Arhitekts, mākslas vēsturnieks (1849 – 1919). Dzimis 1849. gada 5. oktobrī Grēvesmīlenē, Mēklenburgā, Vācijā. Savu profesionālo darbību uzsācis Daugavpilī, Rīgas-Vitebskas dzelzceļa būves birojā, pazīstamā arhitekta Paula Maksa Berči vadībā. Tas bija laiks, kad  sākās ļoti vērienīga un pamatīga jaunizstrādātā Daugavpils ģenerālplāna realizācija: paplašināja cietokšņa esplanādi, pārveidoja pilsētas centru un no jauna izveidoja  pilsētas mikrorajonu – Jaunbūvi. 1875. gadā V. … >>

Keramiķis (1918-2001). Dzimis 1918. gada 23. septembrī Preiļu rajona Dūbēs. Amata prasmi sāk apgūt jau bērnībā pie tēva un tēvabrāļa P.Vilcāna, kuru uzskata par savu skolotāju. No 1935. gada ar keramiku nodarbojas patstāvīgi. 1938. gadā viņa darbi pieņemti mākslas salonos Rīgā.  1957. gadā S.Vilcāns pārcēlās uz dzīvi Daugavpilī, kur, strādājot labiekārtošanas uzņēmumā par podnieku, brīvajā laikā … >>

Pedagogs, pasniedzējs (1932-2003).  Dzimis 1932. gada 9. septembrī Dobeles rajona Penkules pagastā. Skolas gaitas uzsāka turpat Penkules 7-gadīgajā skolā (1940 – 1946) un turpināja Dobeles vidusskolā (1946-1950). 1956. gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti un atgriezās dzimtajā novadā, kur nostrādāja 9 gadus: Dobeles 8-gadīgajā skolas skolotāja (1956 -1957), Dobeles 1. vidusskolas skolotāja (1957 – … >>

Keramiķis, arhitekts (1931-2013).  Pēteris Martinsons piedzima 1931.gada 28.janvārī Daugavpilī kalpotāju ģimenē. Daugavpilī viņš nodzīvoja pirmos 13 dzīves gadus. II Pasaules kara laikā tika sabombardēta Martinsonu ģimenes māja. Ģimene zaudēja visu iedzīvi un bija spiesta pārcelties uz dzīvi Smiltenē, vēlāk – uz Alūksni, kur 1950.gadā Pēteris absolvēja Alūksnes ģimnāziju. No 1951. līdz 1957.gadam Pēteris Martinsons studēja … >>

Dzimis 1839. gada 24. maijā. Izglītību ieguvis Konstantinovas kadetu korpusā, pēc kura beigšanas viņam piešķirta septītās klases civilierēdņa dienesta pakāpe – galma padomnieks. Līdz ar dzimtbūšanas iekārtas atcelšanu (Aleksandra II parakstītais Manifests 1861.g.) un lai izvairītos no konfliktsituācijām ar zemniekiem un muižniekiem, tika izveidots mierstarpnieku institūts. 1864. gada 29. janvārī Pāvels Dubrovins tika iecelts par … >>

Dzelzceļa transporta inženieris, pirmais Krievijas satiksmes ministrs, Krievijas Valsts Domes loceklis. Pāvels Meļņikovs dzimis Maskavā (pēc citiem datiem – Tulas guberņā) 1804.gada 22.jūlijā (3.augustā).  Cēlies no muižnieku dzimtas. Izglītību ieguvis privātā pansionātā, kuru beidzot, 1820.gadā  iestājās Pēterburgas Satiksmes ceļu inženieru institūtā un, pateicoties spīdošajām zināšanām, uzreiz tika uzņemts 3. kursā. 1825. gadā  21 gada vecumā … >>

Diriģents, komponists, vijolnieks (1879-1953).  Gžegožs Fitelbergs dzimis 1879.gada 18.oktobrī Dinaburgā (Daugavpils) poļu ebreju ģimenē. Jau agrā jaunībā zēns pārsteidza vecākus ar savām muzikālajām dotībām, kas ir pašsaprotami, jo Gžegoža tēvs bija kazaku pulka orķestra kapelmeistars. Ģimenē tika nolemts sūtīt apdāvināto zēnu uz Varšavu muzikālās izglītības iegūšanai. Mācījas Varšavas Mūzikas institūtā (1891-1896). 17 gadu vecumā veiksmīgi … >>

Daugavpils pilsētas galva (1882-1943).  Dzimis 1882. gada 8. aprīlī Preiļu pagasta Cišos zemnieka ģimenē. Beidzis Ludzas apriņķa skolu, studējis Pēterburgas Pobedinska augstākajos komerczinību kursos, kļuvis par pirmo latgalieti ar augstāko komerczinātņu izglītību. Strādājis Pēterburgā Maļceva tirdzniecības un rūpniecības sabiedrības trauku fabrikā par pārvaldes kancelejas darbinieku, darbveža palīgu, darbvedi, administratīvās un finanšu nodaļas vadītāju. Aktīvi darbojies … >>

Pašvaldību darbinieks, Daugavpils pilsētas galva (1897-1955).  Dzimis Daugavpils apriņķa Jersikas pagasta Šlosbergu mājās. 1915. gadā beidzis Līvenhofas (Līvāni) pilsētas skolu. Pēc skolas beigšanas strādājis dzelzceļa dienestā, 1917. gadā bijis viens no Latviešu strēlnieku Latgales pulka organizētājiem. 1919. gadā beidzis skolotāju kursus un strādājis par skolotāju Līvenhofas (Līvanu) pagasta skolās. Kopš 1920. gada Andrejs Švirksts strādāja … >>

Apmēram 40 gadus Daugavpils mūzikas dzīvē nebija iedomājama bez Paula Krūmiņa – vijolnieka, diriģenta, pedagoga, sabiedriska darbinieka. Dzimis 1892. gada 5. augustā. Mācījās vijoles spēli Berlīnes Mūzikas akadēmijā un uzsāka kamermūziķa gaitas, koncertējot Vācijā, Austroungārijā un Dānijā. No 1923. gada viņš strādāja Daugavpilī Latgales tautas konservatorijā un 1928. gada kļuva par tās direktoru. Izveidoja pirmo … >>