2021.gada 3.septembrī Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā (BKC) tika atklāta literārā viesistaba, veltīta Baltkrievu rakstniecības dienai, kuru ik gadu Baltkrievijā atzīmē septembra pirmajā svētdienā. Simboliskais pasākums deva startu BKC radošajai sezonai.
“З глыбокай старажытнасці – спрадвеку,
каб з плеч сагнутых скінуць гнёту груз.
Каб мову мець, каб звацца Чалавекам,
цягнуўся да асветы беларус.”
Ar šīm Poļesjes dzejnieka Mikola Fedjukoviča poētiskajām rindām tika iesākta literārās viesistabas sapulce, kura bija veltīta Vārda un Grāmatas svētkiem. Pasākumu atklāja BKC vadītāja Žanna Romanovska, iepazīstinot klātesošos ar svētku vēstures pirmsākumiem, attīstības un tradīciju laika posmu, ar baltkrievu valodas vēsturi Eiropas lingvistiskajā kartē.
Katram baltkrievam septembra pirmā svētdiena ir īpaši nozīmīga – tā ir Baltkrievu rakstniecības diena. Šī diena kļuva par baltkrievu nacionāliem svētkiem, drukātā vārda vienotības iemiesojums ar baltkrievu tautas vēsturi un kultūru. Katru gadu, sākot ar 1994.gadu, svinēšana notiek dažādās pilsētās ar bagātu vēsturisko mantojumu – vecajos vēsturiskajos, apgaismības un grāmatu drukāšanas kultūras centros. Garīguma, literatūras un kultūras diena sāka savu gājienu vecajā pilsētā Polockā, baltkrievu pirmā grāmatiespiedēja un apgaismotāja, austrumslāvu grāmatiespiešanas dibinātāja Franciska Skorinas dzimtenē. Starp citu, Polocka trīs reizes kļuva par Baltkrievu rakstniecības dienas svinēšanas galvaspilsētu.
Pasākumā piedalījās Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsuls Daugavpilī Iļja Laputjs. “Baltkrievu valoda – viens no svarīgākajiem baltkrievu tautas augsta garīguma avotiem, neizsmeļams bagātīgs materiāls pētījumiem un izzināšanai”, atzīmēja Iļja Laputjs un izteica cerību, ka mūsu dzimtā valoda attīstīsies un tiks saglabāta pēctečiem, tajās skaitā etniskajiem baltkrieviem, kuri dzīvo ārzemēs.
Baltkrievu diaspora Daugavpilī rūpīgi saglabā savu kultūru. Daudzi talantīgie literāti raksta baltkrievu valodā. Baltkrievijas rakstnieku savienības loceklis Staņislavs Volodjko lasīja dažus dzejoļus “dzimtajā valodā”, kuru viņš uzskata par nācijas sākumiem. Dzejnieks divas reizes ņēma dalību Baltkrievu rakstniecības dienās – Šklovā un Ščučinā, dalījās neaprakstāmās atmiņās; uzskata, ka tādos rakstniecības svētkos vajag pabūt katram baltkrievam. Dzejas stafeti pārņēma Lilija Voronova; viņas dzeja par dzimto zemi aizkustināja katru līdz sirds dziļumiem.
BKC darbinieces Irina Apeināne un Marija Pometjko sagatavoja nelielu video prezentāciju par Kopiļu (Minskas apgabals). Šīs pilsētas zemē šogad tiek svinēti Vārda un Grāmatas svētki. Izglītojošais pasākums noslēdzās ar viktorīnu “Garīgā ceļa galvaspilsētas”. Literārās viesistabas dalībnieki draudzīgi, aizrautīgi un veiksmīgi atbildēja uz visiem jautājumiem. Piemēram, vai zināt, ka vecos laikos darbojās skola, kurā mācīja lāčus? Smorgoņas pilsēta bija slavena ar to.
Ž.Romanovska iepazīstināja viesus ar uzdāvinātajām grāmatām, kuras papildināja Baltkrievu nama bibliotēku pēdējā gada laikā. Te ir 1953.gada rets albums “Baltkrievu tautas ornaments” (“Беларускі народны арнамент”), to uzdāvināja kādas baltkrievietes meita, kura pati izšuva pēc grāmatas rakstiem savu apģērbu; arī jaunie izdevumi – Vjačka Telešs “Volkoviskas atklātnes 1910.-1939. Katalogs”, 2021.g. Rīgā (“Ваўкавыскія паштоўкі 1910-1939. Каталог”); Maksims Koroļovs, Andrejs Gerbergs “Latviešu operācija BPSR”, 2021.g. Rīgā (“Латышская операция в БССР”); Tomasz Bļasczczak, Iryna Matiash, Dorota Michaluk “Ivan Krasovski (1880-1955), W sļužbie Biaļorusi i Ukrainy” (2019.g. Belostoka) u.c.
Literārās viesistabas dalībnieki aizrautīgi runāja par dzimto valodu, rakstniecību, savu dzimteni un atbalstīja Ž.Romanovskas iniciatīvu izveidot tradīciju, katru gadu atzīmēt Baltkrievu rakstniecības dienu septembra sākumā, kuras laikā prezentēt jaunās Daugavpils baltkrievu autoru grāmatas, izdotas tekošā gada laikā. Tas sekmēs savas dzimtās valodas un nacionālās identitātes saglabāšanu, garīgo tradīciju nepārtrauktību.
Bet Baltkrievu rakstniecības dienai izrotātā pilsēta Kopiļa vēl svinēs reģionālos svētkus “Dažinki – 2021” un stafeti tālāk nodos pilsētai Dobruša (Gomeļas apgabals), kura kļūs par Baltkrievu rakstniecības galvaspilsētu 2022.gadā.
Informāciju sagatavoja:
Baltkrievu kultūras centrs,
Marija Pometjko, BKC metodiķe
