12.septembrī, plkst.15.00, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (Rīgas ielā 8) sadarbībā ar Šauļu muzeju “Aušros” (Lietuva) tiks atklāta koka skulptūru izstāde “Antons Rimovičs: Dievam un cilvēkam”.
Krustu darināšana ir viena no unikālākajām lietuviešu tautas mākslas un kultūras parādībām. Sakrāla satura koka pieminekļi (krusti, ciemu un ceļmalu krucifiksi ar krustā sistā Jēzus tēlu, svēto skulptūras) ir specifisks lietuvieša kultūras, mākslas un garīgās izpausmes veids, kas atspoguļo lūgumu, lūgšanos, pateicību, prieku vai sāpes, kas apliecina mākslinieka talantu. Tie iesakņojušies ainavā, kopienas dzīvē, apvīti paražām. Krustu darināšana sava dzīvīguma un dzīvotspējas, mākslinieciskā brieduma un īpašās vietas, kuru tā ieņem atsevišķa cilvēka un kopienas dzīvē, 2001. g. UNESCO atzīta par pasaules nemateriālā mantojuma šedevru.
Antons Rimovičs – vienīgais zināmais lietuvietis garīdznieks kokgriezējs, kurš kopa krustu darināšanas tradīcijas katoļticīgajā Latgalē (Latvija). Tā ir spontāna un sirsnīga personība, uzturējusi ciešas iekšējas saiknes ar Dievu, ar skulptūrām, kuras darināja, un ar cilvēkiem. Atstājis Latvijā spilgtas pēdas gan kā dvēseļu gans, gan kā mākslinieks, te radis arī mūžīgās atdusas vietu, izcilais šakīnietis lielu daļu skulptūru ar testamentu novēlēja dzimtenei Lietuvai. Šīs skulptūras glabā un ar tām lepojas Šauļu „Aušros” muzejs.
Dzimis 1865. gada 28.oktobrī Lietuvā Šauļu draudzē, Šakinas sādžā. Pirmo izglītību viņš ieguvis Šauļos, kur pēc četru kursu pabeigšanas vietējā ģimnāzijā vairākus gadus strādājis aptiekā par mācekli praktikantu. Pēc tam mācījies Pēterpils sv. Katrīnas ģimnāzijā kā daudzi tā laika Latgales un arī Lietuvas katoļu jaunieši. Pēc ģimnāzijas beigšanas apdāvinātā jaunieša ceļš veda uz Pēterpils Garīgo semināru, kuru tas beidza 1891. gadā un tika iesvētīts par priesteri, un nozīmēts darbā uz Latviju, kur pavadījis visu mūžu.
Jaunā priestera pirmā darba vieta bija Vārkavā, tad bija prāvests Melnā Dukstigala draudzē, bet drīz pēc tam viņu pārcēla par vikāru uz Līvāniem, kur A. Rimovičs nokalpoja divus gadus, un atkal atgriezās atpakaļ Melnajā Dukstigalā.
1897. gadā Rimoviču negaidīti pārcēla uz lielo Balvu draudzi. Jaunā prāvesta pirmais uzdevums bija atjaunot seno dievnamu. Kalpodams Balvos no 1897. līdz 1914. gadam Antons Rimovičs paveica ļoti daudz. Viņš baznīcā koka grīdas vietā salika akmens flīzes, salaboja jumtu, uzlika jaunu dzelzs krustu. Lielo altāri viņš pārveidoja pēc Viļņas Ostrobramas Dievmātes altāra parauga. Pārveidoja arī abus sānu altārus gotiskā stilā. Tie bija nelieli: vienā – kokā griezts Jēzus sirds tēls, otrā – Svētais Jāzeps. Baznīcā tika ielikts jauns dievgalds, kuru izgrieza no Romūkstu upes dūņām izvilkta ozola, izgrieza arī daudzas figūras un kokgriezumus, kā svētā Franciska un svētās Klāras tēlus, svētā Jāņa un svētā Jēkaba attēlus, Betlēmes un Lieldienu figūras u.c. Altāra būvei un kokgriezumu veidošanai prāvests Rimovičs ataicināja no Lietuvas kokgriezēju Ananaiti. Viņam palīdzēja vietējie galdnieki. Kokgriezēja darbs iepatikās arī pašam prāvestam un viņš pakāpeniski apguva šo mākslu, kurai palika uzticīgs līdz kapa malai. 1912. gadā prāvests Balvu baznīcai nopirka ērģeles. Tika izgatavoti jauni liturģiskie tērpi.
Antons Rimovičs veica arī aktīvu saimniecisko darbību. Sākot jau ar 1902. gadu, pamazām apkārt Balvu baznīcai sāka veidoties Balvu miests, jo līdz šim apkārt baznīcai bijuši tikai labības tīrumi, bet centrs atradies Verpuļevas sādžā. Prāvests iepirka no apkārtnes iedzīvotājiem mājas, tās nojauca un pārbūvēja uz baznīcas zemes. Šīs ēkas viņš izīrēja dažādiem tirgotājiem un amatniekiem. Tādu māju viņš uzcēla daudz. Līdz ar to arī iedzīvotāju Balvos bija vairāk un vairāk. Savās atmiņās par prāvestu Rimoviču viņa pēctecis Benedikts Skrinda to nosauca par „Balvu miestiņa dibinātāju”.
2018. gadā Balvos atklāts Antona Rimoviča skvērs.
Kalpojis Zemgalē, Grendzē, Rubenē.
Atklāšanas laikā izstāde būs skatāma bez maksas, pārējās dienās ieejas biļetes var iegādāties Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja kasē.
Izstāde „Antons Rimovičs: Dievam un cilvēkam” būs skatāma līdz 2018.gada 31.oktobrim.
Esiet laipni aicināti!
