Lilija Zeiļa ir meistars. Podniece, keramiķe, māksliniece, kas dzimusi 1958. gadā Daugavpilī un nu jau gandrīz četrdesmit gadus no savām spēcīgām rokām neizlaiž mālu, kas veido viņas dzīvi un ikdienu, kā arī pakļaujas viņas gribai.
Svinot savu dzīves jubileju, Lilija Zeiļa sagatavoja personālizstādi, kuru veido trīs darbu grupas – Pēdas. Pieskāriens. Daudzpusība.
Pēdas – plastiski veidoti akmensmasas šķīvji ar izteiksmīgiem locījumiem un dabas faktūru elementu rotājumiem, kas atveido daudzveidīgu dabas pieskārienu pēdas. Tāpat kā citi Lilijas darbi tie neuzkrītoši apgleznoti ar toņkārtās melnpelēkiem, zilganiem un sarkanīgiem zemglazūru un glazūru gleznojumiem, kas, redukcijas atmosfērā apdedzināti, veido dziļas, teju vai trīsdimensionālas dabas ainavas ar poētisku noskaņu.
Pieskāriens – sienas kompozīcija, kas gluži kā pirkstu nospiedums, ko meistars atstāj mālā uz mūžu, paliek skatītāja atmiņā kā spilgts, daudzkrāsains un virtuozs mākslas darbs – mākslinieces radošais pieskāriens dzīvei.
Daudzpusība ir tas, kas vislabāk raksturo gan mākslinieces daiļradi kopumā, gan arī lielformāta keramikas darbu grupu, kas eksponēta izstādē. Šie darbi ir meistarīgi veidoti daudzšķautņaini arhitektoniski būvēti objekti, kas ar savu vertikālo vektoru pasvītro formālo ekspresiju un glezniecisko jutekliskumu.
Daudzpusība ir arī labākais mākslinieces personības raksturojums – viņa vienmēr spēj apvienot savā daiļradē amatniecību un mākslu, turklāt ik reizi pārsteidzot skatītāju. Lilija sevi labprāt sauc par amatnieci, taču kas cits, ja ne meistarība, ir amatniecība? Tā ir meistarība radīt patiesi izcilus mākslas darbus, tā ir meistarība dalīties pieredzē ar saviem audzēkņiem, tā ir meistarība būt par māti Daugavpils keramiķu kolektīvam.
“Keramika – darbošanās ar un ap mālu – ir dzīvesveids, jo tai ir pakļauts ik mirklis,” tā par savu radošo darbu stāsta pati Lilija Zeiļa. Interese par keramiku Lilijai parādījās jau skolas gados pēc slavenā Latgales podnieka Staņislava Vilcāna darbnīcas apmeklējuma. No 1975. līdz 1979. gadam Lilija mācījās Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā. Rēzeknē apmeklēja arī mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta lekcijas Tautas Universitātē (1978-1979). Latgales podniecības tradīcijas, kas māksliniecei vienmēr bija tuvas, praktizējusi vairāku pieredzējušu keramiķu darbnīcās. Atgriezusies pēc mācībām Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, 80. gadu sākumā Lilija aktīvi iesaistījās jaunizveidotā Daugavpils keramiķu kolektīva radošajā dzīvē. Kopš 1981. gada Lilija piedalās izstādēs, tostarp sarīkojusi arī vairākas personālizstādes Latvijā un ārpus tās. 1986. gadā māksliniece ieguva Tautas daiļamata meistara nosaukumu, bet kopš 1996. gada vada Daugavpils keramiķu studiju “Latgale”. Lilija iedvesmoja un vadīja vairākus ar keramiku saistītus starptautiskus projektus – izstādes, festivālus –, kas tika īstenoti, sadarbojoties ar kopu “Pūdnīku skūla”. Darbs studijā ir ne tikai padarījis viņas veikumu redzamu Latvijas mērogā, bet arī iepazīstinājis ar Latgales keramiku pasaules auditoriju. Turklāt Lilija ir ne vien individuāla māksliniece-keramiķe, viņa labprāt nodod savas prasmes jaunajai paaudzei. Pašlaik māksliniece aktīvi piedalās izstādēs un starptautiskos keramikas simpozijos, kuros dāvā savu pieredzi neskaitāmiem starptautiskiem māksliniekiem, kas apbrīno Lilijas darbus.
Valentīns Petjko
Plašāka informācija: Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, www.rothkocenter.com