Ar Daugavpils pilsētas pašvaldības atbalstu, projekta “Mežciems-vakar-šodien-rīt” ietvaros tapis video materiāls, īsfilma “Mežciems, Poguļanka, Šalkone.”, kas vēsta par vietas nozīmi dažādos laika posmos un iezīmē nākotnes vīzijas.
Mežciema apkaime – tās bija grāfu Plāteru zemes. Šī skaistais Daugavas krasts netālu no Dinaburgas cietokšņa piederēja Līksnas muižai. Daži avotos vēsta, ka šajā vietā jau 18. gadsimtā apmetās vecticībnieki.
Vieta bija tik skaista, ka te mīļuprāt atpūtās, baudīja dabu un savstarpēju komunikāciju daudzi pilsētnieki, tādēļ šai vietai radās nosaukums Poguļanka. Šo nosaukumu daudzi tālās lielpilsētās uzzināja tad, kad 19. gs. 80. gados Jans Plāters te izveidoja kūrortu.
Pa upi gāja plosti, baržas, arī pasažieru kuģi, kuri sāka piestāt arī pie kūrorta.
Tepat līdzās bija stalti priežu meži, kuru gaiss spirdzināja elpu un ļāva nogrimt vēja spēlētās simfonijās. Tepat blakus bija mazi ezeriņi, kuru dūņas, kā atklāja kūrorta ārsti, ir īpaši noderīgas dažādu ārīgu un nervu slimību ārstēšanā. Te blakus gāja Rīgas-Krāslavas lielceļš, kas ļāva atpūtniekiem ērti un ātri nokļūt līdz kūrortam. Un, galvenais, līdzās šosejai stiepās dzelzceļa līnija Daugavpils-Rīga.
Kūrorta ziedu laikos te garām svelpa vilcieni, parkā spēlēja orķestris, bet tie, kuri gribēja aizbēgt no drūzmas un kņadas, vakaros tērzēja lapenēs vai lasīja grāmatas savās istabiņās.
Starpkaru periodā Poguļanku pārsauca par Mežciemu, te līdzās izauga jauna dzelzceļa stacija – grezna, mīlīga, veidota tam laikam atbilstošā arhitektūrā. Iedomāsimies, ka mēs esam pasažieri, kuri izkāpj šajā stacijā un laipns, zinošs gids sāk viņiem savu stāstījumu.
Projekta “Mežciems-vakar-šodien-rīt” radošā grupa:
Video producenti – Irēna Voitāne, Māris Susejs;
Video montāža – Ivars Utināns;
Konsultanti – Valentīns Lukaševičs, Līga Čible.
Informācija: Daugavpils pilsētas pašvaldības Komunikācijas nodaļa
