19. janvārī Dvietes palienē notika Augšdaugavas novada Attīstības komitejas izbraukuma sēde, kurā Bebrenes pagasta vadītāja Benita Štrausa deputātus un izpildvaras pārstāvjus iepazīstināja ar dabas parka darbību.
Dvietes paliene ir 2004. gadā dibināts Latvijas dabas parks, kas iekļauts Eiropas nozīmes īpašo aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā. Tas aizņem 4989 ha lielu teritoriju Augšdaugavas novada Bebrenes, Dvietes un Pilskalnes pagastos, kā arī Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Dabas parks “Dvietes paliene” ir viens no lielākajiem un labāk saglabātajiem dabisko upju palieņu paraugiem Latvijā un Eiropā. Tā ir unikāla, pasaules mēroga nozīmes migrējošo putnu pulcēšanās un ligzdošanas vieta, tādēļ teritorijai piešķirts putniem nozīmīgas vietas statuss un 2009. gadā parka teritorijā ierīkots putnu vērošanas tornis. Te meklējamas retas, maz pārveidotas applūstošu zālāju dzīvotnes.
Dabas parka teritorijā konstatētas 12 īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
Dabas parkā “Dvietes paliene” izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs, kurā var iegūt informāciju par Dvietes senlejas dabas un kultūrvēsturiskajām bagātībām, par dabas parka apsaimniekošanu, var saņemt ekskursijas vadītāja pakalpojumus, izstrādāt ceļojuma maršrutus.
“Dabas parks ir globālās nozīmes ūdensputnu pulcēšanās un atpūšanās vieta. Vienā sezonā tur tika saskaitīti 30 000 ūdensputnu,” teic B. Štrausa. Parkā atrodamas arī kultūrvēsturiskās un arheoloģiskās vērtības. Tajā ir vērojama tradicionālā Sēlijas ainava, kurai ir raksturīgi līkumainie ceļi un lauki. Ik uz katra soļa iespējams atrast 10 000 gadu senus priekšmetus, cirvjus, āmuriņus, podu lauskas, daudzi no kuriem ir pieejami apskatei senlejas informācijas centrā “Gulbji”. Dvietes palienes apkārtnē ir atrastas daudzas seno apmetņu vietas.
2006. gadā palienes teritorijā no Nīderlandes tika ievesti dzīvošanai savvaļai piemērotie 18 liellopi un 22 zirdziņi. “Šādi dzīvnieki pirms 1000 gadiem Eiropā un Latvijā dzīvojuši brīvajā dabā,” skaidro B. Štrausa. Pēc viņas teiktā, liellopi un zirdziņi palienes plašumos jūtas ļoti labi un ir krietni savairojušies.
Dabas parkā, kādu laiku pēc dibināšanas, sāka parādīties arī putnu vērošanas torņi. 2009. gadā Nīderlandes karaliskā putnu aizsardzības biedrība saziedoja nepieciešamos līdzekļus pirmajam putnu vērošanas tornim. Otrais tornis ar skatu platformu tapa ar Kohēzijas fonda palīdzību. Pēc B. Štrausas paustā, dabas parkā darāmā ir daudz, jo ir jātīra krūmi, jāseko torņu konstrukciju drošībai un savlaicīgai nomaiņai, ka arī aploku uzturēšanai un atjaunošanai. 2022. gadā Augšdaugavas novads piešķīra biedrībai “Dvietes senlejas pagastu apvienība” 1900 eiro lielu summu ganību žoga atjaunošanai. Kopumā dabas parkā ar koka mietiem ir iežogoti 40 ha, kur aplokos mīt 300 liellopi un 80 zirgi.
Avots: https://ieej.lv/CjUHv
