2021.gada 30.novembrī Austrumlatvijas kultūras vēstniecībā GORS Rēzeknē un attālināti ZOOM platformā notika konference par velotūrisma attīstību Latgalē un jauno starptautisko Eurovelo 11 maršrutu projekta Nr. 19-00-A019.332-000002 „Velo tūrisma attīstība Austrumlatvijā, pieslēdzoties starptautiskajam Velomaršrutu tīklam EuroVelo11”.
Latgales reģionā pēdējos gados tiek radīti arvien jauni piedāvājumi tūristiem un aktīvi plānota tūrisma nozaru saskaņota un efektīva attīstība, ar mērķi veidot Latgali par populāru galamērķi, piesaistot arvien vairāk ceļotāju interesi. Latgales priekšrocības ir latgaliskā autentiskā vide ar savu valodu un bagātu daudzveidīgu kultūras un vēstures mantojumu, nepieradināta gleznaina daba, viesmīlīgi cilvēki un vērtībās balstīts moderns tūrisma piedāvājums, kas tiek veidots šajos gados.
Viens no visvairāk pieprasītajiem tūrisma produktiem ir aktīva atpūta dabā-pie ezeriem, ar laivām ar velosipēdiem, pārgājieni un piedzīvojumu trases. Pēdējos gados īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši velotūrisma attīstībai, veicot būtiskus uzlabojumus. Piesaistot Eiropas Savienības un pašvaldību līdzekļus, kopīgi izstrādāti un nomarķēti vairāki vietējie un reģionālie velomaršruti, atbilstoši situācijai, tūristu un uzņēmēju interesēm, veidoti velonomas pakalpojumi, domājot par velotūristam un gājējam draudzīgiem uzņēmumiem.
Lai veicinātu velotūrisma attīstību un piesaistītu reģionam lielāku tūristu uzmanību un plūsmu, Latgalē kopš 2019.gada, piesaistot ES fondu līdzekļus, tiek realizēts projekts „Velo tūrisma attīstība Austrumlatvijā pieslēdzoties starptautiskajam Velomaršrutu tīklam”. Projektā darbojas Latgales partnerības, pašvaldības un tūrisma speciālisti Ludzas rajona partnerības vadībā. Sadarbības projekta mērķis – veicināt velotūrisma attīstību Austrumlatvijas reģionā, marķējot velomaršrutu „EuroVelo11”, tādējādi popularizējot Austrumlatviju kā Eiropas velo tūrisma galamērķi, sekmējot klimta pārmaiņu mazināšanos, ceļojot „zaļi” un sekmējot uzņēmējdarbības attīstību velomaršruta pieguļošajās teritorijās. Projekta ietvaros nozīmīgs ieguvums nozarei ir projektā izstrādātā Velotūrisma attīstības stratēģiju Latgalei.
Īstenojot projektu, EuroVelo 11 Latgales reģiona starptautiskajam posmam, kā daļai no riteņbraukšanas pieredzes Austrumbaltijā starp Vidusjūru un Skandināvijas ziemeļiem, ir piešķirta stratēģiska nozīme. Ir aktualizēta iespēja veicināt citu reģionālo un vietējo velomaršrutu izmantošanu, nosakot EuroVelo 11 kā mīkstās mobilitātes un zaļās infrastruktūras centrālo asi. Eurovelo11 un reģionālais 11 maršruti 390 km ir marķēts un piesaistīts tūrisma pakalpojumiem, iezīmētas investīciju vajadzības tā tālākai attīstībai gan Latvijā, gan Lietuvā un Polijā EV11. Sasaiste ar Vidzemes reģiona posmu un Igauniju ir veidota harmoniski, nodrošinot velotūristiem iespēju Baltiju apceļot gar austrumu pusi, ceļā no Vidusjūras Atēnām caur 11 valstīm, šķērsojot Austrumlatviju uz Nordkapu ziemeļos, kā ari pieslēdzoties Greenway zaļajiem ceļiem un Tour de Lat velomaršrutiem, dažādojot ceļojuma iespējas.
Projekts ir nobeiguma fāzē un projekta konferencē gan attālināti, gan klātienē piedalījās vairāk nekā 60 dalībnieki. Ar aicinājumu neapstāties velotūrisma attīstībā klātesošos uzrunāja LPR priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, par projekta realizācijas gaitu informēja Ludzas rajona partnerības administratīvā vadītāja Sandra Palma. Par projekta ieguvumiem velotūrisma un visas nozares attīstībai Latgalē stāstīja Latgales tūrisma asociācijas v.l. ,projekta eksperte Līga Kondrāte, savukārt doktors Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks, eksperts Andris Klepers sniedza tūrisma aktuālās situācijas raksturojumu velotūrisma kontekstā un ieskicēja galvenos tā attīstības virzienus izstrādātajā “Latgales velotūrisma attīstības stratēģijā 2020-2027”. Savukārt Raitis Sijāts Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs iezīmēja Latgales velomaršrutu tīklā un jaunā starptautiskā EV11 maršruta sasaisti un nozīmību Latvijas un Eiropas velomaršrutu tīklā. LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava sniedza plašu Latvijas velotūrisma lomu un attīstību un nākotnes iespējām, savukārt Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāms pastāstīja par “Jaunā veloceļu programma” un veloceļu tīkla attīstību Latvijā. Projekta konferences viesi Eiropas riteņbraucēju federācijas vadītājs Ed Lancaster iepazīstināja ar organizācijas darbību Eiropas velomaršrutu attīstībā un reklamēšanā, šobrīd velobraucēji var izmantot 17 maršrutus kopā vairāk kā 90 000 km garumā. Savukārt Ungārijas pārstāvis “Aktīvā un ekotūrisma centra” vadītājs Miklos Berencsi dalījās pieredzē ar Ungārijas 11 velomaršruta posma veidošanu un attīstību nākotnē, sniedzot praktiskus piemērus ar vēlmi sadarboties. Konferences noslēgumā Latvijas riteņbraucēju apvienības pārstāvis Oļegs Stoļerovs ieskicēja problēmas, ar kurām saskaras velobraucējs, ceļojot pa Latvijas ceļiem, nepieciešamo infrastruktūru un tehniskajiem rādītājiem.
Kopumā konference radošā un darbīgā atmosfērā iezīmēja velotūrisma attīstības problēmas un iespējas Latgalē, sadarbības formas un velotūristu vajadzības, analizējot esošo tūrisma piedāvājumu un izvirzot mērķus velotūrisma kā tūrisma nozares daļas turpmākai attīstībai.
Preses relīzi sagatavoja Līga Kondrāte,
Latgales tūrisma asociācijas pārstāve
projekta eksperte
