Sākoties rudenim, daba ietērpjas košās dzeltenās un sārtās krāsās, tāpēc ir laiks doties ievilkt elpu pirms garās ziemas. Šeit ir apkopoti vairāki apskates objekti Augšdaugavas novadā, kurp var doties izbaudīt skaistās rudens ainavas.
Šajā parkā, līdzīgi kā citos muižu parkos, atrodamās koku sugas ir ļoti īpašas. Juzefovas parka īpašo atmosfēru veido simtgadīgas Eiropas ciedru priedes, korķa goba un baltā papele. Parka tuvumā mīt retais liellūpas vīngliemezis, kas Latvijā atrasts tikai šajā apkaimē. No Jezupovas parka iztek avots, kura ūdenim piemītot dziednieciskas īpašības. Netālu no parka atrodas Juzefovas Sv.Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca.
Dinaburgas pilsdrupas un pils makets
Naujenes pilskalns, kurš tika apdzīvots jau kopš 8. gadsimta, tiek uzskatīts par Daugavpils dibināšanas vietu. Ir saglabājušās pils drupas, pilskalnā izveidots šīs pils mūra makets, bet Naujenes novadpētniecības muzejā – vēstures ekspozīcija.
Uzkāpjot 21 m augstajā skatu tornī, no putna lidojuma augstuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Apmeklētāji no tā var redzēt Daugavas upes Rozališķu loku – vienu no skaistākajiem Latvijas dabas skatiem, kas kādreiz rotāja Latvijas naudaszīmi – 10 latu banknoti.
Lielbornē jūs gaida terasēs veidots senais parks un 2 km gara reljefaina pastaigu taka. Parka apgaismojums, apmetot loku kungu mājas priekšā, aizvedīs jūs līdz pat dzirnavu dīķim un ūdenskritumam. Vēsturiskās vietās izbūvētas atpūtas vietas, no kurām paveras skats uz dzirnavu drupām, dīķiem, Bornes upes straujteci un Daugavas lokiem.
Labiekārtotajā Sventes ezera takā rekonstruēts pastaigu celiņu tīkls ar soliņiem, atpūtas un piknika vietām, lapenēm, pastaigu laipām, skatu platformām un citiem infrastruktūras elementiem. Izveidots stāvlaukums automašīnām.
Četrus kilometrus garā dabas taka atrodas Sventes dabas parkā, kas iekļauts aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme” un apmeklētājus priecē ar iespaidīgiem dabas skatiem – dziļajām gravām, ezeru, sūnām apaugušajiem laukakmeņiem, kā arī varenajiem ozoliem un Pirmā Pasaules kara ierakumu paliekām, kas liecina par apkārtnes vēsturisko mantojumu.
Staigājot pa Līksnas takām, var vērot ne tikai dažādi ierīkotus celiņus vai kreatīvus koka un metāla veidojumus, bet arī uzzināt, ka pa šo taku jājusi Polijas nacionālā varone, Līksnas muižas iedzīvotāja – Emīlija Plātere. Emīliju, viņas dzīvesveida un rakstura dēļ, sauca par vietējo Žannu d’Arku. Līksnas pagasta bibliotēkā glabājas mākslinieka Sandija Greiškalna gleznots Emīlijas Plāteres portrets. Līksnas parkā atrodas arī arhitektūras piemineklis – Līksnas muižas kapela.
Medumu parks, kas atrodas pie Medumu ezera, un kuru XX gs. sākumā iekārtoja Sanktpēterburgas botāniskā dārza pārzinis Lackis, ir populāra atpūtas vieta – šeit var makšķerēt un atpūsties pie ezera, kur ir ierīkota pludmale, kas ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Parka teritorijā izveidota 2 km gara taka, kura šķērso „Mīlestības tiltiņu” un iet gar Pirmā pasaules kara tranšejām un muižas pagraba vietu.
Berķeneles pusmuiža ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis un pazīstama kā ievērojamā latviešu literāta un sabiedriskā darbinieka Jāņa Raiņa (1865 – 1929) bērnības zeme. Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns no 1872. līdz 1881.gadam bija Berķeneles pusmuižas nomnieks. Deviņus gadus Berķenele bijusi nākamā dzejnieka Raiņa dzīvesvieta. Šeit pagājusi Raiņa bērnība, kuras iespaidi atspoguļoti dzejoļu krājumā “Dagdas piecas skiču burtnīcas”. Berķenelē veidojās nākamā dzejnieka personība, pasaules uzskats, tapa pirmie dzejoļi. Raiņa māja var aplūkot daudzveidīgas izstādes un ekspozīcijas, šogad durvis vērusi seno amatu darbnīca “Klēts”, apkārt mājai ir skaists parks, kas pašlaik ietērpjas rudens rotā. Netālu no Raiņa mājas atrodas vel viena vēsturiska ēka – Berķeneles evaņģēliski luteriskā baznīca, celta 1830. gadā.
