22. oktobrī aprit 50 gadi kopš Daugavpilī savas durvis vēra grandiozā Ķīmiķu Kultūras pils. Neskatoties uz to, ka šo gadu laikā iestāde piedzīvojusi dažādas pārmaiņas, tagadējā Daugavpils kultūras pils vēl aizvien ir viena no lielākajām koncertzālēm visā Latvijā.
Daugavpils Kultūras pils ir viens no pilsētas kultūras objektiem, kas lieliski raksturo pilsētu, ne vien tāpēc, ka 50 gadu garumā te iedzīvotājiem un pilsētas viesiem tiek piedāvāts daudzveidīgs kultūras, izklaides un atpūtas pasākumu klāsts, bet arī tāpēc, ka Kultūras pils būvnieku sastāvs 1972. gadā bija tik pat raibs, kā Daugavpils iedzīvotāju nacionālais sastāvs mūsdienās.
Tā laika presē saistībā ar Daugavpils Kultūras pils celtniecību mijās dažādi viedokļi. Vieni slavēja grandiozo Kultūras pili, ar tās moderno arhitektūru un pirmo koncertzāli ar gaisa kondicionēšanas sistēmu. Citi skeptiski noraudzījās uz pils celtniecības procesu, jo periodiski kavējās būvmateriālu piegādes un trūka speciālistu. Tomēr, pienākot 1972. gada rudenim, bija skaidrs – Kultūras pils Daugavpilī būs!
Tam laikam Ķīmiķu kultūras pilis bija neierasti grandioza – lielajā 8000 m2 zālē bija 1200 sēdvietas, kino un lekciju zālē bija 400 sēdvietas. Ķīmiķu kultūras pilī bija 14 mēģinājumu telpas, bibliotēka ar divām lasītavām, svarcelšanas un galda spēļu zāles. Visas zāles bija aprīkotas ar modernu apgaismojumu, stereo un kino aparatūru.
Ēkas otrajā stāvā vēl aizvien atrodas lielākā vitrāža visā Latvijā “Uguns un nakts”, kas izveidota 1971. gadā. Vitrāžas autori – akvarelists un vitrāžas gleznotājs Egons Cesnieks un arhitekts Andris Purviņš. Vitrāža “Uguns un nakts” tika izveidota balstoties uz Raiņa darbu, kura pamatā bija Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” redzējums. Šī lielformāta kompozīcija vienlaikus ir gan prologs, gan epilogs stāstam par Lāčplēsi, Laimdotu, Koknesi, Melno bruņinieku, Kangaru un viņa karaspēku, centrā attēlota Spīdola, kā brīvības simbols.
Kultūras pilī notika visi nozīmīgākie pilsētas pasākumi, dažādu žanru zvaigžņu koncerti. Līdz 1990. gadam Kultūras pilī darbojās ap 50 radošo kolektīvu un māksliniecisko apvienību dažādās vecumu grupās, sākot ar bērniem līdz sirmgalvjiem. Vairākas grupas guva starptautiskus panākumus, piemēram, filmu studija “Synthesis”, Tautas teātris “Iskateļ”.
50 gadu laikā Daugavpils Kultūras pils piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņas. 2010. gadā tika atjaunota lielā zāle, iegādāts jauns aprīkojums, un 2011. gadā pils ieguva modernāko ugunsdrošības sistēmu. No 2016. gada beigām līdz 2019. gada maijam Kultūras pilī notika pēdējā vērienīgā renovācija, kuras laikā realizēts energoefektivitātes veicināšanas projekts – nosiltināta fasāde, jumts, pagrabs, nomainīta apkure, ventilācija, apgaismojums.
Daugavpils Kultūras pils atklāšanā, pirms 50 gadiem pirmie lielo zāli ieskandināja tautas koris “Daugava” nopelniem bagātā mūzikas pedagoga un kultūras darbinieka Staņislava Broka vadībā. Uzstājās arī pilsētas simfoniskais orķestris diriģenta Hehriha Gaļicka vadībā, kā arī ciemiņi no Rīgas, Paņevežas un Narofominskas, savukārt, svinīgo Kultūras pils atklāšanu noslēdza izcilais Tautas deju kolektīvs “Orions”.
Jāpiebilst, ka vēsture atkārtojas, jo tāpat kā pirms 50 gadiem, arī šoreiz, 22. oktobrī 50 gadu jubilejas koncertā Daugavpils Kultūras pils lielo zāli pieskandinās jauktais koris “Daugava” un citi Daugavpilī iemīļoti mākslinieki. Pirmā koncerta daļa tiks aizvadīta klasikas zīmē – par to parūpēsies orķestris “Daugavpils Sinfonietta”. Otrajā daļā iecerēti oriģināli dažādos žanros un stilos muzicējošu vietējo grupu, orķestra un solistu kopdarbi. Īpašā koncerta viešņa ir dziedātāja Diāara Rudāne kura izpildīs pasaules hītus. Koncerta sākums plkst. 18.00.
Plašāka informācija par koncertu.
Informāciju sagatavoja: Daugavpils pilsētas pašvaldības Komunikācijas nodaļa
