Naujenes Novadpētniecības muzejs vēlēšanu priekšvakarā turpina ielūkojies 20. gadsimta sākuma politikas aizkulisēs, lai noskaidrotu kādi deputāti pārstāvēja Dvinskas apriņka iedzīvotāju intereses Krievijas impērijas Valsts domē. Šoreiz publicēsim stāsta otro daļu – ieskatu politiķa Mihaila Jermolajeva biogrāfijā.
Stāsta pirmā daļa par politiķi Bogdanu Šahno pieejama pēc saites http://naujenesmuzejs.lv/bogdans-sahno-20-gadsimta-sakuma-politikis/
MIHAILS JERMOLAJEVS
Михаил Кондратьевич Ермолаев
1881-1919
1898 -1902 II klases telegrāfists Dvinskas stacijā
1907 Pantelišķu vecticībnieku kopienas priekšsēdētājs
1907-1912 Krievijas III Valsts domes deputāts
1908 Pirmā Viskrievijas kristiešu kongresa [Maskava] dalībnieks un Goda viesis.
1911 Pirmā Viskrievijas vecticībnieku – pomoriešu tautas izglītības kongresa priekšsēdētājs
12.- 15.08.1917 Pēc Februāra revolūcijas piedalījies Valsts Padomes darbā Maskavā
Vecticībnieks no Meļņicas sādžas
Mihails Jermolajevs ir dzimis 1881. gada 3. augustā Dvinskas apriņķa Maļinovkas pagasta Meļnicas sādžā [mūsdienās Daugavpils novads, Biķernieku pagasts], zemnieka Kondratija Jermolajeva ģimenē. Pēc skolas beigšanas, 17 gadu vecumā, Mihails Jermolajevs uzsāka darbu II klases telegrāfista amatā Dvinskas stacijā, novārtā neatstājot arī zemkopību. Kādu laiku M. Jermolajevs nodarbojās ar sīktirdzniecību viņam piederošajā bodītē un bija kredītsabiedrības goda aizbildnis [kr. val.: почетный попечитель кредитного товарищества].
Vecticībnieku apgaismības ideju aizstāvis
Būdams vecticībnieks, Mihails Jermolajevs aktīvi iesaistījās kopienas sabiedriskajā dzīvē, kļūstot par Dvinskas vecticībnieku draudzes padomes priekšsēdētāju un „Krievu tautas savienības” Maļinovas nodaļas izveidošanas iniciatoru un dibinātāju. Atzīmējams ir arī viņa darbs Pantelišķu vecticībnieku kopienas priekšsēdētāja amatā.
Kopš seniem laikiem Pantelišķu vecticībnieku kopiena bija pazīstama kā aktīvs vecticībnieku kultūras centrs, kurā sabrauca vecticībnieki no tuvējās apkaimes – Židino, Slutišķiem, Vasargelišķiem, Sarģelišķiem, Ļumeniķšiem, Ļukenišķiem, Vecračinas, Kolobuhinas, Pavlovskas, Zvindelišķiem, Guļāniem, Bandališķiem un citām vietām.
Iespējams tieši pateicoties Mihaila Jermolajeva un viņa līdzgaitnieku aktīvai darbībai vecticībnieku izglītības un kultūras jomā, kā arī darbībai deputāta amatā Krievijas III Valsts domē, 1911. gadā Dvinska tika izvēlēta par Pirmā [un vienīgā] Viskrievijas vecticībnieku – pomoriešu tautas izglītības kongresa norises vietu, bet M. Jermolajevs ievēlēts par kongresa priekšsēdētāju. Kongresā piedalījās 90 dalībnieki no dažādām Krievijas Impērijas apdzīvotām vietām, starp tiem arī vietējie vecticībnieki no Dvinskas, Grīvas, Niderkūniem un Kalkūniem.
