17.augustā tūkstošiem cilvēku pulcējās Daugavpils cietoksnī, lai piedalītos pirmajā Starptautiskajā ielu teātra un klaunādes festivālā. Visas dienas garumā šeit valdīja prieks un līksmība: bērnus un pieaugušos izklaidēja vairāki desmiti talantīgu skatuves mākslinieku no sešām pasaules valstīm.
Šie jautrības svētki ir veltījums Daugavpilī (tolaik – Dvinskā) dzimušajam Nikolajam Poļakovam jeb vienam no pasaulē slavenākajiem klauniem – Koko. Festivāla ieskaņā notika tikšanās ar viņa mazmeitu Minu Hassani, kura speciāli bija ieradusies no Lielbritānijas. Viņa pastāstīja, ka vectēvs ļoti mīlēja dzimto pilsētu, gribēja šurp atgriezties, un tagad, gadsimtu pēc viņa aizbraukšanas, šis aplis ir noslēdzies.
Klauna Koko atgriešanos dzimtenē simbolizēja viņa mazmeitas sarūpētā dāvana pilsētai: slavenās 58.izmēra kurpes, kas ierakstītas Ginesa rekordu grāmatā. Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis atzinīgi novērtēja dāsno dāvinājumu un pastāstīja, ka tas kļūs par daļu no topošās izcilo novadnieku galerijas.
Kad dāvanas bija pasniegtas, svētki varēja sākties: jautrā klaunu kompānija ieņēma Cietoksni, acumirklī pārvēršot to vienā lielā cirka arēnā. Kamēr kāds improvizētajā filmēšanas laukumā pavisam negaidīti no vērotāja bija pārtapis aktierī, kuram atvēlēta galvenā loma, citi iesaistījās zinātniskās debatēs ar trakajiem ķīmiķiem, savām rokām veidoja zirgus, pildīja klaunu kvesta pārgalvīgos uzdevumus, vēroja noslēpumainās “Cietokšņa Melnās tautas” izdarības, fotografējās ar dzīvajām skulptūrām un no sirds smējās par skatuves mākslinieku sniegumu. Tirdziņā varēja iegādāties kādu jauku nieciņu vai gardumu, bet Cietokšņa dārza patīkamajā vēsumā – izpriecāties atrakciju pilsētiņā.
Patiesi un sirsnīgi smaidi šajā dienā rotāja ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo sejas: krāšņajā labsirdīgo klaunu, ielu teātra aktieru un cirka mākslas meistaru virpulī ikviens varēja sastapt sev mīļāko un tīkamāko personāžu, atmiņas par kuru vēl ilgi izraisīs smaidu un dāvās labu omu. Organizatori ir gandarīti par paveikto un cer, ka festivāls, kas dāvāja tik daudz prieka apmeklētājiem, kļūs par labu tradīciju mūsu pilsētā.
Nebēdnīgie festivāla dalībnieki aizrāva ikvienu savā laimes un bērnības pasaulē un ļāva tur uzkavēties līdz pašam vakaram. Tad milzīgs gaisa balons, paceļoties debesīs, iezīmēja brīdi, kad svētki bija galā un pienāca laiks atvadīties, lai kādreiz piedzīvotu atkalredzēšanās prieku.
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas domes
Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa
www.daugavpils.lv
