RAINIS
Viens no ievērojamākajiem latviešu literātiem, dzejnieks un dramaturgs, sabiedrisks darbinieks. Īstajā vārdā Jānis Pliekšāns. Dzimis 1865. gada 11. septembrī Dunavas pagasta Varslavānos, miris 1929. gada 12. septembrī Majoros, Jūrmalā.
Savu bērnību un vēlāk ģimnāzijas un universitātes brīvlaikus Rainis ir pavadījis tēva nomātajās pusmuižās Tadenavā (1865.—1869.), Randenē (1869.-1872.), Berķenelē (Berkenhēgenā) (1872.-1881.), Vasiļovā (1881.-1883.), Jasmuižā (1883.-1891.). Viņa tēvs apsaimniekoja šīs pusmuižas, un ģimene bieži mainīja dzīvesvietu. Daugavpils novada teritorijā atradušās trīs no minētajām pusmuižām – joprojām apskatāma Berķeneles pusmuiža, kurā ierīkota ekspozīcija “Raiņa māja Berķenelē”, savukārt Randenes pusmuižas ēkas nopostītas Otrā Pasaules kara laikā un šeit bijušo māju vietā redzama piemiņas zīme, ka Randenē dzīvojis Rainis. Piemiņas zīmes autors tēlnieks I.Dobičins. Arī Vasiļovas pusmuižas ēkas līdz mūsdienām nav saglabājušās, šeit uzstādīta piemiņas zīme.
8-9 gadu vecumā Rainis mācījies un dzīvojis pansijā pie Vilkumiesta jeb Ēģiptes mācītāja Oskara Svensona (1873.-1874.), no 1875. gada augusta līdz 1879. decembrim Grīvas vācu skolā (tagadējā J.Raiņa Daugavpils 6.vidusskola) Daugavpilī.
Bērnības vērojumi un atmiņas ietvertas autobiogrāfiskajā epā “Saules gadi” (1925).
|
|
|
|
|
BRĀĻI SKRINDAS
Brāļi Skrindas (bruoli Skryndys) — pazīstami Latgales garīgās Atmodas kustības darbinieki Benedikts Skrinda (1869.-1947.), Kazimirs Skrinda (1875.-1919.) un Antons Skrinda (1881.-1918.), Līksnas pagasta Liepas Mukānu (tagad Vaboles pagastā) saimnieku Donata un Apolonijas Skrindu dēli. Lai caur brāļu Skrindu ieguldījumu savas tautas izglītošanā sniegtu ieskatu Latgales kultūrvēsturē, izceļot latgaliešu valodas un katolicisma tradīciju nozīmīgumu Latgales kultūras dzīvē, ir izveidots Skrindu dzimtas muzejs. Muzejs atrodas Daugavpils novada Vabolē, tas atklāts 1996. gada 16.jūnijā. Iekārtots vienā no 19. gadsimta sākumā celtajām grāfa Plātera-Zīberga muižas ēkām.
Benedikts Skrinda (Benedikts Skrynda) – katoļu priesteris un rakstnieks. Viļānu klostera priekšnieks (1924.-1947.). Pēc vecāku nāves vadīja zemnieku saimniecību, un tikai 31 gada vecumā – no 1899. gada mācījās Mogiļevas katoļu garīgajā seminārā, 1903. gadā iesvētīts par priesteri. Strādājis par vikāru Krievijā, par prāvestu dažādās draudzēs Latvijā. 1913. gadā izdeva garīga rakstura grāmatu “Svātam Stanislavam Kostkai”. Kopš 1924. gada vadīja Viļānu klosteri līdz pat 1947. gada decembrim, kad PSRS varas iestādes klosteri slēdza un lika visiem klosterbrāļiem atbrīvot telpas. Mantu pārnešanas laikā viens no miličiem, kuram kaut kas nepatika, paņēma tēvu Benediktu aiz kakla un stipri pagrūda. Benedikts Skrinda nomira dažas dienas pēc šī atgadījuma, 1947. gada 10. decembrī, apglabāts Viļānu baznīcas dārzā.
Kazimirs Skrinda (Kazimirs Skrynda) – katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, pedagogs un publicists. Pēterburgas katoļu garīgā semināra profesors un inspektors (1904.-1910.). Laikrakstu “Ticeiba un Dzeive” (1908.), “Drywa” (1908.-1917.) un “Jauno Drywa” (1918.) redaktors.
Antons Skrinda (Ontons Skrynda) – latviešu kara ārsts un rakstnieks. Dzejoļu krājuma “Kūkle” apkopotājs (1914.).
|
|
|
|
