Leģendām apvīts plostnieka darbs Latvijas teritorijā bija viens no sūrākajiem un bīstamākajiem, taču ienesīgākajiem amatiem. 20.gadsimta sākumā lielākā kokmateriālu pludināšana Latvijas teritorijā notika tieši Daugavā un Gaujā, un abas lielās upes kļuva slavenas ar savām plostniecības tradīcijām.
Piemēram, Daugavas plostniecības vēsturē rekordskaitlis – 22 121 plosts, tika sasniegts 1911. gadā, kad pludināšanas darbos bija nodarbināti ap 40 000 cilvēku. Daugava kā nozīmīgākais transporta ceļš koku pludināšanai no Krievijas un Latgales tika izmantota Latvijas pirmās brīvvalsts gados.
Interesanti…
Mēdza teikt, ka plostnieku neoficiālā devīze esot: „Ja gribi būt plostnieks, tad dzer, citādi velns tevi raus”. Latviešu literatūra romantizētais plostnieka tēls parādās daudzu rakstnieku un dzejnieku, tajā skaitā Raiņa daiļradē (viena no viņa dzīvesvietām bija Daugavas krastā Randenē).
Plostnieku laikmets laikabiedru atmiņās saistās ne tikai ar garāmslīdošiem ugunskuriem upē un ermoņiku pavadītām krievu plostnieku sērām dziesmām, kas vakaros skanējušas no Daugavas, bet arī ar stāstiem un presē lasītām ziņām par nežēlīgām dūru cīņām, līdz nemaņai pārmācītā palaišanu laivā pa straumi, noslīkšanas gadījumiem vai arī gadījumu, kad plostnieku nosper zibens
Ja Vidzemes teritorijā plūstošajā Gauja, par plostniekiem strādāja latviešu zemnieki, tad Daugava, kura plūst arī caur krievu un baltkrievu apdzīvotajām zemēm, jau izsenis nodarbināja dažādu etnisko grupu plostniekus, veidojot plostniecības žargonu, kas lielā mērā balstīts uz krievu valodas bāzes. Piemēram, Staburags tika saukts arī par “čortova boroda” jeb “velna bārdu”, un pastāvēja arī daudzi citi krieviski toponīmi un profesionālā terminoloģija.
Daugava ar savu plašo tirdzniecības areālu nodarbināja visvairāk plostnieku, kas tādējādi ļāva Daugavas grīvā esošajai Rīgas pilsētai izaugt par Baltijas tirdzniecības galveno centru. Aprēķināts, ka preču pludināšana pa Daugavu uz leju vairākkārtēji pārspēja preču daudzumu, ko saņēma atpakaļ. Preču izvedums no Daugavas vidusteces krastos esošajām pārsvarā baltkrievu apdzīvotajām teritorijām pārspēja ievedumu tajās gandrīz septiņas reizes, bet no Daugavas augštecē esošajām Iekškrievijas guberņām – pat 11,5 reizes.
2024.gadā Augšdaugavas novada tūrisma iestāde “TAKA” , sporta klubs “Beibuks” un biedrība ”Tūrisma informācijas centrs” organizēja Vislatvijas ūdenstūristu salidojumu “Lielais plosts”, kura vadmotīvs tika veltīts tieši senajām plostošanas tradīcijām Daugavā no senajiem laikiem līdz 20. gadsimta vidum. Lai veidotu priekšstatu par seno plostnieka amatu, pasākuma gaitā tika izveidots senā plosta fragments autentiskā izmērā, norisinājās arī meistarklase, kuras gaitā salidojuma dalībnieki varēja izgatavot nedaudz mazākā izmēra plostus un izveidotās konstrukcijas nopludināt līdz galamērķim.
Lai plostošanas tradīciju izzināšana būtu pieejama interesentiem arī ikdienā, Augsdaugavas novada Naujenes Novadpētniecības muzeja pastāvīga ekspozīcija tika papildināta ar jaunu interaktīvu objektu – Daugavas loku pārvietojamo maketu – kas aptver Daugavas upes ceļu no Krāslavas līdz Daugavpilij.
Maketā ir izbūvēta reāli plūstošā upe, pa kuru iespējams nolaist īstās plostu miniatūras, tādejādi vērojot un izzinot seno plostnieku amatu. Daugavas loku makets iekļauj sevī arī lielākos tūrisma objektus posmā no Krāslavas līdz Daugavpilij – Krāslavas pili, Slutišķu sādžu, Lielbornes muižu, skatu torņus, Dinaburgas pilsmaketu, Daugavpils cietoksni u.c, kas ļauj iepazīt populārās tūrisma vietas un aktīvās atpūtas iespējas vienā no Latvijas skaistākajām vietām – Daugavas lokos.
Esiet laipni gaidīti Naujenes Novadpētniecības muzejā!
Skolas iela 1, Naujenes ciems, Naujenes pagasts, Daugavpils novads, LV 5462, tālr.65471321, mob. tālr. +371 26532508 e pasts: naujenesmuzejs@augsdaugavasnovads.lv
Facebook Naujenesmuzejs