Kongresa laikā tika iezīmēts svarīgs vecticībnieku apgaismības jautājumu loks: skolu atvēršana pomoriešu kopienās, skolotāju kursu nepieciešamība, muzeju veidošana un retu kristietības liecību saglabāšana, grāmatu un brošūru izdošana, kā arī vienkāršās tautas izglītošana. Daudzus jautājumus vecticībnieku labā M. Jermolajevs virzīja Krievijas III Valsts domes komitejās, izsaucot lielu Polockas diacēzes pareizticīgās garīdzniecības neapmierinātību.
Darbība Krievijas III Valsts domē
26 gadu vecumā Mihails Jermolajevs – Vitebskas guberņas zemnieks – tika ievēlēts Krievijas III Valsts domē. Tas bija vienīgais Domes sasaukums, kurš nostrādāja likumā paredzētos 5 gadus. Starp 6 Vitebskas guberņas ievēlētajiem pārstāvjiem 2 bija muižnieki, 2 – zemnieki, 1 – mācītājs un 1 – ierēdnis. Visi deputāti aktīvi piedalījās Domes likumdošanas darbā, it īpaši kad tika apspriesti zemes un izglītības jautājumi, nacionālā politika vai problēmas, kuras skāra Vitebskas guberņas iedzīvotājus. Mihails Jermolajs I un II sesijā darbojās labējo frakcijā, III sesijā – krievu nacionālajā frakcijā. Citu deputātu vidū viņš izcelās ar aktīvu darbu uzreiz vairākas Valsts domes komitejās: zemes lietu, budžeta, vietējās pašpārvaldes, pārcelšanās uz citu dzīvesvietu, vecticībnieku jautājumu un citās.
1907 – 1908. gados M.Jermolajevs iesniedza virkni likumprojektu, kuri uzskaitīti Valsts domes stenogrāfiskajās atskaitēs. Var minēt vairākus likumprojektu piemērus:
- „Par palīdzību cietušajiem revolūcijā”
- „Par 4 .0003.740. rubļu asignāciju baznīcas skolu ierīkošanai un atvēršanai”
- „Par tiesībam vecticībnieku kopienām un garīdzniecībai izmantot bezmaksas pastu korespondences nosūtīšanai”
- „Par izmaiņām zemnieku zemes nodevu un nodevu natūrā iekasēšanas un nosūtīšanas likumā”
- „Par kriminālo represiju paaugstināšanu par zirgu un liellopu zādzībām”
- „Par stipro dzērienu tirdzniecības koncentrāciju pilsētās”
- „Par budžeta papildināšanu deficīta gadījumā no spirtoto dzērienu patēriņa”
- Par pabalstu piešķiršanu zemniekiem pārceļoties uz zemes gabalu, kas izdalīts no kopienas zemes”.
- „Par majorāta īpašumiem Polijas Karalistē”
Mihails Jermolajevs iestājās par lauku kopienas [kr. val.: сельская община] likvidēšanu, aizstāvēja vecticībnieku intereses. Viena no pazīstamākajām Mihaila Jermolajeva virzītajām iniciatīvām saistāma ar 1911. gada likumprojektu par vecticībnieku laulību reģistros nereģistrēto laulību civiltiesikā stāvokļa sakārtošanu. Šis likumprojekts tika izskatīts V sesijas laikā, bet tomēr gala lasījumā netika atbalstīts.
Pēc deputāta pilnvaru beigām M. Jermolajevs turpināja aktīvi darboties – 1917. gadā, pēc Februāra revolūcijas, viņš piedalījās Valsts Padomes darbā Maskavā.
M.Jermolajevs miris 1919. gadā, vardarbīgā nāvē. 1919. gada 27. martā, „Sarkanā terora” laikā, viņš tika arestēts Daugavpilī un aizvests uz nošaušanu. Starp 40 nošautajiem M.Jermolajevs guva tikai vieglu ievainojumu, tāpēc viņam izdevās bēgt. Tomēr drīzumā viņš atkārtoti tika arestēts un nošauts.
Sagatavoja:
Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore
Evita Kusiņa – Koļesņika
e-pasts: naujenesmuzejs@inbox.lv
