnīca turpina plaukt arī šodien. Viesuls efektīvi popularizēja litogrāfiju ar savu akadēmisko darbību: kopš 1960. gada viņš strādāja Tempļa universitātes Tailera mākslas skolā Filadelfijā, kļuva par profesoru un Grafikas katedras vadītāju. Mākslinieks daudzkārt tika sūtīts uz Itāliju, kur pasniedza Tailera mākslas skolas Romas filiālē, pirms tika iecelts par šīs mākslas skolas direktoru 1985. gadā – šo amatu viņš saglabāja līdz pat aiziešanai mūžībā. Viesulam bija plašs māksliniecisko interešu loks, viņš sadarbojās ar Amerikas lietuviešu presi, rakstīja publikācijas par lietuviešu mākslu un lasīja lekcijas. Viesuls rakstīja poētiskus ievadus savām grafikas darbu sērijām „Toro Desconocido” (1960) un „Cirtiens” (1963), sarakstīja monogrāfiju par Freiburgas Mākslas un amatniecības skolas grafikas pasniedzēju Telesforu Vaļu, savulaik rakstīja arī par Mikaloju Konstantīnu Čurļoni un Adomu Galdiku un aktīvi interesējās par dažādiem mākslas dzīves jautājumiem. 1984. gadā viņš uzvarēja Vatikāna rīkotā konkursā, iegūstot tiesības noformēt pastmarku ar svētā Kazimira attēlu. Mākslinieks ir sarīkojis vairāk nekā 50 personālizstādes un piedalījies daudzās grupu izrādēs ASV, Francijā, Vācijā, Dienvidslāvijā, Polijā, Spānijā, Portugālē, Grieķijā, Japānā, Čīlē, Austrālijā, Meksikā un Kanādā. Viņa darbi ir atrodami vairāk nekā 40 dažādu valstu muzejos, galerijās un bibliotēkās, tostarp Ņujorkas Modernās mākslas muzejā un Metropolitēna muzejā, Vašingtonas Nacionālajā mākslas galerijā, Sanfrancisko tēlotājmākslas muzejā, Sietlas mākslas muzejā, Vokera mākslas centrā Mineapolisā, Modernās mākslas muzejā Kamakurā (Japāna), Vatikāna muzejā, Francijas Nacionālajā bibliotēkā Parīzē, Krakovas Nacionālajā muzejā un daudzviet citur.
Izstāde no Lietuvas mākslas muzeja kolekcijas
Informācija:
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs