Daugavpils pilsēta ir bagāta ar sakrālā mantojuma vērtībām, jo šeit ir dažādu konfesiju dievnami: katoļu, luterāņu, pareizticības, vecticībnieku, un jūdaisma. Sakrālās kultūras pieminekļu daudzveidība un to unikalitāte ir īsts Daugavpils pilsētas dārgums.
Sakrālais tūrisms mūsdienās iemanto arvien lielāku popularitāti – cilvēki dodas uz baznīcu ne tikai reliģisku motīvu vadīti, bet gan arī, lai uzzinātu par šīm vietām no kultūrvēsturiskā mantojuma aspekta un iepazītu to daudzveidīgo arhitektūru. Aicinām doties sakrālā ceļojumā pa Daugavpili, kur piedāvājam iepazīties ar arhitektūras paraugiem un uzzināt katras baznīcas stāstu. Šis raksts palīdzēs iepazīt Daugavpils sakrālo mantojumu – tradicionālo reliģisko konfesiju dievnamus, kas veido tieši Daugavpilij raksturīgo panorāmu.
Daugavpils pilsētas centrs
SV. PĒTERA ĶĒDĒS ROMAS KATOĻU BAZNĪCA
Rīgas iela 39, Daugavpils
Sv. Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca uzcelta 1848.–1849. gadā, pārbūvēta no 1924. gada līdz 1934. gadam. Tas ir viens no četriem Daugavpils katoļu dievnamiem, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievnama arhitektūrā jaušamas klasicisma iezīmes. Vizuāli tā līdzinās Svētā Pētera Bazilikai Vatikānā.
SV. ALEKSANDRA ŅEVSKA PAREIZTICĪGO KAPELA
Saules iela 20, Daugavpils
Iesvētīta 2004. gadā. Atrodas A. Pumpura skvērā, kur agrāk bija pareizticīgo katedrāle Svētā kņaza vārdā. Sv. Ņevas Aleksandra katedrāle tika uzbūvēta 1864. gadā. 1961. gadā to slēdza, bet 1969. gadā – uzspridzināja. Kapela ir memoriāla būve, kurai ir arī simboliska nozīme – atgādināt nopostīto katedrāli.
DAUGAVPILS SINAGOGA
Cietoksņa iela 38, Daugavpils
Tagadējā Daugavpils sinagoga – Kadiša lūgšanu nams, celta 1850. gadā. Tā telpiski aizpilda kvartāla stūra apbūvi pilsētas centrā. 2005. gadā veikta celtnes renovācija, tai līdzekļus piešķīra arī mākslinieka Marka Rotko bērni, kas dzīvo ASV un uztur saikni ar tēva dzimto pilsētu. Sinagogas otrajā stāvā ierīkots muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”. Muzeja ekspozīcija stāsta par ebreju dzīvi un sadzīves tradīcijām Latgalē un Daugavpilī kopš 1935. gada.
Jaunbūves apkaime
Jaunbūves apkaimē atrodas Baznīcu kalns, kas ir unikāla vieta Daugavpilī, kur salīdzinoši nelielā teritorijā ir pārstāvēti visu četru Latgales galveno konfesiju dievnami, kuri veido tieši Daugavpilij raksturīgo panorāmu.
Baznīcu kalna dievnams
SVĒTO MOCEKĻU BORISA UN GĻEBA PAREIZTICĪGO KATEDRĀLE
Tautas iela 2, Daugavpils
Katedrāle uzcelta 1905. gadā. Vietā, kur šobrīd atrodas katedrāle, 1866. gadā armijas vajadzībām tika uzcelta dzelzs baznīca. Pēc Polockas eparhijas vadības rīkojuma 1904. gadā šo baznīcu pārcēla uz Jersiku (Preiļu rajons). Katedrālē uz sienām ir gleznojumi. Ikonostasa karkass darināts no pulēta ozolkoka. Pastāv viedoklis, ka ikonostasa ikonas ir Viktora Vasņecova gleznoto ikonu (atrodas Sv. Vladimira katedrālē Kijevā) kopijas.
Baznīcu kalna dievnams
DAUGAVPILS MĀRTIŅA LUTERA KATEDRĀLE
18. novembra iela 66, Daugavpils
Daugavpils Mārtiņa Lutera dievnams ir viens no interesantākajiem neogotikas sakrālās arhitektūras pieminekļiem Latgalē. Baznīca celta 1893. gadā pēc Daugavpils pilsētas arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Tas ir Daugavpils lielākais dievnams ar 480 sēdvietām.
Katedrāles baznīcu tornī ir ierīkots skatu laukums. Tornis paceļas 5 stāvu mājas augstumā, bet skatu laukums atrodas aptuveni 40 m augstumā. No tā skatam paveras Daugavpils Baznīcu kalna panorāma. Mārtiņa Lutera katedrāles tornis šobrīd ir vienīgais no visiem četriem Baznīcu kalna dievnamu torņiem, kas ir pieejams apmeklētājiem. Ieeja – ziedojumi.
Baznīcu kalna dievnams
DAUGAVPILS VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS BEZVAINĪGĀS IEŅEMŠANAS ROMAS KATOĻU BAZNĪCA
A. Pumpura iela 11a, Daugavpils
Baznīcas ēku projektējis arhitekts Vilhelms Neimanis. Dievnamu Jaunbūvē sāka celt 1903. gada aprīļa vidū, ēku pabeidza un iesvētīja 1905. gadā. Šī Romas katoļu baznīca ir eklektikas piemineklis. Centrālajā altārī ievietota Bartolomē Estebana Muriljo gleznas „Bezvainīgā Dievmāte” kopija, ko 1906.gadā Pēterburgā darinājis Aleksandrs Sergejs Boravskis.
Baznīcu kalna dievnams
JAUNBŪVES VECTICĪBNIEKU DRAUDZES AUGŠĀMCELŠANĀS, DIEVMĀTES PIEDZIMŠANAS UN SVĒTĪTĀJA NIKOLAS DIEVNAMS
Puškina iela 16a, Daugavpils
Dievnams iesvētīts 1928. gadā par godu Dievmātes dzimšanai un Sv. Nikolajam. Šajā dievnamā atrodas viena no Latvijā bagātākajām ikonu kolekcijām, kuras veidošanā stingri ievēroti senkrievu ikonu glezniecības kanoni. Galvenais interjera elements – ikonostass sastāv no 6 ikonu rindām. Ikonas datējamas ar 19. un 20.gs., bet ir arī daži 17. un 18.gs meistaru darbi.
DIEVMĀTES AIZMIGŠANAS PAREIZTICĪGO BAZNĪCA
Puškina iela 52, Daugavpils
Dievnams tika iesvētīts 1877. gadā. 1964. gadā padomju vara to slēdza. Līdz 1991. gadam dievnama telpās atradās bibliotēka. Baznīca dievnamu atguva ļoti bēdīgā stāvoklī. Bija nepieciešams nomainīt jumtu, uzstādīt kupolus, veikt remontu, nomainot logu rāmjus. 2007. gadā atjaunotajā dievnamā notika pirmais dievkalpojums.
DAUGAVPILS SV. NIKOLAJA PAREIZTICĪGO BAZNĪCA
Klusā iela 15, Daugavpils
Celta 1894. gadā un atrodas līdzās kapiem. Būvēta no sarkaniem ķieģeļiem: celtnes stūros, virs pamatiem, zem jumta dzegas veidotas dekoratīvas mūrējuma joslas. Virs ieejas durvīm izbūvēts pusaploces formas skārda jumtiņš, virs tā – neliels apaļš logs ar Sv. Nikolaja atveida gleznojumu centrā.
Mežciema apkaime
DAUGAVPILS SV. ALEKSANDRA ŅEVSKA PAREIZTICĪGO BAZNĪCA
Garnizona kapi, Mežciems, Daugavpils
Baznīca iesvētīta 1897. gadā. Dievnams celts stilā, kāds bija raksturīgs Krievijas ziemeļdaļai. Dievnama celtniecību finansēja Pēterburgas tirgotājs M. Čukasovs. Baznīca ir vienstāva koka guļbūve, kas nav apšūta ar dēļiem.
Jaunās Forštates apkaime
FORŠTATES JĒZUS SIRDS ROMAS KATOĻU BAZNĪCA
Baložu iela 3, Daugavpils
Baznīca pilsētas ainavā izceļas ar smailu gotiskā stilā veidotu torni un gaišu fasādes apdari. Turklāt šis projekts apvieno klasisko ar mūsdienīgo, jo dievnams atrodas līdzās Daugavpilij raksturīgajai kultūrvēsturiskajai koka apbūvei. Baznīcas projekta autors ir arhitekts Alfreds Kokins.
DAUGAVPILS SVĒTO PĒTERA UN PĀVILA PAREIZTICĪGO DRAUDZES BAZNĪCA
Zeltkalna iela 52, Daugavpils
Baznīcas celtniecības darbi tika pabeigti 1934.gada augustā. 16.septembrī dievnamu iesvētīja svēto apustuļu Pētera un Pāvila godam.
FORŠTATES NIKOLAJA-DIEVMĀTES PATVĒRUMA VECTICĪBNIEKU BAZNĪCA
Līksnas iela 38, Daugavpils
Lūgšanu nams tika uzcelts no 1888. līdz 1889. gadam. Kopš 2006. gada notiek pakāpeniska dievnama pārbūve.
Grīvas apkaime
GRĪVAS SV. NIKOLAJA PAREIZTICĪGO BAZNĪCA
Ļermontova iela 15, Daugavpils
Grīvas Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca iesvētīta 1924. gadā. Dievnamam raksturīgi kokgriezumi: tie rotā telpas un priekštelpas jumta dzegu, ieejas fasādes augšdaļu, torņa dzegas, kā arī zvanu torni. Dievnamā ir senas ikonas, kas datētas ar 17. gs. beigām.
GRĪVAS SV. JAUNAVAS MARIJAS ROMAS KATOĻU BAZNĪCA
Baznīcas iela 28, Daugavpils
Dievnams tika celts 1881. – 1889. gadā, 1935. – 1942. gadā to pārbūvēja. Ēkas fasāžu veidojumā un dekorējumā izmantoti gotikas un romānikas motīvi. Nozīmīgākais dievnama interjera akcents – logailās ievietotās vitrāžas, kas 1889. gadā tapušas Sv. Lukasa vitrāžu darbnīcā Varšavā. Dievnama vitrāžas ir vienīgie Latvijā atrodamie Varšavas Sv. Lukasa vitrāžu darbnīcas meistaru darinājumi Latvijā.
GRĪVAS VECTICĪBNIEKU LŪGŠANU NAMS
Sēlijas iela 56, Daugavpils
Mūra dievnams blīvi un harmoniski iekļāvies Grīvas mikrorajona koka apbūvē. Tajā ir seni garīgās literatūras un mākslas priekšmeti. Dievnams celts 20.gs.30.-tajos gados. Apskatāms no ārpuses.
Gajoka apkaime
MARIJAS PASLUDINĀŠANAS DIENAS UN SVĒTĀ NIKOLAJA VECTICĪBNIEKU LŪGŠANU NAMS GAJOKĀ
Jaunā iela 5, Daugavpils
1886. gada 30. martā baznīca tika iesvētīta. 1941.gadā, iebrūkot vāciešiem, baznīca nodega. Izdevās izglābt tikai dažas grāmatas un svētbildes. Dievkalpojumi notika baznīcas mājā, kas palika neskarta. 1947. gadā baznīca atkal tika atjaunota. Baznīcas interjers ir tradicionāls. Tās zāles griesti ir izveidoti no koka pusapļa formā, kurš atkārto jumta formu. Rietumu daļā – luktas. Trīsrindu svētbilžu siena sastāv no daudzām dažādām svētbildēm.
Nīderkunu apkaime
NĪDERKŪNU VECTICĪBNIEKU LŪGŠANAS NAMS
Vaboļu iela 6, Daugavpils
Vecticībnieku draudze Nīderkūnos tika izveidota 19. gadsimta beigās. Dievnams tika celts 1907. gadā. Baznīcas interjeru rotā bagātīgs četrrindu ikonostass, krāšņs kroņlukturis, svētbildes skapīšos. Pārsegums virs zāles ir izveidots velves veidā, kuras koka konstrukcija atveido jumta formu.
