2021. gadā Naujenes Novadpētniecības muzejā tika aizsākts izstāžu cikls “Personību dzīvesstāsti”. Tās ir personības, kam pirmās atmiņas saistās ar Augšdaugavas novadu. Tās ir personības, kas ar talantu, neatlaidību un savu darbu nes Latvijas vārdu tālu pasaulē. Šogad daudziem novadniekiem ir jubilejas gads, par viņiem arī stāsts izstādē “Personību dzīvesstāsti – 2”. Izstāde pieejama apskatei no 4. aprīļa muzeja teritorijā Skolas ielā 1, Naujenē.
Dzejnieka Jāzepa Osmaņa dzimtā vieta ir netālu no Daugavpils – Skrudalienas pagasta Mikitiškos. Dzejnieks atzīst: “Tā ir stipru cilvēku puse, un arī es dzīvē esmu mantojis īpašu Latgales spēku un svētuma apziņu”. Jāzepa Osmaņa dzejoļi, kur dzirkstī labsirdīgs humors, bērnišķīga sirsnība un naivitāte, nereti arī draiskas asprātības tulkoti un lasāmi kirgīzu, ukraiņu, baltkrievu, balkāru, kabardiešu u.c.val.
Mācītājs Broņislavs Kokins, izjūtot aicinājumu kalpot Dievam, 1930. gadā iestājās Katoļu Garīgajā seminārā Rīgā un savu pirmo Svēto Misi celebrēja dzimtajā Jezupovas baznīcā. B. Kokins ir pirmais latvietis, kurš ieguvis doktora grādu Luvēnas universitātē Beļģijā, kas ir viena no vecākajām universitātēm Eiropā. Ikdienas dzīvē viņš bija vienkāršs, iecietīgs un sirsnīgs cilvēks ar bagātu dvēseli, bet par nopelniem baznīcas un skolu darbā viņš apbalvots ar Vatikāna ordeni “Pro ecclesia et Pontifice”.
Fotogrāfam Borisam Tarļeckim interese par fotografēšanu aizsākās 13 gadu vecumā, kad māte nopirka pirmo fotoaparātu “Smena-2”. Pirmās fotogrāfijas tapa Daugavas ielejā, kur dzīvoja vecvecāki. Viņa tvertajos mirkļos ir Slutišķu sādžas maģiskā noskaņa, ģimene, kurā valdīja mīlestība un tika ievērotas visas vecticībnieku paražas un tradīcijas, daba un Daugava.
Māksliniece Ģertrūde Zeile savu talantu slīpēja pie portretu meistara V. Kozina, ainavista K. Ubāna, izciliem gleznotājiem un pedagogiem B. Bērziņa, I. Zariņa, E. Iltnera, J. Pauļuka, kuri mācīja vērot notiekošos procesus un saskatīt vērtības. Viņas gleznās ir Latgales zemes krāsu spēks un pašas dzīves izdzīvotais. Ģ. Zeiles darbi eksponēti republikas mākslinieku kopējās izstādēs Rīgā, Maskavā, Rumānijā, Ungārijā, Somijā, ASV u.c.
Dzejnieks Putānu Seimaņs dzimis trūcīgā zemnieka ģimenē, pabeidzis tikai Biķernieku divklasīgo t. s. ministrijas skolu, dēvēts par „bādu un nūpuyty dzejnīku”. Viņa dumpinieciskās un asās dzejas rindas, dzejoļus par mīlas pārdzīvojumiem, par dzimtenes dabu, tauta mācījās no galvas, deklamēja strādnieku sapulcēs, ierakstīja atmiņu burtnīcās.
Sportists Afanasijs Kuzmins ir titulētākais Latvijas sportists šaušanā, kurš piedalījies 9 Olimpiskajās spēlēs. 1988. gadā Seulas Olimpiskajās spēlēs 41 gadu vecā Afanasija Kuzmina uzstādītais rekords – 698 punkti no 700 iespējamajiem, ir iekļauts Ginesa rekordu grāmatā.
Keramiķis V. Vincevičs podnieku tradīcijas iepazinis pie slavenā vecmeistara Polikarpa Vilcāna, taču Daugavpils rajona kolhozā “Znamja Oktjabrja” – vecā kolhoza zirgu stallī, radīja, interpretēja un radoši variēja, kļūstot par vienu no labākajiem tradicionālo saimniecības trauku darinātājiem. Ar saviem darbiem V. Vincevičs ir piedalījies lietišķās mākslas izstādēs Latvijā [Rīga, Rēzekne, Daugavpils, Valmiera, Liepāja, Ludza, Jēkabpils] un ārzemēs [Krievija, Francija, Ungārija, Krievija, Bulgārija, Čehoslovākija, Polija, Vācija, Portugāle].
19 gadu vecumā latviešu jauneklis Staņislavs Kursītis brīvprātīgi pieteicās cara dienestā un pēc Viņa Majestātes Ķeizara kancelejas pārvaldnieka fon Reikes ieteikuma tika uzņemts 9. rezerves kavalērijas pulkā, kļūdams par priekšzīmīgu virsnieku, kas ar visu savu domu asumu un neatlaidību nodevās kara zinātnei. Taču draudzība ar Latgales atmodas aizsācēju brāļu Skrindu ģimeni ir devusi pārliecību, ka latviešu tauta nav mazvērtīgāka par citām tautām un būt nesalaužam savas zemes un brīvas Latvijas patriotam.
Aicinām iepazīt šo 8 personību dzīvesstāstus Naujenes Novadpētniecības muzeja āra izstādē, kura ir pieejama jebkurā laikā.
Informāciju sagatavoja Naujenes Novadpētniecības muzeja vecākā speciāliste Māra Kampāne, tel. +371 65471321
