Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (DNMM) skatāma Birutas Baumanes gleznu izstāde “Dzīves alkas”.
Biruta Baumane (1922–2017) dzimusi Kalnamuižā Tērvetē skolotāju ģimenē. Skolas gaitas uzsākusi Tērvetes pamatskolā, pēc tam mācījās Jelgavas ģimnāzijā. Skolas gados viņa aizrāvusies ar zīmēšanu, zīmējusi ainavas. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas 1940. gadā. B. Baumane stājās Mākslas akadēmijā, bet, nenokārtojot iestājeksāmenus, nolemj apmeklēt Romana Sutas mākslas studiju Rīgā. Zīmēšanas nodarbības B. Baumane apmeklē gadu, un tas atstāj uz viņu lielu iespaidu. “Tā ir mana iepazīšanās ar mākslas pasauli, un ļoti laimīgi, ka tas ir Romans Suta, kas mani tur ievada, – viņš parāda īsto ceļu uz to. Iedod sajēgu, kas tā glezniecība tāda ir, paver skatu uz tās suverēno, brīvo pasauli, kurā katru neielaiž.”
1941. gadā B. Baumane iestājās Mākslas akadēmijā un tiek uzņemta otrajā kursā Glezniecības nodaļā. Viņas pasniedzēji ir Valdemārs Tone, Ģederts Eliass, Jānis Liepiņš u.c. 1948. gadā viņa absolvē Mākslas akadēmiju. Pēckara periods Latvijas mākslai ir smags un grūts – vienīgais atļautais mākslas žanrs ir sociālistiskais reālisms, kas ierobežoja ikviena mākslinieka radošo izpausmi.
Birutas Baumanes mākslas darbiem ir vērojamas spilgtas socreālisma iezīmes. Darbi aptver visu viņai nozīmīgāko tematiku – ainavas, ostas, portreti, akti, svētki, klusās dabas, lauku pirtis, cirks. 1960. gados pēc kāzu apmeklējuma Latgalē, Biruti Baumanei nav sveša arī Latgales tematika. Šo kāzu svinēšanas sajūsmu viņa atspoguļo darbu ciklā par Latgali.
Gleznotāja Biruta Baumane izstādēs piedalās kopš 1956. gada, un Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1959. gada. Pirmā personālizstāde 1966. gadā Mākslinieku namā Rīgā. Mākslinieces gleznas atrodas daudzu valstu muzejos un privātkolekcijās. Par mūža ieguldījumu latviešu glezniecībā izcilā latviešu gleznotāja apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Izstāde apskatāma līdz 2024. gada 19. februārim.
Avots: Biruta Baumane: glezniecība /[sast. un teksta autore Anda Treija]. Rīga: Galerija “Daugava”, 2010 (Jelgavas tipogrāfija)
Informācija: Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs