1. oktobrī uz Daugavpils teātra skatuves pirmizrādi piedzīvoja mistiska drāma „Latviešu šausmu stāsti” (rež. G. Surkovs), kuras laikā uz mākslinieka Andra Eglīša kokā ietērptās skatuves siltā sveču gaismā atdzīvojās seši veļu laikam atbilstoši stāsti par satikšanos ar pārdabisko un veikto izvēļu sekām.
Izrādes tapšanas stāsts sākās ar režisora Georgija Surkova nejauši pamanītu grāmatu „Latviešu šausmu stāsti”, kurā literatūrzinātniece Bārbala Simsone apkopoja pēdējo simts gadu laikā uzrakstītos latviešu autoru darbus šausmu žanrā. Savam iestudējumam režisors atlasīja sešus no tiem: Ralfa Kokina „Engures kapsētas zilā zārka stāstu”, kurš vēsta par vairāku mistisku atgadījumu virkni Engures pusē, Mirdzas Bendrupes stāstu „Helēna” – par noslēpumainu būtni, kas, sastapta Miera ielas Lielajos kapos, Aleksandra Grīna „Klusie ciemiņi” – par latviešu strēlnieka tikšanos ar vecajiem cīņu biedriem, „Vecāru Indriķa dzīves stāsts” – par raganām Zemgales lielkunga zemēs, Viestura Reimera „Spogulis” – par briesmām, kas slēpjas veca spoguļa atspulgā, un Vladimira Kaijaka „Vīzija” – par noslēpumainu mīļotā pazušanu nakts melnumā.
Veidojot izrādi, izrādes režisors Georgijs Surkovs nonāca pie secinājuma, ka latviešu šausmu stāsti nav nemaz tik biedējoši, turklāt pārdabiskais tajos ne vienmēr nāk ar ļaunu nolūku, nereti ar to var sadzīvot, pat sadraudzēties. Savukārt, lai cik nebūtu noslēpumaini un spokaini šo stāstu apstākļi, katrs no tiem savā būtībā ir par cilvēku jūtām un savstarpējām attiecībām.
Stāstu krājuma „Latviešu šausmu stāsti” sastādītāja Bārbala Simsone bija pirmizrādes skatītāju vidū un labprāt dalījās iespaidos: „Uzzinot, ka Daugavpils teātrī tiks iestudēti „Latviešu šausmu stāsti”, es biju patīkami pārsteigta un priecīga, jo nelikās, ka šī izlase ir īpaši pamanīta, turklāt stāsta formāts ne vienmēr ir teatrāli ļoti pateicīgs. Bet režisors ar šo uzdevumu ir lieliski ticis galā, turklāt tika atlasīti ļoti dažādi stāsti, kas var radīt priekšstatu par latviešu baiļu spektru. Vēlos uzteikt arī aktieru plejādi, kas spēj samērā īsā laika posmā izspēlēt sešus absolūti dažādus sižetus – gan ar smeldzīgiem elementiem kā Aleksandra Grīna stāstā „Klusie ciemiņi”, gan mazliet komiskiem kā pēdējā stāsta „Vīzija” skatuviskajā interpretācijā.”
Izrādes „Latviešu šausmu stāsti” scenogrāfiju veidoja mākslinieks Andris Eglītis, muzikālo noformējumu – komponists Platons Buravickis, izrādes kostīmu māksliniece – Inga Bermaka, gaismu mākslinieks – Sergejs Vasiļjevs.
Izrādē piedalās Zanda Mankopa, Agnese Laicāne, Jūlija Ļaha, Kristīne Veinšteina, Egils Viļumovs, Ritvars Gailums, Marģers Eglinskis, Kārlis Tols, Artjoms Afanasjevs, Miroslavs Blakunovs, Jevgeņijs Mihailovs, Raimonds Paegle.
Nākamā izrāde – 6. novembrī plkst. 15.00.
Biļetes: Daugavpils teātra kasē (654 26520), „Biļešu paradīze” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.
