10. jūnijā tika atklāta atjaunotā tūrisma taka “Sprīdītis” dabas liegumā “Pilskalnes Siguldiņa”, kas tagad gaida ciemos apmeklētājus.
Ilūkstes pilsētas administrācija sadarbībā ar Pilskalnes pagasta pārvaldi īstenojusi divus projektus ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Augšdaugavas novada pašvaldības finansiālo atbalstu – “Gājēju tiltu remonts dabas lieguma “Pilskalnes Siguldiņa” tūrisma takā “Sprīdītis”” (Nr.1-08/98/2020) un “Dabas lieguma “Pilskalnes Siguldiņa” tūrisma takas “Sprīdītis” infrastruktūras atjaunošana”(Nr.1-08/97/2020) ar mērķi mazināt antropogēno slodzi uz biotopiem un aizsargājamām sugām īpaši aizsargājamā dabas teritorijā dabas liegumā “Pilskalnes Siguldiņa”.
Ilūkstes novadpētniece Līvija Tamane atklāšanas pasākumā atgādināja, ka dabas lieguma “Pilskalnes Siguldiņa” takas sāka veidot pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, kad viņa kopā ar toreizējo Daugavpils Pedagoģiskā institūta prorektoru Bruno Jansonu izstaigāja visu maršrutu 8 km garumā, pētot apkārtni un prātojot, kādi varētu būt apskates objekti. Šo dabas liegumu 19. gadsimta beigās ir pētījis Ilūkstes jezuītu klostera skolas bioloģijas skolotājs un priesteris Jozefs Fedorovičs. “Viņš ir izpētījis visu šo ieleju, jo tas ir dabas veidots un mums atstāts piemineklis, tā saucamā sublaciālā ieleja, kuras krastos ir izveidojies savdabīgs mikroklimats, krasti ir noauguši ar platlapjiem, kas citos mežos nav, ir ļoti daudz retu un vērtīgu augu, ko jau tajos gados ir pētījis Fedorovičs,” stāsta L. Tamane. Sākotnēji tā esot veidota kā mācību izziņas taka, kur var apskatīt dendroloģiskos un ģeoloģiskos objektus, daudzus retus augus. Jau 19. gadsimta Jozefs Fedorovičs esot izveidojis lielu herbāriju, kas patlaban atrodas Viļņas Universitātes bibliotēkā.
Ilūkstes pilsētas administrācijas projektu koordinatore Zanda Lisovska atzīst, ka dabas liegums “Pilskalnes Siguldiņa” ir viena no dabas skaistākajām vērtībām, ko apmeklētāji īpaši iecienījuši krāšņās rudens sezonās.
Dabas liegumā konstatēti 11 Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi, 21 reta vai aizsargājama augu suga, 7 retas vai aizsargājamas ķērpju sugas, ezeros un ezeru krastos ir pilns ar augu daudzveidību. Teritorija ir pievilcīga ar neparasto reljefu, kas veidojies ledāja kušanas ūdeņu ietekmē. Dabas lieguma teritorijā atrodas viena no dziļākajām gravām Austrumlatvijā. Liegumā izveidotas vairākas aizraujošas pastaigu un mācību izziņu takas – Sprīdīša taka, Dendroloģiskais un ģeogrāfiskais maršruts, taka “Vēstures liecinieki” un Purva taka.
Ņemot vērā “Pilskalnes Siguldiņas” apmeklējumu intensitāti, laika gaitā taku infrastruktūra bija nolietojusies tiktāl, ka pa to pārvietoties bijis nedroši un tas veicināja antropogēnās slodzes uz biotopiem pieaugumu, neatļautu stihisku taku veidošanos, kas kaitē dabas vērtībām un veicina nogāžu erozijas procesus. 2016. gadā tika izstrādāts un apstiprināts dabas aizsardzības plāns, saskaņā ar kuru dabas liegumā nepieciešama tūristiem droša un dabai draudzīga tūrisma infrastruktūru, kā arī noteikta nepieciešamība ierobežot antropogēnās slodzes radīto augsnes eroziju.
2020. gadā toreizējā Ilūkstes novada pašvaldība iesniedza divu projektu pieteikumus Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas izsludinātajā projektu konkursā „Dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un aizsardzība” aktivitātē “Sugu dzīvotņu un biotopu apsaimniekošanas pasākumi Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās”. Abi projekti tika turpināti arī 2022. gadā un noslēdzās, uzsākot jauno tūrisma sezonu.
Projekta “Gājēju tiltu remonts dabas lieguma “Pilskalnes Siguldiņa” tūrisma takā “Sprīdītis”” izmaksas ir 23 687 eiro, no kuriem LVAF finansējums ir 21 000 eiro, bet 2638 eiro ir Augšdaugavas novada pašvaldības līdzfinansējums. Projekta ietvaros izremontēti divi gājēju tilti – pāri Pilskalnes strauta gravai un pāri Dubupītei lejpus atpūtas bāzei “Dubezers”, kā arī atjaunotas koka kāpnes uz balstiem.
Projekta “Dabas lieguma “Pilskalnes Siguldiņa” tūrisma takas “Sprīdītis” infrastruktūras atjaunošana” izmaksas ir 49 747 eiro, no kuriem LVAF finansējums ir 25 069 eiro, bet 24 678 eiro ir pašvaldības ieguldījums. Projekta gaitā izstrādāta tehniskā dokumentācija, veikta būvuzraudzība, atjaunotas koka kāpnes ar margām, atjaunotas koka laipas uz balstiem ar laipu paplašinājumiem, labiekārtotas atpūtas vietas, uzstādot 4 galdus un 14 solus, atjaunotas barjeras taku norobežojumam, uzstādīta pastāvīgā informatīvā plāksne un atjaunotas 15 izglītojoši informatīvās plāksnes par dabas vērtībām un procesiem.
Zanda Lisovska uzsver, ka īstenotie projekti ir devusi lielu pieredzi, kas noderēs tūrisma taku infrastruktūras atjaunošanai arī pārējos maršrutos. Pilskalnes pagasta Kultūras un tūrisma organizatore Evita Šapale atzina, ka nepieciešams atjaunot arī koka figūras, kuras jau pamatīgi skāris laika zobs. Sprīdīša takā izvietotas A. Brigaderes pasakas “Sprīdītis” varoņu 32 koka skulptūras. Viņa aicināja ikvienu doties pastaigā pa dabas lieguma takām un aplūkot gan dabas bagātības, gan vēsturiskas liecības, piemēram, pirmā pasaules kara laika vācu aizsargbūves. Te var redzēt vienu no senākajiem sēļu pilskalniem – Melno kalnu. “Cilvēki šurp brauc tikt vaļā no saspringuma un atpūsties. Pērn bija ap 8000 apmeklētāju vasaras sezonā.”
Atklāšanas pasākuma dalībnieki devās pastaigā pa 1,6 km garo Sprīdīša taku Meža mātes pavadībā, veicot pa ceļam dažādus uzdevumus un vērojot skaisto dabu. Takas noslēgumā visus gaidīja uz ugunskura vārīta zupa.
Teksts, foto: Inese Minova
