Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centrā “Inženieru arsenāls” sāk pukstēt motoru sirds! Plašākā motorizēto transportlīdzekļu ekspozīcija Latgalē savus lielos atvēršanas svētkus svinēs 5. un 6. maijā, bet pirms centrs ver durvis apmeklētājiem, tas piedāvā iepazīties ar nozīmīgām cilvēkiem, kuri piedalījās ekspozīciju veidošanā.
“INŽENIERA ARSENĀLA” ENTUZIASTI: ĒRIKA ZEILES “DIVRITEŅU” KAISLĪBA
Ēriks Zeiļa ar “D5” motodzinēju
Īsi pirms Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centra atvēršanas, “Inženieru arsenāla” komanda piedāvā interviju ciklu ar kolekcionāriem, restauratoriem un entuziastiem, kuri sniedza savu ieguldījums un līdzdalība palīdzēja centra ekspozīcijas tapšanā. Pirmais varonis ir Ēriks Zeile – cilvēks, kurš sagādāja gandrīz pilnu rūpnīcas “Sarkanā Zvaigzne” mototehnikas līniju.
Interesanti, ka Ēriks par savas kolekcijas izvietošanu “Inženieru arsenāla” sienās bija aizdomājas vēl pirms vēsturiskā Inženieru arsenāla kompleksa restaurācijas darbu pabeigšanas Daugavpils cietoksnī.
Kā Jums radās interese par mototehniku un īpaši mopēdiem “Rīga”?
Viss sākās skolā – paldies vecākiem. Jauno tehniķu stacija, pionieru pils, kartinga, motosporta, aviomodelēšanas, radio un raķešu pulciņi… Tā nu aizgāja. Man no pašas bērnības patika darboties ar rokām. Mans pirmais mopēds, par ko es biju vienkārši sajusmā, bija “Rīga-11”. Sāku piedalīties sacensībās. Tas bija līdz armijai, pēc tam jau sākās ģimenes dzīve.
Ziemas prieki ar “Rīgu-22”
Savu “moto-renesansi” piedzīvoju 2010. gadā, kad mēs ar dēlu sākām piedalīties sacīkstēs. Aizvadījām vairākas ļoti aktīvas sezonas. Paralēli tam es nodarbojos ar retro tehnikas remontu un restaurāciju. Daudzi uzzināja par manu aizraušanos un sāka palīdzēt. Vissgrūtāk ir ar rezerves daļu iegādi. Bieži vien nākas pirkt veselu vecu mopēdu, lai iegūtu tikai pāris detaļas. Ar laiku kvantitāte pārauga kvalitātē, un es sāku būvēt veselus mopēdus gandrīz no nulles.
Pēc kāda laika, 2019. – 2020. g. aktualizējās sarunas par tehnikas centru cietoksnī – es biju sajūsmā par šo ideju! Būtu telpa, kur pārvietot savus restaurētos darbus. Daudziem ir šī dilēmma – kolekcija superīga, bet nav kur to rādīt. Pat Rīgas ielas svētkos, kuru ietvaros demonstrēju savu mototehniku, cilvēki nemitīgi jautāja: “Kur to visu var apskatīties?”. Tagad būs vieta, kur ieraudzīt vairāk nekā 40 manu eksponātu.
Vai līdzīgas kolekcijas ir arī citviet Latvijā?
“Sarkanās Zvaigznes” kolekcijas pastāv, bet ne vienmēr ir iespēja tas apskatīt – mopēdus krāj privātpersonas, kuras reti, parasti reizi gadā, ļauj apskatīt savus dārgumus vienkāršajiem cilvēkiem. Zinu kādas 3 – 4 tādas vietas. Starp citu, Rīgas Motormuzejs tajā skaitā neietilpst, jo pēc renovācijas viņi eksponē ļoti pieticīgu mopēdu un motociklu skaitu. Līdz lielajam remontam tur tiešām bija ko redzēt – mopēdus “Rīga”, “Delta”, “Mini”. Tagad koncepcija ir mainījusies.
Ir vērts atzīmēt vienu niansi – katrs “krājējs” un restaurators dažādi skatās uz tehnikas atjaunošanas uzdevumu. Manā gadījumā es netiecos pēc katras sīkās detaļas absolūta autentiskuma, lai gan lielākā daļa mehānismu ir oriģinālie. Man ir svarīgi, lai mopēds brauktu. Visu tehniku, kas ir izstādīta “Inženieru arsenālā”, var iedarbināt un doties ceļā.
Pilna kravas mašīna! Ērika kolekcija transportēšanas laikā uz “Inženieru arsenālu”
Kas tiek uzskatīts par īpaši vērtīgu “Sarkanās Zavaigznes” modeļu līnijā?
Vērtīgākie viennozīmīgi ir eksperimentālie modeļi. Šeit būtu jāatzīmē rūpnīcas inženieri – tie bija ļoti radoši cilvēki, kuri vienmēr izdomāja ko jaunu. Tiesa, tas reti sasniedza gala patērētāju. Šādi modeļi tiek “medīti”, un to ir ļoti maz – no 2 līdz 10 vienībām.
Viens no tādiem retumiem – kravas mopēds-tricikls “Rūķis”. To es nesen atjaunoju, un tagad tas izdaiļo “Inženieru arsenāla” ekspozīciju. Ar to nācās pasvīst… Sākumā domāju, ka tas ir kaut kāds paštaisītais izgudrojums. Sāku meklēt bildes un informāciju, sameklēju saimnieku, kurš strādāja “Sarkanajā Zvaigznē” un norakstīto “Rūķi” saņēma savā lietojumā. Tricikls transportēja kravas tikai pa cehiem, jo tam bija lielas grūtības ir sturēšanu.
Vispār “Sarkanajā Zvaigznē” projektu bija ļoti daudz. Drosmīgie eksperimentēja ar dizainu. Diemžēl, līdz konveijeram nav aizgājuši “Rīga-14” ar maziem rīteņiem (līdzīga Honda Monkey), pirms “Deltas” – modelis “Rīga-18”, kravas “Deltas” versija ar aizmugurējo virsbūvi un daudz kas cits. Daudzas interesantas lietas bija projektētas tieši pirms rūpnīcas slēgšanas 90-to gadu beigās (oficiāli rūpnīca tika aizvērta 2001.g.). Palikuši tikai projektu rasējumi.
Kādas ir Latvijas mopēdu īpatnības? Īpaši salīdzinājumā ar Ukraiņu tehniku, ar kuru tā konkurēja?
Man radās iespaids, ka pirmie “Rīgas” mopēdi bija orientēti uz sievietēm. Piemēram “Gaujai” (”Rīga-2”) bija ļoti elegantas līnijas, cilvēks varēja apsēsties uz mopēda, nepaceļot augstu kāju. Tas ir zemāks par Ļvivas motovelosipēdu un ļoti skaists. “Rīga-7” kopumā estētiski ir pats skaistākais modelis. Vēlāk uzsvars tika pārcelts no formām uz izturību un praktiskumu. Ukraiņu eksperimenti bija vēl drosmīgaki, bet ne vienmēr veiksmīgi. Mopēdi “Ļvovjanka” izdevās ļoti dīvaini, ar rupjām formām.
“Š-62” motodzinējs griezumā
”Veidoti sievietēm” – varbūt tāpēc bija daudz reklāmu ar skaistulēm uz “Rīgas” mopēdiem?
Starp citu par skaistulēm un reklāmu – tas ir ļoti jautrs stāsts. Kad sāka parādīties prospekti ar “Sarkanās Zvaigznes” mototehniku, visi brīnījās, no kurienes rūpnīca ņēma tik skaistas meitenes. Par modelēm izskanēja pat baumas, ka viņas ir no žurnāla “Rīgas Modes”. Bet patiesībā viņas bija rūpnīcas grāmatvedes – paša uzņēmuma darbinieces. Jāsaka, tam ir sava “odziņa”, jo šodien pieeja tehnikas reklāmai ir pavisam cita.
Un sarunas noslēgumā – kāds ir Jūsu novēlējums “Inženieru arsenālam”?
Veiksmīgo “grand opening” un lai veicas ar jauno tehnikas entuziastu piesaisti!
Interesanti fakti
- Rūpnīca “Sarkana Zvaigzne” izveidota uz velosipēdu rūpnīcas “Ērenpreiss” bāzes (1927-1944), kuras produkcijai ir vēsturiska vērtība;
- Kopumā caur Ērika Zeiles rokām izgājuši vairāk nekā 200 restaurēti spēkrati;
- Mīļākais mopēds ir “Rīga-14 Juniors”, jo tieši ar viņu sākās Ērika nopietnie priekšnesumi autosportā;
- Ēriks ir “Road’s Knights MC” baikeru kluba biedrs, ceļojot pārsēžas uz Yamaha;
- Ekspozīcijā apskatams mopēds “Rīga-12”, iekļauts Latvijas kultūras kanonā kā 70. gadu tehniskā dizaina sasniegums (konstruktors Gunārs Glūdiņš).
“Rīga-7” un “Rīga-12” mopēdi – vecās tehniskās estētikas piemēri
“Inženieru arsenālā” sāk pukstēt motoru sirds! Centra atklāšana pasākumi norisināsies 5. un 6. maijā! Sajutīsim sirdspukstu ritmu, caur ekspozīciju atklāšanu, meistarklasēm, paraugdemonstrējumiem un skatuves aktivitātēm, kas piepildīs “Inženieru arsenāla” vēsturisko pagalmu ar mūzikas skaņām. NĀC un SAJŪTI, kā pukst MOTORU SIRDS!!!
#inzenieruarsenals #motorusirds
“Rūķis” – rets eksperimentālais kravas mopēda-tricikla modelis
Informācija: Daugavpils valstspilsētas pašvaldība
