Muižu kompleksos kungu dzīvojamās mājas vai pilis tradicionāli papildināja plaši un krāšņi parki, kuri tāpat kā senās muižas ēkas joprojām ir kopjami un aizsargājami objekti. Muižu parki lieliski liecināja par bagātu muižas kultūru un muižu īpašnieku ikdienas dzīvi. Šoreiz mēs apkopojām informāciju par Augšdaugavas novada vēsturiski nozīmīgām muižu parkiem.
Vecsalienas (Červonkas) muižas pils un parks
Vecsalienas muižas pils celta neogotikas stilā (1870. gadā) no sarkaniem ķieģeļiem un ir lieliski saglabājusies. Tā ir visai gleznaina ēka ar dinamisku un sarežģītu apjoma kompozīciju – īsta pasaku pils. Pils piederējusi fon Hānu dzimtai. Vecsalienas pili ieskauj kopts brīva plānojuma parks (3 ha) ar celiņiem pastaigām un labiekārtotu atpūtas vietu.
Sventes muiža un Jaunsventes muižas parks
Līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja Plāteru-Zībergu dzimtai. Sventes muiža pēc 2005. gada pilnībā atjaunota un labiekārtota viesnīcas vajadzībām. Jaunsventes muižas parks veidots 19. gadsimta beigās. Parkā aug 27 dažādas koku sugas.
Vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parka „Daugavas loki“ teritorijā. Šobrīd apskatāma, iespējams, 18. gs. celta vecā pils, kā arī 19. gs pirmajā pusē klasicisma stilā celta jaunā pils. Muižas parkā, kas plešas abpus Bornes upei, apskatāmi divi dižkoki: ozols un vīksna, apmeklētāju acis priecēs arī lapegles un neparasti skaista priede. Pastaigu takas ved gan gar straujo Bornes upi, gan pa tās stāvajām nogāzēm, paverot romantisku skatu uz Daugavas lokiem, dzirnavu drupām un ūdenskritumu.
Bebrenes muižas komplekss un parks
Bebrenes muižas ansamblis ir viens no nedaudzajiem Sēlijā, kurā pilnībā ir saglabājušies visi 19. gs. Bebrenes muižas apbūves elementi – kungu māja, palīgēkas, parks ar vārtiem un žogu. Bebrenes muižas parks ir izcils dārzu un parku mākslas piemineklis, viens no vizuāli izteiksmīgākajiem ainavu parkiem Latvijā, tā platība 7,9 hektāri.
Jezupovas (Juzefovas) muižas parks
Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā. Mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka, kurā ir atrodamas vairāk nekā 100 dažādu augu sugu. Šī ir iecienīta jaunlaulāto viesošanās vieta. No Jezupovas parka iztek avots, kura ūdenim piemītot dziednieciskas īpašības.
Dvietes muižas komplekss veidojās 19. gs. un tā īpašnieki bija grāfu Plāteru-Zībergu dzimta. Lai arī Dvieti smagi skāra pasaules kari un daudz ēku tika nopostītas, līdz mūsdienām ir saglabājušās vairākas kompleksa ēkas, kas ļauj sajust muižas senatnīgo garu. Šobrīd Dvietes viesiem ir iespēja apmeklēt seno kantora būvi – „Muižas ēku”, kas kļuvusi par centrālo muižas kompleksa objektu, apskatei pieejamas arī baznīca, dzirnavas un parks.
Līksnas muižas parks (Līksnas takas)
Staigājot pa Līksnas takām, var vērot ne tikai dažādi ierīkotus celiņus vai kreatīvus koka un metāla veidojumus, bet arī uzzināt, ka pa šo taku jājusi Polijas nacionālā varone, Līksnas muižas iedzīvotāja – Emīlija Plātere. Emīliju, viņas dzīvesveida un rakstura dēļ, sauca par vietējo Žannu d’Arku. Līksnas parkā atrodas arī arhitektūras piemineklis – Līksnas muižas kapela.
Vaboles parks ir veidots kā ainavu jeb angļu stila grāfu Plāteru-Zībergu pusmuižas parks (19. gs.). Parka platība – 8,5 ha, no tiem 0,21 ha aizņem dīķis. Parkā saglabājušas vairākas vēsturiskas ēkas – bijušās pusmuižas apbūves elementi, tai skaitā zirgu staļļa ēka, kas 1919. gadā pārkārtota skolas vajadzībām.
Ainavu parkā (12,5 ha) izveidots taku tīkls, labiekārtotas atpūtas vietas un pludmales. 2 km gara taka, kura šķērso „Mīlestības tiltiņu”, iet gar Pirmā pasaules kara tranšejām un Medumu muižas pagraba vietu. Valsts nozīmes īpaši aizsargājams dabas piemineklis — dendroloģiskais stādījums.
Foto: Olga Kuzmina, Inese Minova
