Latvijas Banka sadarbībā ar Latgales Centrālo bibliotēku no otrdienas, 1. novembra, piedāvās iespēju iepazīties ar ceļojošo izstādi “No Ventspils līdz Valkai. Latvijas Banka novados (1922–1940)”. Izstādes svinīgā atklāšana – 1. novembrī plkst. 14.00, tā Daugavpilī būs skatāma līdz 21. novembrim.
Izstāde Daugavpilī, Latgales Centrālajā bibliotēkā, tiks atklāta Latvijas Bankas dzimšanas dienā – 2022. gada 1. novembrī apritēs 100 gadu kopš centrālās bankas dibināšanas.
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, un no jauna bija jārada gan valsts finanšu sistēma, gan Latvijas nacionālā valūta. Lai varētu īstenot sekmīgu monetāro politiku, tika izveidota Latvijas Banka, kam tika piešķirtas lata banknošu (Latvijas Bankas naudas zīmju) emisijas tiesības. Latvijas Bankas pagaidu statūti tika apstiprināti 1922. gada 19. septembrī ar Ministru kabineta lēmumu, un tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. Banku nodibināja uz Valsts krāj- un kredītbankas bāzes, Latvijas Bankai 1922. gada 1. novembrī pārņemot tās aktīvus un pasīvus. Latvijas Banka veica gan tiešo valsts centrālās bankas uzdevumu – naudas zīmju emisiju, to nodrošinājuma un apgrozības kontroli, gan komercdarbību, finansējot un kreditējot valsts un privātos uzņēmumus, iestādes un pilsoņus.
Sīkāka informācija par izstādes atklāšanu – rakstot varis.vagotins-vagulis@bank.lv.
Latvijas Bankas stāsts aizsākās 1922. gadā, un tās darbība aptvēra visu tolaik jaunās valsts teritoriju. Ceļojošā izstāde “No Ventspils līdz Valkai. Latvijas Banka novados (1922–1940)” ir vēstījums par nacionālās bankas darbību 24 nodaļās Latvijas novados. Tā viesosies kopumā 9 pilsētās, kurās vēsturiski no 1922. gada līdz 1940. gadam atradās Latvijas Bankas reģionālās nodaļas. Viena no šādām īpašām vietām Latvijas Bankas vēsturē ir Daugavpils.
Izstādē atcerēsimies gan vietas un ēkas, gan notikumus un personības, kam bijusi nozīmīga loma Latvijas Bankas, t.sk. Daugavpils nodaļas, darbībā no 1922. gada līdz 1940. gadam. Bankas vēsture atklāsies virknē seno fotogrāfiju, kurās dokumentēti ar banku saistītie vēsturiskie nami un adreses. Tām līdzās būs apskatāmi mūsdienu fotouzņēmumi kā liecība laikmetu griežos notikušajām pārmaiņām. Daļa izstādes ekspozīcijas atklās vairāku Latvijas Bankas nodaļu vadītāju dzīves un karjeras stāstus.
Latvijas Bankas Daugavpils nodaļa bija lielākā no bankas nodaļām Latgalē. Tā piedāvāja pilnu spektru iekšzemes operāciju (pakalpojumu) un apkalpoja tirgotājus, rūpniekus, lauksaimniekus, pilsētas un lauku kredītsabiedrības un iedzīvotājus plašā apkaimē ne tikai Daugavpils apriņķī, bet arī tālākā apkārtnē.
Daugavpils nodaļu vispirms vadīja Jānis Stalbovs, kurš ātri vien tika aizcelts darbā uz Latvijas Bankas centrāli Rīgā un vēlāk kļuva par ilggadēju Latvijas Bankas direktoru. Savukārt par ilggadēju un veiksmīgu Daugavpils nodaļas pārvaldnieku strādāja Visvaldis Oglevics. Viņš dzimis Zemgalē, bet kļuvis par Latgales patriotu. To apliecina viņa aktīvā sabiedriskā darbība Daugavpilī un gatavība pārstāvēt latgaliešu intereses valsts mērogā, kandidējot 3. Saeimas vēlēšanās no “Latgales latviešu apvienības” saraksta.
Ar Daugavpili saistīti arī Rihards Zariņš, mūsu valsts pirmās naudas krātuves vadītājs un vairāku naudas zīmju dizaina autors, un Latvijas Bankas Ventspils nodaļas pārvaldnieks Ansis Neretnieks – viņi abi mācījušies Grīvas vācu skolā, kuras vietā mūsdienās darbojas J. Raiņa Daugavpils pamatskola.
Ekspozīciju papildinās Latvijas Bankas tolaik sniegto pakalpojumu skaidrojums un unikālas dokumentu kopijas, kā arī laikrakstu publikācijas un attēli.
Izstāde “No Ventspils līdz Valkai. Latvijas Banka novados (1922–1940)” jau viesojusies Ventspilī, Kuldīgā, Jelgavā, Cēsīs, Madonā, Jēkabpilī, bet pēc Daugavpils dosies uz Rēzekni un Valku.
Šis ir īpašs gads Latvijas Bankai, kas svin savu simtgadi, atskatoties gan pagātnes veikumā, gan iezīmējot nākotnes izaicinājumus. 2022. gada 1. novembrī apritēs 100 gadu kopš Latvijas Bankas dibināšanas. Šajā laikā izveidota institūcija, kas ir neatkarīga, kompetenta, ar ilgtermiņa skatījumu naudas politikas jautājumos, tādējādi nodrošinot pamatu ilgtspējīgai valsts attīstībai.
Centrālās bankas simtgadi iecerēts atzīmēt visa 2022. gada garumā. Daži no vēl iecerētajiem pasākumiem:
- oktobrī atklāta un gandrīz četrus mēnešus Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs apskatāma izstāde “Vērtību zīmes”, kuras vadmotīvs ir nauda kā nozīmīgs Latvijas tēla un valstisko vērtību simbols;
- novembrī tiks prezentēts Latvijas Bankas 100 gadu jubilejai veltīts zinātnisks izdevums, kura autore ir vēsturniece Ineta Lipša, bet zinātniskais redaktors – vēsturnieks Aivars Stranga. Paplašinot līdz šim nepētīto nepublicēto avotu klāstu, grāmata parādīs Latvijas Bankas vadītājus lemšanas procesos un mijiedarbībā ar citām institūcijām un to līderiem no tās dibināšanas 1922. gadā līdz likvidēšanai 1940. gadā padomju okupācijas rezultātā;
- savā jubilejas gadā Latvijas Banka turpinās tradīciju un 3. novembrī rīkos augsta līmeņa starptautisku tautsaimniecības konferenci simtgades zīmē. Konferencē ar vadošo eiro zonas monetārās politikas lēmēju līdzdalību tiks diskutēts par šādām tēmām: centrālo banku nākotnes mandāts un tā ietekme uz centrālo banku stratēģiju; eiro mainīgā loma, nākotne un digitālā nauda; finanšu sektora loma un transformācija.
Detalizēta informācija gan par Latvijas Bankas simtgadi, gan plānotajiem pasākumiem – tīmekļvietnē https://www.bank.lv/par-mums/lb100.
Latvijas Bankas preses dienests
Tālr.: 67022594; 67022384