No 13. līdz 29.jūnijam Daugavpilī, Latgales Centrālajā bibliotēkā (Rīgas ielā 22a, 2.stāvā) aplūkojama interaktīva izstāde “Romāna “Enpils” autoram Leonīdam Dobičinam – 130”.
Izstādē aplūkojami Leonīda Dobičina daiļdarbi un citi materiāli no LCB krājuma, kā arī stendi ar īsu rakstnieka dzīvesgājuma aprakstu un fotogrāfijām un Dvinskas/Daugavpils senajām atklātnēm no 20. gadsimta sākuma.
Interaktīvajā izstādē fragmenti no Leonīda Dobičina romāna “Enpils” (“Город Эн”) atdzīvojas krāsās / attēlos un skaņās – ir lasāmi fragmenti no romāna “Enpils”, kur pieminētas Daugavpils vēsturiskās vietas un objekti 20. gadsimta sākumā, klausāmi fragmenti arī audio ierakstos, skatāmas senās un mūsdienu fotogrāfijas ar Dvinskas / Daugavpils pilsētas skatiem.
Leonīds Dobičins tiek dēvēts par Eiropas mūsdienu klasiķi, vienu no oriģinālākajiem eksperimentētājiem 20. gadsimta rakstniecībā.
Leonīds Dobičins dzimis Lucinā (Ludza) 1894. gada 17. jūnijā. Viņa tēvs bija ārsts, māte – vecmāte. Pēc dažiem gadiem ģimene pārcēlās uz dzīvi Dvinskā (Daugavpils). Te L. Dobičins dzīvoja līdz 1911. gadam. Mācījās Dvinskas reālskolā, pēc tam –Sanktpēterburgas Politehniskajā institūtā Ekonomikas nodaļā.
1918. gadā apmetās Brjanskā, uz kurieni bija pārcēlusies ģimene. Strādāja par statistiķi. Dobičina literārā darbība aizsākās 1924. gadā, kad viņš sarakstīja savus pirmos stāstus un noveles. Pirmie darbi publicēti žurnālā “Русский современник”. Ļeņingradā (Sanktpēterburga) izdoti stāstu krājumi – “Tiekoties ar Lizu” (Встречи с Лиз, 1927) un “Portrets” (Портрет, 1931).
1934. gadā rakstnieks pārcēlās uz Ļeņingradu. 1935. gadā tika izdots romāns “Enpils” izdevniecībā “Советский писатель”.
Romāna “Enpils” iecere, domājams, tapusi 1926. gadā. Romānā ir attēlota Dvinska 20. gadsimta sākumā. Pētnieki konstatējuši, ka daudzas detaļas atainotas gandrīz dokumentāli precīzi, lielākajai daļai personāžu ir reāli prototipi. Grāmatā ir attēlots Daugavpils cietoksnis, baznīcas, dambis, cietums, skolas, veikali, tirgotavas un mazpilsētas iedzīvotāju ikdiena.
1936. gadā L. Dobičins kļuva par upuri PSRS sāktajai ideoloģiskajai kampaņai – cīņai ar “formālismu un naturālismu”. Viņa literārie darbi tika asi kritizēti, bet pašu viņu izslēdza no Rakstnieku savienības. Pēc 25. marta Ļeningradas Rakstnieku savienības iznīcinošās sapulces L. Dobičins pazuda bez vēsts. Klīda baumas, ka rakstnieks izdarījis pašnāvību. Tāpēc ir neskaidrs viņa miršanas gads un datums, nav zināma arī viņa atdusas vieta.
L. Dobičina atdzimšana notika 80.gadu beigās, pateicoties V. Kaverinam (1902–1989), kurš rakstnieku pazina 1920.–1930. gados, un literatūrzinātniekam V. Bahtinam (1923–2001).
Romāns “Enpils” atkal tiek publicēts tikai 1988. gadā žurnālā “Родник”. 1988. gadā tiek izdots romāna otrais izdevums, tas tiek daudzkārt pārdrukāts, iznāk kopoti raksti, kuros iekļauti arī nule atrastie rakstnieka teksti. Romāna tulkojumi ir gandrīz visās Eiropas valodās. 2020. gadā “Город Эн” izdots arī latviski: Romānu “Enpils” no krievu valodas tulkojusi Māra Poļakova.
1990. gada decembrī Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (Daugavpils Universitāte) notika pirmie “Dobičina lasījumi”, kuri turpmāk kļuva par tradīciju (līdz 2016. gadam). Tika izdoti arī “Dobičina krājumi”.
2012. gada 2. septembrī Daugavpils pareizticīgo kapos rakstnieka tēva apbedījuma vietā tika izvietots arī simbolisks piemineklis L. Dobičinam.
2013. gada 4. jūnijā pie Daugavpils Krievu nama sienas tika atklāta piemiņas plāksne rakstniekam.
Informāciju sagatavoja:
Latgales Centrālā bibliotēka
654 76345