Dabas parks “Dvietes paliene” ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Putnu salā atrodas Dvietes senlejas informācijas centrs “Gulbji”, kur ir iespēja iepazīt seno sēļu sētu – klēti un visas ar to saistītas senās ieražas – graudu apstrādes process, mantu glabāšanas nozīme, meitu tradīcijas klētī, zvejas rīkus un zvejas paražas. Īpaši skaisti te ir pavasarī, kad atgriežas gājputni un var klausīties dzērvju klaigas, pavasara palu laikā ir iespēja izbraukāt palieņu pļavas ar laivām. Dabas parkā “Dvietes paliene” kopš 2006. gada dzīvo Konik Polski šķirnes savvaļas zirgi un Highlander šķirnes liellopi.
Daugavas ielejas ielokā, Markovas pilskalna pakājē, atrodas Slutišķu vecticībnieku ciems, kur saglabājušās ēkas, celtas slāvu tautu celtniecības tradīcijās. Te atrodas Naujenes novadpētniecības muzeja etnogrāfiskā brīvdabas nodaļa “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”. Tas ir vienīgais šāda veida muzeja objekts Latvijā, kas atrodas autentiskā apdzīvotā sādžā, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem. Blakus Slutišķu sādžai atrodas atpūtas vieta “Latgales sēta”.
Markovas pilskalns ir viens no mazākajiem latgaļu pilskalniem, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Pilskalns ierīkots grants paugurā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Slutišķu etnogrāfisko sādžu un dabas parku “Daugavas loki”.
Bebrenes muižas ansamblis ir viens no nedaudzajiem Sēlijā, kurā pilnībā ir saglabājušies visi 19. gs. Bebrenes muižas apbūves elementi – kungu māja, palīgēkas, parks ar vārtiem un žogu. Parka ieskautās grāfu Plāteru – Zībergu muižas teritorijā var nonākt caur grezniem vārtiem (19.gs.). Pretī atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca.
Muižas parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis, viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība 7,9 hektāri. Parks ierīkots 19. gs. beigās, bet tajā vēl joprojām saglabājušies 200 gadus veci dižozoli. Parkam ir liela dendraloģiskā vērtība un ļoti ievērojama vērtība kā dārzu un parku mākslas piemineklim, arī kā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas vietai dabā. Bebrenes muižas parku var apskatīt gan izstaigājot kājām, gan doties izbraucienā zirga vilktā karietē.
Turpat pie muižas mūra žoga ir saglabājusies dzirnavu ēka ar dzirnavnieka dzīvojamo māju blakus. Tajā pašlaik atrodas Bebrenes amatniecības un vēstures centrs.
Subate ir sena Sēlijas pilsēta Ilūkstes novada rietumos pie Latvijas—Lietuvas robežas. Pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. gadā. Subates pilsētas vēsturiskais centrs Ilūkstes novadā ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, veidojies 16. – 19. gs. Tā veidolā ietilpst četru dažādu ticību dievnami, mazstāvu koka apbūve, kas rindojas gar šauru un līkumotu ieliņu malām.
Subate ir pievilcīga visos gadalaikos, ne velti to sauc par Sēlijas pērli. Skaisto dabas ainavu Subatē iespējams baudīt, dodoties uz Subates Ezermalu skatu platformu, no kuras paveras skaists un harmonisks skats uz dabu.
Subatē līdzās dabas un ainavu baudīšanai iespējams apskatīt vairākas baznīcas. Pirmo baznīcu Subatē uzcēla luterāņiem 1576. gadā. Luterticīgie muižnieki ar varu spieda katoļus pāriet luterāņos. 1831. gadā vecās koka baznīcas vietā, kas bija celta uz senās kapsētas, uzcēla tagadējo Subates mūra baznīcu. Šī mūra baznīca apskatāma joprojām.
Avots: https://ieej.lv/JX4cP
