Aščuku vecticībnieku lūgšanas nams

Aščuku vecticībnieku kopiena tika dibināta 1859. gadā. Šis lūgšanu nams tika uzcelts 1910. gadā vecā lūgšanu nama vietā. Pēc 1905. gada lēmuma “Par toleranci” vecticībniekiem tika atļauts būvēt dievnamus un ierīkot savus kapus. Pirms Pirmā pasaules kara vairākām kopienām Dvinskas reģiona izdevās atjaunot savus dievnamus, starp tiem bija arī Aščuki. Ēkai ir vienkārša forma: taisnstūra lūgšanu zālē, neliela veranda, lieveņa vietā – segts vestibils (iespējams, vēlāk pārbūvēts), divslīpju jumts. Koka guļbūve pārklāta ar dēļiem, dzelzs jumts. Karnīzes detaļas, logi ar slēģiem, tipiski četrstūraini zvanu torni – viss ir pieticīgi, bet tradīcijas ietvaros. Rietumu fasāde ir interesanta ar to, ka tā ir dekorēta ar nelielu “rozi” – apaļu lodziņu. Daugavpils novadā tāds lodziņš ir tikai šim lūgšanu namam.
Lūgšanu nama interjers ir veidots no koka. Divu līmeņu ikonostass veidots no 1830 – 1914 gados gleznotām ikonām. Griesti ir plakani, ar nelielu slīpumu gar ārējām sienām. Kopumā šo lūgšanu namu var saukt par tipisku vecticībnieku baznīcu Daugavpils reģionā, ar oriģināliem apdares elementiem. Padomju laikos lūgšanu namam bija piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss.