Pirms 60 gadiem Daugavpils sāka rakstīt Latvijas spīdveja vēsturi. 1963. gada 17. novembrī Daugavpils stadionā “Lokomotīve” notika pirmās sacensības spīdvejā. Tajās Daugavpili pārstāvēja komanda “Iskra”, kas dažus gadus vēlāk pārtapa par spīdveja klubu “Lokomotīve”. Ātri vien spīdvejs kļuva par pilsētas populārāko sporta veidu, ko pateicoties kuplajam līdzjutēju pulkam vēl aizvien sauc par Daugavpils reliģiju.
Spīdvejs ir motosporta veids, kura pirmsākumi ir meklējami ap 1930. gadu. Šis sporta veids ir iecienīts Eiropā, Skandināvijas valstīs, Kanādā un ASV. Sacīkstes notiek stadionā ar speciālu izdedžu vai grants segumu. Stadiona kopējais garums ir nepilni 400 metri. Spīdveja motocikliem nav bremžu, un tiem ir tikai viens ātruma pārnesums. Motociklu darbināšanai izmanto speciālu degvielu – metanolu, jo tas spēj izturēt lielu spiedienu, ko rada motocikli ar forsētiem dzinēji ar lielu kompresijas pakāpi. Dzinēju darba tilpums ir no 125 cm3 līdz 650 cm3. Lai varētu panākt lielāku ātrumu un labāku rezultātu, sportisti līkumos motociklu ievada sānslīdē un tādā veidā izbrauc visu līkumu.
Daugavpilī spīdveja aizsākumi meklējami pirms nedaudz vairāk kā 60 gadiem. Lokomotīvju depo operators Dmitrijs Dribincevs bija iedvesmojies no spīdveja sacensībām Ļvivā un vēlējās attīstīt šo sporta veidu Daugavpilī. Viņam izdevās sapulcināt domubiedru grupu, tostarp Ričardu Puodžuku, kurš ilgus gadus startēja motociklu sacīkstēs un pēc tam kļuva par pirmo spīdveja tiesnesi. Dribincevam palīdzēja arī Jānis un Broņislavs Meinerti, Alfons Pavlovičs un daudzi citi. Līdz ar Daugavpils komandas “Iskra” izveidi vairākus gadus tajā startēja arī Jānis Meinerts, bet Alfons Pavlovičs, kurš bija vērojis spīdveja sacensības Polijas trasēs, daudzus gadus komentēja sacensības Daugavpils trasē.
Ar savu ideju ieinteresējot vietējo pašvaldību, Daugavpils spīdveja entuziastu grupa ieguva iespēju 2. vidusskolas sporta laukumā izveidot spīdveja trasi. Jaunā stadiona būvniecība kļuva par publisku būvprojektu, kurā piedalījās gan daugavpilieši, gan daži pilsētas uzņēmumi – īpaši Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca, kas uzņēmās finansēt šo sporta veidu. Trases segums tika piepildīts ar izdedžiem un velmēts, sašūtas malas un uzbūvēta diezgan plaša tribīne. Tajā pašā laikā Dribinceva vadībā tika izveidota spīdveja sekcija un no Čehoslovākijas iegādāti 4 Eso sporta motocikli.
Stadiona “Lokomotīve” celtniecība tika pabeigta līdz 1963. gada rudenim, taču neviens negribēja gaidīt pavasari. Un pēc vairākiem treniņiem pirmās spīdveja sacensības Daugavpilī notika jau 1963. gada 17. novembrī. Tajās piedalīties bija uzaicināti seši Ļeņingradas braucēji un rīdzinieks Egils Jansons. Sacensībās piedalījās arī Daugavpils spīdvejists, septiņpadsmitgadīgais Anatolijs Petrovskis. Šajās pirmajās sacensībās gan uzvaru izcīnīja pieredzējušie Ļeņingradas sportisti. Bet tieši no šīm sacīkstēm sākās Anatolija Petrovska ceļš uz uzvaru.
Daugavpilī tika izveidota spīdveja komanda “Iskra”, kas 1966. gadā mainīja nosaukumu un kļuva par spīdveja klubu “Lokomotīve”. No tā brīža Daugavpils spīdvejistiem sākās panākumu sērija izcīnot neskaitāmas uzvaras dažāda mēroga komandu čempionātos.
Savukārt individuālajās sacensībās medaļas Daugavpilij nopelnījuši un savu vārdu Latvijas spīdveja vēstures lappusēs ierakstijuši Anatolijs Petrovskis Anatolijs Kuzmins, Vladimirs Tkačuks, Sergejs Danu, Andrejs Koroļovs, Vasīlijs Divakovs, Jevgeņijs Jevsejevs, Pjotrs Petkovs, Ēriks Beinarovičs, Mihails Kurakins, Vasīlijs Zinovjevs, Jurijs Stupakovs, Vadims Voļskis, Vladimirs Ivanišins, Aleksejs Kravčenko, Sergejs Dovženko, Ivans Ribņikovs, Vladimirs Ribņikovs, Nikolajs Kokins, Oļegs Budjko, Vladimirs Voronkovs, Nikolajs Pavļučkovs un daudzi citi.
Jau no pašiem pirmsākumiem spīdvejs Daugavpilī vienmēr pulcējis pilnas līdzjutēju tribīnes. Arī tagad, kad Daugavpils stadions “Lokomotīve” ir nacionālās nozīmes sporta bāze, kur regulāri notiek Latvijas un starptautiska mēroga sacensības spīdvejā – Latvijas čempionāti, Eiropas čempionātu un Speedway Grand Prix posmi, Polijas 2. līgas kā arī citas sacīkstes, līdzjutēju skaits tikai aug. Tieši te, Daugavpilī, izaugušas vairākas sportistu paaudzes, no kurām daudzi kļuvuši par starptautiska mēroga čempioniem, nesot pilsētas vārdu tālu aiz Latvijas robežām.
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pašvaldības centrālās pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļa
