Buļu ciemā Naujenes pagastā nupat iesvētīts jauns granīta krucifikss, ko Dieva godam un sava dzimtā Buļu ciema piemiņai izveidojuši vietējie iedzīvotāji Jānis Buls kopā ar savām māsām Ritu Kecu un Regīnu Smukšu. Galvenokārt ģimene darbu paveikusi par saviem līdzekļiem, krucifiksa izveidei ziedojuši arī vietējie pagasta ļaudis.
Krucifikss šajā vietā atradies arī iepriekš, bet bija veidots no koka. Pēc nostāstiem, to pēc Pirmā pasaules kara te uzstādījuši poļi, kuriem tuvumā atradušies kapi. Krucifikss gan atradies vietā, kur tagad kuplo ceriņu krūmi, taču Buļu ciema iemītnieks Antons Buls ar māsu Teklu pirms daudziem gadiem krucifiksu pārcēlis dažus metrus tālāk, kur tas atrodas pašlaik, uz vietējā iedzīvotāja Vladimira Osecka zemes. Jānis atzīst, ka kaimiņš nav iebildis, ka krucifikss tiks atjaunots un arī turpmāk greznos viņa īpašumu.
Turpat netālu atrodas Jāņa Bula dzimtās mājas, tāpēc krucifiksa klātbūtni viņš atceras no bērna kājas. Doma, ka vajadzētu atjaunot koka krustu, urdījusi jau labu laiku. Pārliecību guvis, izbraucot no Višķiem līdz Aglonai, kur ceļu rotā vairāki krucifiksi. Aprunājies ar māsām un guvis iecerei atbalstu.
Buļu ģimenē allaž tikušas piekoptas kristīgas tradīcijas, kuras ģimene vēlas saglabāt un nodot tās jaunajai paaudzei. Jānis domā, ka tagad pie krusta varēs notikt arī tradicionālie Maija dziedājumi, kad ticīgie skaita lūgšanas un dzied dziesmas par godu Svētajai Marijai. Turklāt krusts izdevies ļoti varens un līdzīgs altārim, pie kura varētu arī notikt īsti dievkalpojumi.
Sākumā bijusi doma veidot koka krustu, taču padomājis, ka trīsdesmit gadu laikā tas sapūs, un nav zināms, vai to kāds nākotnē atjaunos. Tāpēc nolēmuši veidot fundamentālu krucifiksu, kas paliks nākamajām paaudzēm. Talkā nāca kapu pieminekļu meistars Juris Sorokins Maļinovā, kurš pats ir katolis un bērnību pavadījis Naujenes pagastā blakus baznīcai. Meistars uzgājis īpašas nokrāsas akmeni ar sarkaniem lāsumiem, kas viņaprāt simbolizē Jēzus asinis uz krusta.
Darbi sākās maijā un ritējuši ļoti raiti, atzīst Jānis. Lai arī krucifikss jau iesvētīts, tā apkārtnes labiekārtošana turpinās. Jānis noskaņots jau šogad pats izgatavot pāris solus, kur cilvēkiem apsēsties, kā arī plāno iestādīt aiz krucifiksa dažas tūjas. Savukārt uz krucifiksa pamatnes tiks iegravēts tā uzstādīšanas datums un uzraksts “Buļu ciemam”.
Par paveikto darbu Jānim esot liels gandarījums: “Brauc garām un priecājies.” Jānis Buļu ciemā dzīvo visu mūžu, izpētījis vecos dokumentos, ka Buļu ciems tika izveidots 19. gadsimtā. Senos laikos ciemā atradies ebreju krogs un pat skola. Pirmā pasaules kara laikā te atradušies poļu kapi, bet netālu no viņa mājām bijis karjers, no kura ņemta smilts Lociku lidlauka būvniecībai. Izpētot vecās kartes, uzzinājis, ka Buļu ciemā atradās 20 mājas, tagad palikušas vairs tikai 13 mājas. Pēc 2018. gada tautas skaitīšanas datiem ciemā deklarēti 20 iedzīvotāji.
Pats Jānis ir devies pelnītā atpūtā, iepriekš strādājis gan Daugavpils autokombinātā, gan par ugunsdzēsēju pagastā un apdrošināšanas kompānijā. Pašlaik viņš turpina atjaunot savu tēva māju cerībā, ka šeit dzīvos viņa bērni. Abiem ar sievu Ināru ir divi dēli, vecākais Jānis mācas Daugavpils tehnikumā, bet jaunākais Edgars uzsāks mācības 10. klasē 12. vidusskolā. Abi dēli spēlē futbolu, pārstāv novadu dažādās sacensībās.
Uz Buļu ciemu atgriezies dzīvot viņa māsas dēls, dzīve turpinās. Jānis ir pārliecināts, ka Buļu ciems neizmirs, bet pamazām atdzims.
Teksts, foto: Inese Minova
