Izstāde “Skatoties ārpus, skatoties iekšpus” ir sešu Latvijas mākslinieku kopizstāde, kurā iekļautie darbi pievēršas skatīšanās un redzēšanas stāvokļiem. Mākslinieki savos darbos interesējas par pieredzes, atmiņas un aizmiršanas savstarpējām saiknēm, aplūkojot tās gan kā kolektīvu parādību, gan kā privātās dzīves daļu. Kaut arī izstādē iekļautie darbi ir balstīti realitātes un tās reprezentāciju izjautāšanā, autoru darbi ir arī izteikti introspektīvi. Respektīvi, tie pievēršas mākslinieka iekšējiem stāvokļiem, medija materialitātei, pašprezentācijas jautājumiem, identitātei un pašterapeitiskām mākslas praksēm.
Kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem māksla kā parādība, objekts un sociālas mijattiecības ir piedzīvojusi strukturālas pārmaiņas, rekonstruējot objekta, mākslinieka un mākslas patērētāja savstarpējās zināšanu aprites un saskares jomas. Mākslas atrautība no ikdienas un neatkarīga pastāvēšana ārpus sociālo attiecību pasaules, galvenokārt ekskluzīva patēriņa produkta formā, mūsdienās ir izsapņots sapnis, un mākslinieka žests ir atgriezies ikdienišķo notikumu telpā, aicinot skatītāju būt aktīvam mākslas darba interpretam un jēgas radītājam.
Šobrīd notiekošie procesi mākslā ir cieši saistīti ar pētniecisko stratēģiju, masu kultūras parādību un estētiku eksperimentu savstarpēju hibridizāciju, radot jaunas pieejas realitātes izzināšanai un noārdot robežas starp informēšanu un autora subjektīvo pieredzi. Var uzskatīt, ka mākslas diskurss ir izpleties, ietiecoties amatieriskajā, privātajā un žurnālistikā, konstruējot nebijušas estētikas, privāto un politisko kontekstu attiecības, kas arī ir šīs izstādes darbu pamatā, izzinot realitāti un radot jaunas simulētas realitātes.
Informācija: Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs