Jau pavisam drīz, 5. maijā, savu pirmo gadadienu kopš atklāšanas svinēs Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centrs “Inženieru arsenāls” – plašākā retro tehnikas ekspozīcija visā Latgalē. Gatavojoties šim notikumam, rakstnieks, literatūrzinātnieks un novadpētnieks Valentīns Lukaševičs iepazīstina ar inženieru vēsturi pilsētā.
Lai taptu pilsēta, jau sākotnēji ir vajadzīgi inženieri. Būvinženieri, kuri īsteno arhitektu nodomus.
17. gs. sākumā šeit, tagadējā Daugavpils cietokšņa teritorijā, tika uzcelta pirmā skola Latgalē – jezuītu dibināta. Šī mūra ēka ir saglabājusies līdz mūsu dienām, bet gāja zudumā tai blakus esošā staltā, krāšņā baznīca.
Inženieru prāti Cietoksnī izveidoja Latgalē pirmo centralizēto ūdens padevi. Un dambis gar Daugavu, kurš drīz jau būs 200 gadu vecs, bet ne reizi nav pievīlis?
Kad 19. gs. 60. gadu sākumā Daugavpils kļuva par divu ļoti nozīmīgu dzelzceļa līniju krustpunktu, pilsētā apmetās uz dzīvi daudzi inženieri, kuru joma bija dzelzceļa transports. 1866. gadā uzsāka darbu lielās Dzelzceļa darbnīcas, kurās arī šobrīd ne tikai remontē lokomotīves, bet būvē arī tramvajus.
Jau pirms Pirmā pasaules kara tika pieņemts lēmums, ka Daugavpilī vajadzīgs tramvajs. Plāns realizējās tikai 1946. gadā, šobrīd Daugavpils ir viena no trim pilsētām Latvijā, kurā ir tramvaju satiksme.
Vai tu zini, ka Daugavpilī savulaik būvēja arī lidmašīnas? 20. gs. 30. gados! Viena no tām – „Vanags” – par godu Vienības tilta atklāšanai nolidināja apļus virs tilta. „Vanagu” pilotēja Šusters un Samtiņš. Kad 1936. gada februārī Daugavpilī tika atklāta Lidotāju skola, par tās priekšnieku iecēla Kārli Samtiņu.
Otru Daugavpilī izbūvēto lidmašīnu sauca „Kaija”. To uzbūvēja 1935. gada rudenī un tolaik tā „skaitījās par vienu no ātrākām sporta lidmašīnām, kas Latvijā būvētas. Rēzeknes izstādē 1936. g. „Kaija” izpelnījās zelta medaļu. Jau 1936. g. tā piedalījās apkārtlidojumā Latvijai un pārnesa godalgu. Tāpat 1937. g. apkārtlidojumā ieguva 1. godalgu par ekonomiju degvielu patēriņā”[1].
Latgalē pirmie velosipēdi un motocikli – tieši Daugavpilī! 1900. gada 30. aprīlī (pēc vecā stila) vietējā laikrakstā ir reklāma – Karls Jozess sauc pie sevis pirkt kvalitatīvus un modīgus velosipēdus.
Karls Jozess (1843–1912) kopā ar domubiedriem nodarbojās ar velosportu, izveidoja Dinaburgas velosipēdistu biedrību, ierīkoja pirmo specializēto velosipēdu remontdarbnīcu.
Bet 20. gs. 80. gados Daugavpils Pievadķēžu rūpnīcā bija cehs, kur ražoja bērnu trīsriteņus „Spārīte”. Simtiem tūkstošiem! Iedomājieties, cik daudz puikām un meitenēm šis velosipēds bija viņu dzīvē pirmais braucamrīks!
Tikai nedaudz vēlāk kā Eiropas lielajās pilsētās, arī Daugavpilī sāk braukt motocikli. 20. gs. 20. gadu beigās Daugavpilī motocikls nav vairs eksotika, bet gan satiksmes līdzeklis. Pirmie motobraucēji ir turīgi, stilīgi jaunie cilvēki. Daugavpilī ir motociklu un to rezerves daļu veikali, populārākie zīmoli ir „Zűndapp”, „Indian”, „Royal Enfield”.
1931. gada 6. septembrī tika atklāta Latvijas motociklistu biedrības Daugavpils nodaļa[2] – ar biedru kopīgu izbraucienu.
Un kurš tad varēja iedomāties, ka 1972. gada 16. septembrī Spīdveja pasaules kausa izcīņas finālā Vemblija stadionā Londonā piedalīsies daugavpilietis! Uz pašu uzkonstruēta, apkalpota moča!
Nu īsta Inženieru pilsēta ir Daugavpils! Tādēļ nav brīnums, ka pirms gada Daugavpilī durvis atvēra jauna kultūrvieta – Inženieru arsenāls. Gan ēka, gan tajā redzamie eksponāti ir kā viens veselums – bagāts, aizraujošs stāsts par cilvēces tehnisko radošumu.
Un gads ir pagājis kā viena diena! Pirmais gads, kurā varēja Cietokšņa bijušajā Inženieru arsenālā redzēt Daugavpils, Latvijas, arī pasaules daudzu gadsimtu garo inženiertehnisko vēsturi. No ķieģeļiem, ar kuriem būvēts Cietoksnis, līdz savulaik pa Daugavpils ielām braukājuša tramvaja vagonam. No Lielbritānijā ražotām dzelzceļa sliedēm līdz BMW ekskluzīvākajiem modeļiem.
Inženieru arsenāla telpas ir lielas un plašas, bet tika parādīta tikai daļiņa no šīs grandiozās vēstures. Tik daudz ir vēl ko rādīt, par ko stāstīt! Nākamo gadu, nākamo desmitgadi un tā tālāk!
Aicinām 5. maijā svinēt “Inženieru arsenāla” pirmo gadadienu! Šeit joprojām pukst Motoru sirds!
[1] Kas aizvietos „Kaiju” // „Latgales Vēstnesis”, 27.05.1938.
[2] Nodibināta motociklistu b-ba // „Latgales Ziņas”, 28.08.1931.
